Latvijā nākamajos mēnešos gada inflācija var vēl palielināties, prognozē eksperts

Latvijā nākamajos mēnešos gada inflācija var vēl palielināties, taču mēneša inflācijai šāds scenārijs ir maz ticams, prognozē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.

Viņš norādīja, ka martā inflācija Latvijā būtiski pieauga. Patēriņa cenu līmenis bija par 3,4% lielāks nekā pirms gada un par 1,9% lielāks nekā pirms mēneša. Tā ir lielākā mēneša inflācija Latvijā kopš 2022. gada, ko lielā mērā izraisīja degvielas cenas straujais kāpums, benzīna cenai mēneša laikā pieaugot par 11%, bet dīzeļdegvielas cenai — par 25%, kā arī atspoguļojot naftas un to pārstrādes produktu cenu pieaugumu militārā konflikta Tuvajos Austrumos dēļ.

Krasnopjorovs atzīmēja, ka

militārais konflikts Tuvajos Austrumos var palielināt inflāciju Latvijā par dažiem procentu punktiem.

Viņš norādīja, ja tirgus pašlaik prognozē naftas cenu pareizi un šogad vidēji nafta maksās ap 90 ASV dolāriem par barelu, tad energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentpunktiem šogad un par 0,9 procentpunktiem nākamgad. Savukārt, ja tirgus dalībnieki joprojām nenovērtē Tuvo Austrumu militārā konflikta patieso nozīmi un šogad vidēji nafta maksās 120 ASV dolārus par barelu, tas var palielināt inflāciju Latvijā par 3,1 procentpunktu šogad un vēl par 2,4 procentpunktiem nākamgad.

Krasnopjorovs piebilda, ka turklāt otrajā gadījumā, visticamāk, līdzi augs arī globālās pārtikas cenas — dārgāka degviela sadārdzina lauksaimniecības ražošanu, bet dārgāka dabasgāze sadārdzina mēslošanas līdzekļus. Var arī iesakņoties augstākas inflācijas gaidas. Tādēļ Irānas notikumu pilnā ietekme var būt vēl lielāka.

Tomēr šobrīd, pēc viņa teikta,

nekas neliecina, ka inflācija Latvijā pieaugs tikpat būtiski kā 2022.-2023. gadā.

"Kopumā energoresursu un pārtikas globālās cenas svārstās joprojām diezgan tālu no 2022. gada pīķiem. Arī Latvijas ekonomikas sākotnējā pozīcija tagad ir labāka — vidējā alga gandrīz par 40% lielāka nekā pirms četriem gadiem, degvielas īpatsvars patēriņa grozā mazinājies, pieaugusi Latvijas energoneatkarība un dažādoti energoresursu piegāžu ceļi," atzīmēja Krasnopjorovs.

Latvijas Bankas ekonomists arī minēja, lai bremzētu dīzeļdegvielas cenas strauju kāpumu un ierobežotu ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem, valdība tai samazināja akcīzes nodokli uz trim mēnešiem. Uz šo laiku šis solis var kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ. Inflācijas prognozi 2026. gadam šis atbalsta pasākums samazina par 0,06 procentpunktiem. Tie ir vien 2-3% no Irānas notikumu kopējās šā gada ietekmes uz inflāciju Latvijā. "Taču mērķis arī nebija atgriezt dīzeļdegvielas cenas februāra līmenī — šādā veidā veicināt degvielas pieprasījumu brīdī, kad globāli traucētas naftas produktu piegādes, nebūtu pareizi," sacīja Krasnopjorovs.

Jau vēstīts, ka Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā — šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu — pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.