Trausla vienošanās. Hormuzu pēc pamiera panākšanas šķērsojuši pirmie kuģi

ASV un Irāna pēc 40 dienu ilgušas karadarbības ir panākušas vienošanos par uguns pārtraukšanu, kas ilgs divas nedēļas.

Šajā laikā, kad būs atvērts kuģošanai ārkārtīgi svarīgais Hormuza jūras šaurums, abu pušu diplomātiem jāvienojas par noturīgu konflikta risinājumu, kas varētu būt sarežģīts uzdevums, ņemot vērā Vašingtonas un Teherānas iepriekšējos paziņojumus.

Trausla vienošanās

Īslaicīgs pamiers tika panākts mazāk nekā divas stundas pirms ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā gala termiņa otrdienas vakarā (trešdienas rītā pulksten 3 pēc Latvijas laika), līdz kuram Baltā nama saimnieks bija pieprasījis Irānai pārtraukt Hormuza jūras šauruma bloķēšanu. Pretējā gadījumā ASV prezidents bija draudējis Irānai ar "pilnīgu civilizācijas" iznīcināšanu. Vienošanās ietvaros Irāna piekritusi atbloķēt Hormuzu, caur kuru pirms kara notika 20% pasaules naftas piegāžu. Pēc ASV un Irānas vienošanās nozīmīgo ūdensceļu jau šķērsojuši pirmie kuģi, bet ziņas par diplomātisko izrāvienu izraisījušas krasu naftas un gāzes cenu krišanos pasaules tirgū. Īslaicīgais pamiers tomēr uzskatāms par trauslu. Tā to raksturojis ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss. Jau pēc pamiera izziņošanas gan Irāna, gan Tuvo Austrumu arābu valstis vēstījušas par jauniem uzbrukumiem, bet Izraēla solījusi, ka turpinās savu operāciju Libānā pret grupējumu "Hezbollah". Tāpat valda neskaidrība par citiem pamiera nosacījumiem. Neskatoties uz šiem sarežģījumiem, tas ir stājies spēkā. 

Abas puses panākto vienošanos pasludinājušas par savu uzvaru, bet smagākais darbs vēl priekšā. 

Pagaidām nav zināms, kā varētu izskatīties galīgais miera plāns Tuvos Austrumus un globālos enerģijas tirgus satricinājušā konflikta pilnīgai izbeigšanai.

Sarunas turpināsies

Tramps par panākto vienošanos paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social". Viņš skaidroja, ka par labu īslaicīgam pamieram izlemts, jo Savienotās Valstis "jau ir sasniegušas un pārsniegušas visus militāros mērķus", un arī diplomātiskajā frontē ir panākts progress. ASV no Irānas ir saņēmušas 10 punktu plānu, kas Trampa ieskatā ir "darboties spējīgs pamats, par kuru vest sarunas". Viņš piebilda, ka abas puses spējušas vienoties par gandrīz visiem strīdīgajiem jautājumiem, bet galīgā vienošanās jāpanāk divu nedēļu laikā. Viņš arī pavēstīja, ka vidutāja lomu sarunās uzņēmusies Pakistāna. Šīs valsts premjerministrs Šehbazs Šarifs atsevišķā paziņojumā platformā "X" pavēstīja, ka abu pušu delegācijas 10. aprīlī tiek aicinātas uz sarunām Islāmābādā, lai "turpinātu sarunas par galīgo vienošanos visu domstarpību atrisināšanai". Uguns pārtraukšana attiecas arī uz Izraēlu, kas solījusi pārtraukt Irānas bombardēšanu. 

Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs tomēr uzsvēris, ka vienošanās nosacījumi neattiecas uz Libānu, kur notiek operācija pret "Hezbollah". 

Šis paziņojums ir pretrunā ar Pakistānas premjera teikto, ka karadarbība jāpārtrauc arī Libānā. Tramps par šo Tuvo Austrumu valsti neko nav teicis.

Konkurējoši skatījumi

Intervijā aģentūrai AFP Tramps vienošanos ar Irānu raksturojis kā "pilnīgu un galīgu uzvaru". Ar līdzīgu paziņojumu klajā nākusi arī Irānas Augstākā nacionālā drošības padome, paužot, ka "ienaidnieks vairāk nekā mēnesi lūdza uguns pārtraukšanu" un bija spiests pieņemt Teherānas nosacījumus. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči paziņojis, ka Irāna pārtrauks savas operācijas, ja tā vairs nepiedzīvos uzbrukumus. Viņš platformā "X" pavēstīja, ka valsts bruņotie spēki pamiera laikā koordinēs kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu. Irānas ziņu aģentūra "Tasnim" vēstījusi, ka Irāna plāno pamiera laikā iekasēt nodevas no kuģiem, kuri šķērso Hormuzu. Šādā veidā iegūtais finansējums tikšot izlietots Irānas atjaunošanas darbiem. Aragči pavēstīja, ka Savienotās Valstis ir pieņēmušas Irānas 10 punktu plāna "vispārējo ietvaru" kā "pamatu sarunām", bet Teherāna savukārt apsverot ASV piedāvāto 15 punktu plānu. ASV rosinātā plāna detaļas pilnībā publiskotas nav, tomēr tiek pieņemts, ka tā pieņemšanas gadījumā Irānai būtu jāuzņemas saistības neiegūt kodolieročus, jāatsakās no tai piederošā bagātinātā urāna, jāpiekrīt valsts bruņoto spēku ierobežošanai, jāizbeidz palīdzība dažādiem tai draudzīgiem grupējumiem Tuvajos Austrumos, kā arī jāatver Hormuza šaurums, vēsta telekanāls CNN. Irāna iepriekš ir noraidījusi šo plānu. Neilgi pirms panāktās vienošanās Irānas amatpersonas ASV plānā atrodamās prasības bija raksturojušas kā "pārmērīgas, nereālistiskas un nesaprātīgas". Tramps tikmēr marta beigās bija izteicies, ka Irāna piekritusi vairumam šo prasību. Teherānas virzītajā plānā savukārt paredzēts, ka Irāna saglabā kontroli pār Hormuzu, uzbrukumi Irānai un tās sabiedrotajiem reģionā tiek pārtraukti, tai tiek izmaksātas kompensācijas par ciestajiem zaudējumiem un atceltas starptautiskās sankcijas, bet iesaldētie aktīvi – atbloķēti. Tāpat Irāna pieprasījusi tiesiski saistošu ANO rezolūciju, kas garantētu galīgo miera vienošanos. Plānā arī pieprasīta ASV spēku aiziešana no reģiona. Dažās plāna versijās pausts, ka Irānai ir tiesības turpināt urāna bagātināšanu, vēsta Rietumu mediji. Pagaidām ir grūti spriest par abu pušu iespējām vienoties, ņemot vērā, ka abi piedāvātie plāni ievērojami atšķiras. Nav nekādu pazīmju, ka Vašingtonai un Teherānai būtu izdevies atrisināt domstarpības, piemēram, par Irānas kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu, norāda aģentūra "Associated Press". ASV un Izraēla šo programmu likvidēšanu bija minējušas starp kara cēloņiem.