Aizvadītais gads bijis patiesi īpašs Latvijas sportā. Tas bija gads, kas mums atnesa vēl nejustas emocijas, prieku un asaras. Dokumentālā filma "Mūsu gads", kas pirmizrādi jau piedzīvojusi kanālā TV3, bet 6. janvārī plkst. 21.00 būs skatāma kanālā TV6, kā arī nākamās paaudzes televīzijā Go3, ļaus vēlreiz izdzīvot sporta notikumus, kas aizvadītajā gadā Latvijas vārdu skaļi nesuši visā plašajā pasaulē.
2023. gads Latvijas sporta vēsturē paliks īpašs, gan pateicoties hokeja izlases izcīnītajai bronzas medaļai pasaules čempionātā, gan basketbola valstsvienības izcilajam veikumam Pasaules kausā, izcīnot 5. vietu. Dokumentālās filmas "Mūsu gads" veidotāji atskatīsies uz šiem vēsturiskajiem notikumiem caur līdzjutēju redzēto – mūsu izlases atbalstot klātienē Tamperē un Džakartā, gan savu atbalstu paužot tepat mājās.
""Mūsu gads" nav filma par sportu. Tā ir filma par mums – latviešiem. Tā ir filma ikvienam, kurš svinīgos brīžos dzied līdzi mūsu valsts himnai, 18. novembrī jūtas kā svētku dienā un zina, ka ar ticību saviem spēkiem mēs kopā spējam kalnus gāzt. Ideja par filmu radās brīdī, kad pēc mūsu basketbolistu uzvaras pār Franciju Pasaules kausā kāds no faniem Esplanādē iesaucās: "Šis ir mūsu gads!" Šajā brīdi, vēl neapjaušot, uz kādas nots noslēgsies Pasaules kausa izcīņa Latvijas komandai, bija skaidrs, ka šogad hokejā un basketbolā esam paveikuši ko brīnumainu un tas, ko piedzīvojam šobrīd, ir vēsturisks brīdis, ko gribas saglabāt. Šis noteikti ir mūsu gads," par filmas idejas tapšanu stāsta tās producente Linda Pūle.
Filma ļaus vēlreiz izdzīvot tos notikumus, kuri šogad nesa Latvijas vārdu visā pasaulē. Ar saviem stāstiem un patiesākajām emocijām filmā dalīsies ne vien līdzjutēji un atbalstītāji, bet arī sportistu dzīvesbiedri, vecāki, kā arī Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis. Beidzot taps skaidrs, ko, sēžot tribīnēs, Džakartā dzēra Raimonds Vējonis, uzzināsim, kāpēc sportistu mammas dažkārt spēles neskatās un kāpēc izteiktais bildinājums hokeja čempionāta laikā gandrīz nenotika. Tāpat noskaidrosim, kāpēc pēc zaudējuma derībās dažas sievas ar vīriem vienā gultā vairs negulēja, kā arī redzēsim, ka izšķirošos mirkļos asaras nespēj valdīt pat visrūdītākie vīri.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.9 °C


































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





















































































































































