20 °C
2025. gads sākās ar Dž. D. Vensa slaveno runu Minhenē, aicinot Eiropu uzņemties vairāk atbildības par savu drošību. Tas bija nopietns trauksmes zvans. Tagad ir rudens, un ir īstais laiks pārskatīt Eiropas diplomātiskos sasniegumus līdz šim.
Diemžēl Eiropa pat nepamodās, nemaz nerunājot par rīkošanos. Tā vietā Eiropa savu vasaras drošības stratēģiju balstīja uz trim pīlāriem:
1. Prezidenta Trampa pielabināšana.
To var īsi raksturot kā "maksāt un lūgties" – maksāt ar tarifiem un solījumiem par bruņojuma iepirkumiem un vienlaikus meklēt Trampa labvēlību ar "svētceļojumiem" uz Vašingtonu, videozvaniem un publiskiem uzticības apliecinājumiem.
2. Cerība, ka Putins būs apmierināts ar to, kas viņam pašlaik ir.
Tas izpaudies Eiropas līderu izteikumos, ka skaudrā realitāte varētu piespiest Ukrainu atdot daļu teritorijas Putinam, atsaucoties uz Baltijas vai Somijas vēsturiskajiem piemēriem. Nekas neliecina, ka Putins ar to apmierināsies, tomēr cerība mirst pēdējā.
3. Lūgšanas, lai ukraiņi nenogurst.
Būtiska Eiropas bezdarbības plāna sastāvdaļa ir cerība, ka ukraiņi turpinās cīnīties gan par Ukrainu, gan Eiropu, kamēr Eiropa pabeidz savu "Aperol spritz" kokteili un izdomā, ko darīt tālāk.
Kad Savienotās Valstis paziņoja par Baltijas Drošības iniciatīvas atcelšanu, daudzi bija šokēti. Man lielāks šoks bija tas, cik daudz laika mēs izšķērdējām, cerot uz brīnumu, nevis gatavojoties scenārijam, par kuru tika brīdināts jau sen. Tagad jābūt gataviem, ka ASV karaspēks Eiropā tiks samazināts, iespējams – būtiski. Jā, iespējama arī spēku izvešana no Baltijas reģiona. Kam vēl mums jābūt gataviem? Tam, kas jau ir teikts: Ukraina, visticamāk, paliks bez ASV atbalsta. Krievijai vairs netiks piemērotas sankcijas, jo ir mainījušies Vašingtonas stratēģiskie aprēķini.
Tas nozīmē tikai vienu: Eiropai pašai būs jāstājas pretī Krievijas draudiem. Pierobežas valstīm būs jāizstrādā plāns B, kā izturēt un uzvarēt "pēcamerikas" Eiropā.
Tam nevajadzētu būt pārsteigumam, mēs bijām brīdināti jau sen. Ja izšķērdējām laiku, tā ir mūsu pašu vaina. Kā mēdz teikt: labākais brīdis pārtraukt šķērdēt laiku bija pirms desmit gadiem, bet otrais labākais ir šobrīd.
Ja ir jautājums, kā tam jāizskatās praksē, – paraugieties uz Ukrainu. Prezidents Zelenskis varbūt izsaka daudzus paldies, valkā uzvalku un svinīgi slavē ASV prezidenta administrāciju, taču... vienlaikus Ukraina īsteno lielākos gaisa uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, samazinot tās naftas ieguvi par aptuveni 20 procentiem. Ukraina ne tikai runā, bet arī izstrādā jaunus ieročus un jaunus risinājumus, stiprinot savu pozīciju.
Eiropas retorika kļūst skaļāka, bet divi no trim tās 2025. gada stratēģijas pīlāriem jau ir sabrukuši. Tikmēr Ukraina ievieš jaunus ieročus, kas vēl vairāk stiprinās tās pozīcijas. Ukraina runā klusi, bet rīkojas. Protams, ukraiņi gribētu karot kopā ar amerikāņiem un eiropiešiem, bet, ja sabiedrotie to nedara, ukraiņi pierāda, ka spēj daudz panākt arī paši.
Laiks būt drosmīgiem kā Ukrainai. Eiropai, kas zaudējusi ticību savai spējai cīnīties jebkādā karā, nepieciešams iedvesmoties no Ukrainas un sekot tās spožajam piemēram. Ja valsts ar mazāk nekā 40 miljoniem iedzīvotāju spēj stāties pretī agresoram jau trīs gadus, tad noteikti arī 450 miljonu Eiropas Savienība varētu paveikt līdzīgu progresu, ja vien apvienotu resursus.
Ukrainai ir plāns – un tas ir plāns cīnīties. Eiropas plāni A, B un C nav apturējuši karu. Putinam nav vajadzības apstāties, un, visticamāk, viņš pat nespēj mainīt kursu. Kā mēdz teikt Lietuvā – tas ir skaidrs pat zirgam.
Tāpēc Eiropai jāizstrādā plāns D – ne mazāk kā Ukrainas un Eiropas izdzīvošanai. Pārfrāzējot Čērčilu – ja nepieciešams, mums būs jāizdzīvo vieniem pašiem, pat ja mēs nesaņemam atbalstu no transatlantiskajiem brālēniem.
Ir laiks atzīt: vasaras šarma ofensīva neattaisnojās. Tāpēc ir jāpieņem skarbā realitāte – karš tuvojas un ar runām vien to nebūs iespējams novērst. Lai cik stipri mēs cerētu uz brīnumu, kas mūs izglābs, ir pienācis brīdis beigt lūgties un sākt airēt uz krastu.
* Pārpublicēts no G. Landsberģa ieraksta vietnē "X".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
