Zīmē Gatis Šļūka. Tas točna ir latvisks treks?

Latvijas mūzikas nozares pārstāvji atklātā vēstulē aicina Saeimas deputātus atbalstīt priekšlikumu palielināt Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru komercradio ēterā, nosakot kvotas, kā tas ir citās valstīs, tostarp Igaunijā.

Mūzikas industrijas pārstāvji vēstulē raksta, ka Latvijā radīta mūzika, dziesmas latviešu valodā un vietējie mākslinieki radio ēterā ir minoritāte. Dominē mūzika no Krievijas, ASV un citās valstīs radīts repertuārs. Vēstulē uzsvērts, ka radio ēters ir ierobežots valsts resurss, kura lietošanas tiesības valsts piešķir ar licenci. Regulējumam, kas nosaka minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru komercradio ēterā, pastāv skaidrs tiesisks pamats. Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību dalībvalstīm ir tiesības piemērot kultūras izņēmuma principu, kas ļauj samērot iekšējā tirgus pamatbrīvības ar sabiedrības interesēm – nepieciešamību saglabāt un veicināt kultūras daudzveidību un nacionālās īpatnības.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības dati par 2024. gadu parāda, ka no 42 analizētajām komercradio stacijām absolūtajā vairākumā Latvijā radītas mūzikas īpatsvars nepārsniedz 15%, bet vidējais rādītājs visā sektorā ir tikai 19%. Katru reizi, kad komercradio atskaņo ārvalstu autora dziesmu, atlīdzību saņem ārvalstu autori, izpildītāji un ierakstu kompānijas. Vēstules autoru ieskatā kvotu neesamība Latvijā vājina Latvijas autoru, izpildītāju un producentu konkurētspēju pret ārvalstu mūzikas industriju un lielajiem starptautiskajiem izdevējiem. Vēstulē uzsvērts, ka Latvijā, kur daļa sabiedrības dzīvo daudzvalodīgā mediju vidē, latviešu valodas un Latvijā radītas kultūras klātbūtne ēterā ir stratēģiski svarīga.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija paudusi, ka atbalsta mērķi stiprināt Latvijas mūzikas nozari un palielināt vietējās mūzikas klātbūtni sabiedriskajā telpā, tomēr uzskata, ka kvotu noteikšana komercradio nav efektīvs instruments šā mērķa sasniegšanai.