"Baltu ceļš" aptver seno baltu tautu vēsturi un apdzīvotās teritorijas. Vēsta par seno baltu tautu unikālo vēstures mantojumu, kas vēl nesen bijis maz pētīts un noslēpumainības plīvura klāts un ar kuru tagad mēs, latvieši un lietuvieši – baltu pēcnācēji un šobrīd vienīgās baltu tautas, – varam patiesi lepoties un saudzīgi nodot turpmākajām paaudzēm. Šoreiz apskatīsim pārgājienu iespējas Latvijā.
Ventas rumba – Kuldīgas novada muzejs – Veckuldīgas pilskalns
- 1 dienas maršruts
- 5 km
- Pieejams ar bērnu ratiem: Ventas rumba, Kuldīgas novada muzejs
- Kur paēst Kuldīgā: Cafe Riverside, Goldingen room, Bangert’s, Pagrabiņš
- Noteikti nobaudiet arī Kuldīgas īpašo alu alus darītavā Duna brewery, kā arī nodegustējiet Curonia kafijas fantastiskās garšas.
Kuldīga ir senās kuršu zemes Bandavas centrs, viena no visblīvāk apdzīvotajām kuršu zemēm. Uzskata, ka senais kuršu pils nosaukums bijis Kuldinga. Domā, ka tieši šeit atradusies kuršu ķēniņa Lamekina rezidence. No Kuldīgas sākās arī Livonijas ordeņa varas izplatīšanās Kurzemē un kuršu brīvības apkarošana. Kuldīga kļuva par ordeņa varas viduspunktu Kurzemē, un no tās vācieši veica savus uzbrukumus vairākām kuršu pilīm.
Ventas rumba bijis labi zināms ūdenskritums arī senos laikos, jo par to saglabājušās daudzas teikas. Ir leģenda, ka Kurzemes hercogam Jēkabam paticis ķert zivis gaisā. Vai viņš šādu metodi izdomājis pats vai noskatījis kādās tālās zemēs, vai arī ideja nākusi no senākiem laikiem, nav zināms, un ļoti ticams, ka zivis Ventas rumbā sendienās ķēruši arī kurši.
Vasarā šeit var baudīt veldzējošu peldi vai doties pastaigā pāri norimušajai straumei, bet pavasarī – vērot lidojošās zivis. Brīvdienās tumšajā laikā rumba tiek īpaši izgaismota.
Lejpus ūdenskrituma pār Ventu redzams vecais ķieģeļu tilts, kas celts 1874. gadā.
Apmeklē Kuldīgas novada muzeju, kas stāsta par Kuldīgas pirmsākumiem un tās vēsturisko attīstību. Turpinot maršrutu gar upi, kur Ventā ietek romantiskā Alekšupīte, piestāj apskatīt 4 m augsto Alekšupītes ūdenskritumu, kas ir augstākais upju ūdenskritums Latvijā.
Tālāk dodies paralēli Ventas krastam uz Veckuldīgas pilskalnu. Tas ticis uzskatīts par Kurzemes sirdi, jo atradies pašā kuršu apdzīvoto zemju vidū un Ventas ūdens ceļa malā. Pilskalna apskate ļauj iztēloties senā pilskalna varenību. Pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš 1923. gadā norādīja, ka Kuldīgas pilskalns bijis lielākais kuršu zemes nocietinājums, aizņem hektāru zemes un ap to bijusi apmetne desmit hektāru platībā.
2.3 °C


























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






























































