Krievija izmanto reliģiju kā varas instrumentu, ziņo Igaunijas Drošības policija

Krievijas agresija Ukrainā un tās ietekmes operācijas Moldovas vēlēšanās skaidri parāda, kā reliģija Krievijā ir kļuvusi par varas izpildes instrumentu, secināts Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ikgadējā ziņojumā.

Krievijas Pareizticīgā baznīca neapšaubāmi sadarbojās ar Krievijas drošības dienestiem agresijas sagatavošanas posmā un turpina to darīt pašreizējā konflikta laikā un anektējot iekarotās teritorijas, lasāms dokumentā.

"Kremlis, tērpies garīdznieka drānās, ļaunprātīgi izmanto reliģiskās brīvības argumentu, lai apdraudētu demokrātiskas sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību. Igaunijas Kristīgā pareizticīgā baznīca (EKOK, agrāk Igaunijas Pareizticīgā baznīca Maskavas Patriarhātā), kas ir pakļauta Maskavas Patriarhātam, joprojām ir saistīta ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu. 2025. gadā baznīca pieņēma jaunu nosaukumu un veica kosmētiskas izmaiņas savos statūtos, lai radītu šķietamu neatkarību no patriarha, kurš joprojām izmanto kristīgo retoriku, lai attaisnotu Krievijas agresijas karu Ukrainā," norādīja KaPo.

"Turklāt EKOK joprojām vada metropolīts Jevgēņijs no Krievijas, kura uzturēšanās atļauja Igaunijā netika pagarināta drošības apsvērumu dēļ, liekot viņam pamest valsti. Lai gan EKOK cenšas pozicionēt sevi kā neatkarīgu un pašpārvaldošu baznīcu, tās darbību faktiski vada Krievijas Pareizticīgā baznīca. Vadību un koordināciju galvenokārt nodrošina Krievijas Pareizticīgās baznīcas Ārējo baznīcas attiecību departaments un direktorāts "tuvajās ārvalstīs" esošajām diecēzēm, kas tika izveidots 2022. gada 24. martā - mēnesi pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā. Šādas struktūras būtībā ir Krievijas izpildvaras struktūru kopijas. Tas arī liecina, ka Baltijas valstis joprojām tiek uzskatītas par Krievijas "tuvajiem kaimiņiem"," ziņojumā klāstīja Igaunijas iekšējās drošības dienests.

Kā pauda KaPo, valsts varas, specdienestu un Krievijas Pareizticīgās baznīcas ciešo savstarpējo saistību ilustrē arī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta paziņojums 2026. gada 12. janvārī, kurā aizstāvēta Krievijas pareizticība Baltijas valstīs pret "antikrista Konstantinopoles patriarha" rīcību.

2025. gadā Igaunija atteicās pagarināt uzturēšanās atļauju Mihailam Sorokatijam (hieromūkam Iljam) - Krievijas pilsonim un Maskavas Patriarhāta jurisdikcijā esošās EKOK Narvas diecēzes garīdzniekam, kurš sadarbībā ar Krievijas vēstniecību bija iesaistījies sabiedrības šķelšanas pasākumos un vēsturiskajā propagandā. Sorokatijs ieradās Igaunijā no klostera Mordovijā 2013. gadā, kā hieromūks pārņemot draudzi Mustvē.

Kopš ierašanās Sorokatijs katru gadu ir piedalījies piemiņas pasākumos Igaunijā, kas atbalsta Kremļa propagandas vēstījumus. Pērn aprīlī, viņš piedalījās Krievijas vēstniecības propagandas pasākumā Mustvē pie Dmitrija Gaņina kapa, kurš tika nogalināts 2007. gada "Bronzas nakts" nemieros. Pasākumā vēstniecība apsūdzēja par nevēlēšanos Igauniju izmeklēt šo lietu - apsūdzību, ko Krievija izsaka jau kopš 2007. gada. Sorokatijs Igauniju pameta 2025. gadā.

Ilgtermiņa uzturēšanās atļaujas tika atceltas arī mūķenēm, kuras strādāja EKOK Narvas Kristus Augšāmcelšanās katedrālē. "2026. gada februārī Dmitrijs Burovs (hieromūks Daniils), kurš bija saistīts ar EKOK, pameta Igauniju. Burovs neslēpa savu nevēlēšanos atbildēt uz Igaunijas jautājumiem par Krievijas specdienestiem un militārajiem spēkiem. Viņš nevēlējās sniegt novērtējumu par Krievijas agresiju Ukrainā," vēstīja KaPo.

Burovs ieradās Igaunijā 2017. gada beigās, pievienojoties Narvas diecēzei, kur viņu iecēla par tās jaunatnes nodaļas vadītāju. Viņš kalpoja dažādās draudzēs Narvas diecēzē līdz 2022. gada vasarai, pēc kā sāka kalpot Tallinas diecēzē. No 2024. gada oktobra līdz savai aizbraukšanai no Igaunijas viņš kalpoja Svētā Radoņežas Sergija draudzē Paldiskos. No 2012. līdz 2013. gadam Burovs bija Krievijas Pareizticīgās baznīcas Amūras diecēzes sadarbības ar bruņotajiem spēkiem un tiesībaizsardzības iestādēm nodaļas vadītājs. Šajā amatā viņš sadarbojās ar vairākām Krievijas militārām vienībām, piemēram, svētīdams militāros konvojus, uzturot iesaukto morāli un piedaloties viņu zvērestu ceremonijās.

"Uzturoties Igaunijā, Burovs bija iesaistīts arī incidentā, kurā viņš kopā ar savu pavadoni Vasiliju Djačenko (Krievijas Pareizticīgās baznīcas Jaranskas diecēzes (Kirovas apgabals) arhimandrīts Vladimirs) filmēja militārās vienības teritoriju pie ieejas un ārējā perimetra Tāras kazarmās Veru. Šāds "svētceļojums" uz Kuperjanova bataljonu noteikti nav tipiska priestera rīcība, bet tas izskaidro Burova nevēlēšanos atbildēt uz jautājumiem par Krievijas specdienestiem un agresiju pret Ukrainu," secināja KaPo.