Orbāna ēra beigusies; Vēlēšanu uzvarētājs Maģars sola stiprināt sadarbību ar Eiropu

Ungārijas parlamenta vēlēšanās svētdien pārliecinošu uzvaru guvusi opozīcijā esošā centriski labējā Cieņas un brīvības partija ("Tisza"), kuras līderis Pēters Maģars, domājams, kļūs par nākamās valdības vadītāju.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš pie varas atradies 16 gadus, jau atzinis savu sakāvi un apsveicis konkurentu ar uzvaru.

Pārliecinoša uzvara

Parlamenta vēlēšanās Ungārijā piedalījās gandrīz 80% balsstiesīgo, kas ir jauns rekords. Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas zināms, ka par "Tisza" balsojuši 53,6% vēlētāju, kas šai partijai dos 138 vietas parlamentā, kurā kopā ir 199 deputāti. Orbāna vadītā konservatīvā partija "Fidesz" saņēma 37,8% vēlētāju atbalstu un būs pārstāvēta ar 55 vietām. Ar sešiem mandātiem parlamentā iekļuvusi arī galēji labējā partija "Mūsu tēvzeme". Izcīnītās 138 vietas "Tisza" nodrošinās tā dēvēto supervairākumu jeb divu trešdaļu vairākumu, kas atvieglos iespējas grozīt konstitūciju un veikt solītās reformas, tostarp tieslietu sistēmā, medijos un citviet, kur Orbāna varas gados nostiprinājusies "Fidesz" ietekme. Par nepieciešamību atbrīvoties no "Fidesz" cilvēkiem dažādās institūcijās Maģars, kura kampaņas centrā bija cīņa pret korupciju un ekonomiskās stagnācijas pārvarēšana, runāja arī vēlēšanu nakts uzrunā. "Kopā mēs nogāzām Orbāna režīmu," atbalstītājiem paziņoja vēlēšanu uzvarētājs, kurš uzsvēra, ka viņa vadītā partija izcīnījusi "spēcīgāko mandātu" demokrātiskās Ungārijas vēsturē. "Ungārija atkal kļūs par ļoti spēcīgu Eiropas Savienības un NATO sabiedroto," solīja "Tisza" līderis. "Ungārija tūkstoš gadus ir atradusies Eiropā un tur arī paliks." 

Maģara atbalstītāji tikmēr vēlēšanu naktī skandēja: "Krievi, ejiet mājās!" 

Šis lozungs atgādina par Ungārijas 1956. gada sacelšanos un padomju armijas iebrukumu. To vēl 1989. gadā bija pieminējis arī pats Orbāns, bet tagad tas drīzāk atgādina par valdošās partijas politiķu ciešo sadarbību ar Maskavu, par ko priekšvēlēšanu laikā parādījās daudz jaunas informācijas. Orbāns svētdienas vakarā atzina, ka vēlēšanu rezultāti ir "nepārprotami un sāpīgi", un solīja darbu turpināt opozīcijā.

Četrdesmit piecus gadus vecais Maģars pašlaik ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāts. Viņš ilgstoši bija "Fidesz" biedrs un šo partiju pameta 2024. gadā pēc tam, kad Ungāriju bija satricinājis vērienīgs skandāls. Toreizējā prezidente Katalīna Novāka bija apžēlojusi kādu vīrieti, kurš bērnu namā bija palīdzējis piesegt dzimumnoziegumus pret bērniem. Maģars pēc tam pārņēma tobrīd mazaktīvo partiju "Tisza", ar kuru spējis uzvarēt vēlēšanās.

Steidzas apsveikt

Ungārijas vēlēšanu uzvarētājus apsveikuši daudzu Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, politiķi. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālo mediju platformā "X" paziņoja, ka ungāri savu izvēli ir pauduši "skaļi un skaidri". Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau 17 minūtes pēc Orbāna paziņojuma par zaudējuma atzīšanu platformā "X" komentēja vēlēšanu iznākumu, norāda izdevums "Politico". "Ungārija ir izraudzījusies Eiropu," paziņoja EK vadītāja. Eiropas jautājumu nozīmi uzsvēruši arī citi politiķi, kuri reaģējuši uz Ungārijas vēlēšanu iznākumu. "Vēsturisks brīdis ne tikai Ungārijai, bet arī Eiropas demokrātijai," sveicot uzvarētāju, pauda britu premjers Kīrs Stārmers. "Apvienosim spēkus spēcīgas, drošas un galvenokārt vienotas Eiropas vārdā," aicināja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. 

Maģara sveicēju vidū bija arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš pauda gatavību "konstruktīvam darbam abu nāciju labā". 

Ungārijas vēlēšanu iznākums uzskatāms par triecienu Vašingtonai. ASV prezidents Donalds Tramps atklāti bija izteicis atbalstu Orbānam, bet viceprezidents Džeimss Deivids Venns pāris dienu pirms vēlēšanām apmeklēja Ungāriju un vizītes laikā pārmeta ES iejaukšanos Ungārijas vēlēšanu procesā.

Gaida turpmākos soļus

Ar lielu interesi pašlaik Eiropā tiek gaidīti nākamās valdības lēmumi. Savā uzvaras runā Maģars solīja Ungārijas pievienošanos Eiropas Prokuratūrai un nodrošināt "demokrātisku mūsu valsts funkcionēšanu". Viņš pirms vēlēšanām bija solījis īstenot reformas, lai panāktu, ka Ungārija no ES saņem finansējumu aptuveni 18 miljardu eiro apmērā. Šie līdzekļi, kas aptver gan kohēzijas finansējumu, gan arī Covid-19 atveseļošanās naudu, pašlaik ir iesaldēti, Briselei paužot bažas par likuma varas un mediju brīvības vājināšanos Orbāna vadītajā Ungārijā. Maģars arī paudis atbalstu eiro ieviešanai Ungārijā, jo tas nodrošinātu "stabilitāti un prognozējamību". Virkne Eiropas diplomātu un analītiķu tomēr vispirms grib redzēt konkrētus rezultātus "Tisza" solītajām reformām. Lielākā uzmanība pašlaik tomēr tiek pievērsta ES aizdevumam Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā, kuru nobloķējusi tieši Ungārija. Orbāns šo palīdzību bija saistījis ar Ukrainas teritorijā sabombardēto naftas vadu "Družba", pa kuru Ungārija joprojām cer saņemt Krievijas naftu. Palīdzības Ukrainai atbloķēšana varētu būt labs solis, lai Maģars Eiropai parādītu Ungārijas labo gribu, vērtē apskatnieki. Budapešta arī varētu signalizēt lielāku gatavību nākamajai sankciju kārtai pret Krieviju par tās karu Ukrainā. Orbāns vairākkārt ir kavējis pieņemt sankcijas pret Krieviju un pašlaik iebilst pret kārtējo sankciju kārtu. Atsevišķs jautājums attiecas uz Ukrainas uzņemšanu ES. Apskatnieki nesagaida, ka šajā jautājumā Budapešta pēkšņi kļūs Kijivai ārkārtīgi labvēlīga, lai arī vēlēšanu kampaņas laikā Orbāns un "Fidesz" centās Maģaru attēlot kā Kijivas un Briseles marioneti. Diplomāti arī norādījuši, ka citas valstis, kuras arī bijušas skeptiski noskaņotas pret Ukrainas uzņemšanu, līdz šim ir varējušas paslēpties aiz Orbāna muguras. Maģars jau vēlēšanu naktī pavēstīja, ka pirmajā ārvalstu vizītē plāno apmeklēt Varšavu, otrajā – Vīni, bet pēc tam viņš dosies uz Briseli.