Straujais hēlija cenu kāpums rada problēmas slimnīcām

Viena no aktuālajām problēmām, ar kurām patlaban saskaras Latvijas slimnīcas, ir hēlija pieejamība, intervijā Latvijas Radio pavēstīja Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) jaunais priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.

Hēlijs medicīnā tiek izmantots galvenokārt saistībā ar elpošanu un attēldiagnostiku.

Bērziņš skaidroja, ka Tuvo Austrumu konflikta ietekmē hēlija cenas ir strauji augušas, pat dubultojušās. Šo sadārdzinājumu izjūt arī citas nozares, bet tās lielākoties ir maksātspējīgākas nekā veselības aprūpe, minēja LSB vadītājs.

Viņš piebilda, ka hēliju nav iespējams iepirkt lielos daudzumos par zemāku cenu un ilgstoši uzglabāt, tāpēc ārstniecības iestādes ir un būs spiestas par šo gāzi maksāt dārgāk.

Cenas ir augušas arī citiem medicīnisko pakalpojumu sniegšanā izmantotajiem resursiem, piemēram, degvielai un medikamentiem. Tajā pašā laikā Latvijas slimnīcu finansējums šogad ir par 1% mazāks nekā 2024. gada budžeta faktiskā izpilde, līdz ar to

naudas trūkuma spiediens ir izteikti jūtams visās pozīcijās,

apgalvoja slimnīcu pārstāvis.

Viņš piebilda, ka valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu nozarē ir deficīts, kas veidojas ne tikai nepietiekamu kvotu, bet arī darbinieku trūkuma dēļ. Neadekvāti zemu valsts noteikto pakalpojuma tarifu dēļ slimnīcām ir grūti atrast un noturēt darbā mediķus, kuri būtu gatavi pacientiem sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, līdz ar to pieprasītāki kļūst maksas pakalpojumi, kas savukārt likumsakarīgi noved pie tā, ka atsevišķas slimnīcas sāk domāt par maksas pakalpojumu cenu celšanu, skaidroja Bērziņš.

LSB pārstāvis atzina, ka rezultātā pacienti var nonākt ļoti nepatīkamā situācijā, kad trūks ne tikai kvotu, bet arī nebūs medicīnas darbinieku, kas varētu sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.