Jaunajiem futbola talantiem labāk palikt un meistarību slīpēt Latvijas klubos

Rīgā negribēju dzīvot un biju domājis visu laiku palikt Liepājā, bet dzīve ievieš korekcijas, "Latvijas Avīzei" teic Latvijas U-19 futbola izlases galvenais treneris Viktors Dobrecovs.

Futbola sezona rit pilnā sparā, un pagaidām zīmīgāko brīdi sagādāja Latvijas U-19 izlase, kas Eiropas čempionāta kvalifikācijas elites raundā ar 2:1 pārspēja Beļģiju. Pirmajos divos mačos mūsu jaunieši ar 0:3 piekāpās Čehijai un Dānijai, pēdējā kārtā beļģi pretendēja uz pirmo vietu un iekļūšanu finālturnīrā, taču latviešu puiši aizlika kāju priekšā.

"Spēcīgajām komandām spēlēs pret Latviju, ja otrajā puslaikā ir 0:0, sāk zust disciplīna, arī treneri nav apmierināti, aizsargu maina pret uzbrucēju, ar visiem spēkiem grib iet uz priekšu, sasteidz darbības. Bet tas nozīmē, ka mums iespējas gūt vārtus palielinās. Ja skatāmies uz turnīru kopumā, visās spēlēs bija labs pirmais puslaiks, bet otrajā, īpaši pret čehiem, pazuda disciplīna. Pret dāņiem jau bija labāk, pirmajā puslaikā ielaidām pēc stūra sitiena, citādi neļāvām neko izveidot. Meistarības pretiniekiem bija vairāk, un par katru kļūdiņu mūs uzreiz sodīja. Pret beļģiem sakrita visi faktori – disciplīna, pašatdeve, vārtsargs izglāba, uzsmaidīja veiksme. Šādas uzvaras bieži negadās, ir jānovērtē un jāatceras īpaši jaunajiem, ka tas ir iespējams, ka varam spēlēt līdzvērtīgi," akcentē Viktors Dobrecovs.

Pirms gada elites raundā spēlējāt pret Franciju, Spāniju un Itāliju, visās arī gūstot vārtus un vienu neizšķirtu. Kura gada Latvijas komanda tev patika vairāk?

V. Dobrecovs: Drīzāk pagājušā gada. 2006. gadā dzimušie puiši bija tehniskāki, meistarīgāki.

Uzvaras vārtus pret Beļģiju guva Roberts Kukulis no Milānas "Inter" akadēmijas. Kā viņš izskatās laukumā?

Par Robertu vienmēr izteikšos pozitīvi, uz katru nometni ierodas arvien apmācītāks un spēcīgāks, progresē, super cilvēciskās īpašības, sportists, kurš nepukst, maksimāla pašatdeve, arī neskatoties uz to, ka ieliek ne pamata pozīcijā. Ceru, ka virzīsies tikai uz priekšu un sasniegs savu mērķi. Cik tuvu ir lielajai izlasei? Domāju, ka pāragri, nākamgad varētu parādīties U-21. Lai būtu lielajā izlasē, ir jātrenējas un jāspēlē starp večiem, nevis vienaudžiem.

Seši spēlētāji visos trijos mačos izgāja pamatsastāvā, no viņiem tikai Kukulis ikdienā spēlē ārpus Latvijas. Pārējiem šis ceļš nav izvērties tik veiksmīgi?

Ceru, ka nekļūdos, bet daudzu aizbraukušo spēlētāju ceļu ietekmējuši aģenti, pierunā vecākus, nu tik viss būs. Viņiem savas intereses, cik viņi pazīst klubu vadību, trenerus, iekārto, bet varbūt tas nav solis uz priekšu. Aģents laimīgs, ka iekārto kaut kur, bet spēlētājs maz tiek laukumā. 

Labāks scenārijs, ja tiešām esi talantīgs, bruģēt ceļu Latvijā, mēģināt aizķerties virslīgā. 

Matīss Siliņš bija Zagrebas "Dinamo" jauniešu akadēmijā, tagad Horvātijā pārgājis uz pieaugušo līgu, gan ne augstāko.

Ikdienā strādā arī pirmās līgas klubā "Leevon PPK" par Māra Landmaņa asistentu?

Pamatā esmu Latvijas Futbola federācijas štata darbinieks, katru dienu ofisā un plānoju nākamo U-19 izlases sabraukumu. Darba pietiek. "Leevon" trenējas vakaros, man tas ir parocīgi, patīk, ka varu praktizēties arī ikdienas darbā.

Kā tev kā liepājniekam patīk vides maiņa?

Negribēju dzīvot lielā pilsētā, biju domājis, ka līdz galam palikšu Liepājā, taču realitāte ievieš korekcijas. Sākumā neierasti, daudz vairāk laika pavadi mašīnā, bet nu jau četri mēneši pagājuši un esmu pieradis. Rīgā ir daudz komandu un bieži varu apmeklēt spēles klātienē gan virslīgā, gan pirmajā līgā.

Cik sāpīga pagājušajā gadā bija atlaišana no "Grobiņas" galvenā trenera amata?

Nevaru teikt, ka ar nazi pārgrieza sirdi un ļoti pārsteigts. Biju gatavs pats aiziet pēc sezonas beigām, bet vadība pieņēma lēmumu agrāk. Sanāca liela distance, apvienojot kluba un izlases vadīšanu, varbūt tas bija par smagu.

Atlaišana, tavuprāt, bija objektīva?

Ko es gribēju redzēt laukumā, to darījām, bet nevarējām pārvērst rezultātā. Veidojām daudz momentu, pēc visiem statistikas datiem, mums virslīgā bija jābūt stabilā sestajā vietā un tuvu piektajai. Diemžēl tā nebija. Tāda ir trenera dzīve. Tagad komandai ir viens moments, aizsardzību notur un uzvar ar 1:0. Vai izejam laukumā šodien sasniegt rezultātu, nevis attīstīt (spēlētājus) nākotnei? Man gribējās, lai esam spējīgi uzbrukt.

Vizītkarte. Viktors Dobrecovs

• Dzimis 1977. gada 9. janvārī
• Futbola treneris.
• Latvijas U-19 izlases galvenais treneris.
• Vadījis "Grobiņu", "Liepāju", Klaipēdas "Atlantas".
• Latvijas čempions kā spēlētājs (2005. gadā ar "Liepājas metalurgu") un galvenais treneris (2015. gadā ar "Liepāju").
• Virslīgas rekordists gūtajos vārtos vienā sezonā – 36 (2003.).
• Trešais visu laiku rezultatīvākais spēlētājs virslīgā – 169 vārti.
• Latvijas izlasē aizvadījis 18 spēles.