23.1 °C
Jaunākais Veselības ministrijas izstrādātais algoritms paredz – ja bērndārzniekam vai skolēnam ir viegla sezonāla saslimšana, piemēram, iesnas vai klepus, bērns piecas dienas var ārstēties vecāku uzraudzībā, neiesaistot ģimenes ārstu. Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktores Ievas Tarandas ieskatā, tas, ka ministrija, vēloties labu, lai pēc iespējas vairāk pedagogus un ārstus atbrīvotu no darba ar dokumentāciju, praksē nav nesis gaidītos augļus, vēsta 360TV Ziņas.
Pašlaik ārsta zīme, atgriežoties skolā vai bērnudārzā, pēc īslaicīgas prombūtnes līdz piecām dienām nav vajadzīga. Izglītības iestādēs gan tas rada apjukumu un jautājumu – kā interpretēt bērnu prombūtni? “Jāsaprot, ka skolotājs nav tikai atzīmju un ķeksīšu licējs, jo viņam patiesībā ir būtiski, vai skolēns ir apguvis mācību vielu.” Viņa aicina ņemt vērā, ka katras klases kolektīvs ir dažāds – ir bērni, par kuriem zināms, ka viss ir kārtībā un atļautās piecas prombūtnes dienas tiešām tiek izmantotas, lai veseļotos, bet ir situācijas, kad bērna prombūtne norāda uz psihosomatiskiem simptomiem, problēmām ģimenē vai tiek izmantota, piemēram, lai mācību gada laikā ar ģimeni dotos ceļojumā. “Līdz ar to satraukums par bērnu neesamību skolā nemazinās,” teic Taranda.
Kā situāciju kontrolēt, pēc Tarandas domām, paliek klases audzinātāju ziņā. Apvaicājot Jūrmalas Valsts ģimnāzijas pedagogus, izskan dažādas atbildes. “Es kopumā savu audzināmo vecākiem uzticos. Bet man ir daži simulanti, kuri pārāk bieži apmeklē skolas medmāsu. Skolēni allaž vieni un tie paši.” “Mani kā klases audzinātāju vairāk interesē jautājums, kā pareizi aizpildīt e-klasi...” “Manuprāt, sākumskolas posmā līdz piecām prombūtnes dienām pietiek ar vecāku sniegto informāciju. Ja ir kāds īpašs gadījums, tad var iesaistīt sociālo pedagogu.” Tas, pēc direktores domām, atklāj, ka pat skolā, kurā ir izstrādāta vienota pieeja, tik un tā paliek vieta interpretācijām.
Tāpat esošā kārtība varētu veicināt, ka vecāki bērnus uz izglītības iestādēm sūta neveselus. “Tas ir sabiedrības atbildības un morāles jautājums, taču prakse rāda, ka šīs mērauklas ir ļoti dažādas. Mēs, ja jūtam, ka bērns ir apslimis, sūtam mājās – tur vispār nav divu domu. Un es esmu par to, ka būtu ļoti būtiski, ja arī vecāki atbildīgāk skatītos uz to. Un, ja ir nepieciešams, bērns pie ārsta ir jāved un ārsta zīme ir jāsūta gan audzinātājam, gan arī medmāsai,” saka Taranda.
Viņa pauž, ka lielākā problēma Latvijas izglītības nozarē ir tiekšanās izmēģināt dažādu valstu izglītības sistēmas modeļus, kas ne vienmēr ir piemēroti situācijai tieši mūsu sabiedrībā un izglītības jomā. “Mēs nemitīgi izmēģinām ļoti dažādus virzienus, aizmirstot par būtiskākajām problēmām pie mums pašiem,” liek aizdomāties Taranda.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
