Rosļikovs atkāpies no partijas "Stabilitātei" valdes priekšsēdētāja amata

Rīgas domes deputāts, frakcijas "Stabilitātei" vadītājs un partijas līderis Aleksejs Rosļikovs pirmdien atkāpies no politiskā spēka valdes priekšsēdētāja un locekļa amata, informē Saeimā izjukušās frakcijas "Stabilitātei" vadītāja Svetlana Čulkova.

Kā norādīja Čulkova, Rosļikovs informējis valdi, ka "valsts atriebība pret viņu personīgi ir vērsta arī pret partiju". Lēmums esot pieņemts, "lai netraucētu partijai attīstīties un strādāt".

Čulkova norādīja, ka par valdes jauno sastāvu plānots runāt tuvākajā valdes sapulcē, tāpat tuvākajā laikā plānots rīkot kongresu, lai izraudzītos jaunu valdes locekli un priekšsēdētāju. Viņa pauda, ka par kongresa laiku informēs atsevišķi.

Kā skaidroja Čulkova,

Rosļikovs turpinās darboties kā neatkarīgais politiķis. Tas attiekšoties arī uz darbu Rīgas domē.

Politiķe nevarēja atbildēt, vai Rosļikovs plāno kandidēt Saeimas vēlēšanās rudenī, norādot, ka šo jautājumu ar viņu nav pārrunājusi. Čulkova piebilda, ka "Stabilitātei" gatavojas rudenī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā šodien plkst. 14.30 plāno sākt skatīt krimināllietu, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Bijušajam Saeimas deputātam sākotnēji tika inkriminēta arī palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Šajā daļā kriminālprocess Valsts drošības dienestā (VDD) izbeigts, jo izmeklēšanas laikā netika iegūti pietiekami pierādījumi, apstiprināja prokuratūrā.

Prokuratūra informē, ka 2025. gada 2. jūnijā atsevišķu Saeimas frakciju deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza lēmuma projektu, saskaņā ar kuru tā autori aicināja Saeimu uzdot Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas izstrādātu visaptverošu rīcības programmu rusifikācijas lingvistisko seku novēršanai un sagatavo nepieciešamos normatīvo aktu projektus.

Apsūdzētais 2025. gada 4. jūnijā, būdams Saeimas deputāts ar nodomu izraisīt nacionālo un etnisko naidu un nesaticību starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem, sociālajos medijos publicēja videoierakstus un to paskaidrojošus aprakstus, kuros

krievu valodā apzināti tendenciozi un nepatiesi informēja gan par konkrēto lēmuma projektu, interpretējot to kā neonacisma izpausmi,

gan par 2025. gada 5. jūnijā plānoto Saeimas sēdi, kurā tas tiks skatīts.

Videoierakstos apsūdzētais apzināti iekļāva Krievijas propagandas medijos tradicionāli lietotos nepatiesos apgalvojumus par neonacismu Latvijā, uz nesaticību provocējošus, naidīgi vērstus apgalvojumus par Latvijā veiktu krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un apspiešanu, kā arī pauda nepatiesus apgalvojumus par pilnīgu krievu valodas lietošanas aizliegumu Latvijas krievvalodīgajiem, uzsverot, ka šī būs "cīņa starp cilvēcisko un zvērisko", informēja prokuratūrā.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, 2025. gada 5. jūnijā apsūdzētais, piedaloties Saeimas kārtējā sēdē, pieteicās izteikties par konkrēto lēmuma projektu.

Prokuratūra uzskata, ka savā uzrunā viņš tīši un apzināti iekļāva paša izdomātus, patiesībai neatbilstošus apgalvojumus ar mērķi Latvijas politisko eliti pārstāvošās partijas un sabiedrību, kas atbalsta valsts konstitucionālās vērtības, tostarp latviešu valodu un tās aizsardzību, attēlot kā naidīgi noskaņotu pret krievvalodīgajiem, krievu kultūru un valodu, gatavu pret krievvalodīgajiem veikt represijas.

Ar savu runu apsūdzētais apzināti un nepārprotami lika domāt, ka krievvalodīgie Latvijā ir apdraudēti un pret viņiem tiek veikti cilvēktiesību pārkāpumi, savukārt likumdevējvara tika attēlota kā teroristi, kas regulāri un neatlaidīgi vajā krievvalodīgos, vēlas izveidot speciālu rezervātu un iezīmēt krievvalodīgos ar īpašiem apzīmējumiem un simboliem.

Savu uzrunu no Saeimas tribīnes apsūdzētais noslēdza ar sekojošu frāzi krievu valodā: "Mēs esam vairāk! Krievu valoda — mūsu valoda!", pēc kā

divreiz parādīja nicinošu, pazemojošu, nepiedienīga rakstura žestu.

Pēc savas uzstāšanās apsūdzētais sociālajos medijos publicēja videoierakstu, kurā, vēršoties pret Saeimas deputātiem, emocionāli sakāpinātā un provocējošā manierē turpināja izkliegt frāzes krievu valodā, bet pēc izraidīšanas no Saeimas ēkas turpināja uzkurināt naidīgas emocijas krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pavēstīja prokuratūrā.

Prokuratūra uzskata, ka tādējādi apsūdzētā darbības un izteikumi bija vērsti uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā, veidojot bailes krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pretnostatot tos latviešiem un liekot maldinoši domāt, ka pret tiem tiek veiktas represijas.

Uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvaru un nepieciešamību mobilizēties, pretoties un cīnīties, apsūdzētais šajā sabiedrības daļā

veicināja neapmierinātības un aizvainojuma pieaugumu pret latviešu tautu un Latvijas valsti,

polarizējot sabiedrību, apdraudot valsts integritāti un mierīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem.

Rosļikovs uzskata, ka šī lieta pret viņu esot politisks pasūtījums, kas turklāt izirstot, jo līdz lietas iesniegšanai prokuratūrā no tās esot pazudusi sadaļa par politiķa iespējamo sadarbību ar Krieviju, kas, pēc Rosļikova teiktā, bijis "smagākais pants".

"Puse pret mani ierosinātās lietas ir izjukusi, nenonākot prokuratūrā," vērtēja politiķis. Tas apliecinot, ka trīs mēnešu laikā viņam izdevies pierādīt, ka šī lieta esot politisks pasūtījums.

Šajā laikā pie politiķa esot veiktas piecas kratīšanas. "VDD tagad vajag kaut ko iemest prokuroram," izteicās Rosļikovs, paužot pārliecību, ka šo lietu tiesā uzvarēs.

Rosļikovs patlaban vairs nav parlamenta deputāts, jo ievēlēts Rīgas domē.