Kallasa: Irānas pamiers rada iespēju diplomātijai

ASV un Irānas starpā nule panāktais divu nedēļu pamiers ir "atvirzīšanās par soli no kraujas malas" un rada "ļoti nepieciešamo" iespēju logu diplomātijai, trešdien pauda Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa.

Ar Pakistānas starpniecību panāktais pamiers "rada ļoti nepieciešamo iespēju mazināt draudus, apturēt raķetes, atsākt kuģošanu un radīt telpu diplomātijai, lai panāktu paliekošu vienošanos", Kallasa pauda platformā "X".

"ES ir gatava atbalstīt šos centienus un sazinās ar partneriem reģionā," piebilda ES augstākā diplomāte.

Kallasa trešdien ieradīsies Rijādā uz sarunām ar Saūda Arābijas ārlietu ministru princi Faisalu bin Farhanu, Persijas līča Sadarbības padomes ģenerālsekretāru Džasemu al Budaivi un citiem.

Eksperts: Formāla miera vienošanās starp ASV un Irānu ir maz ticama

Formāla miera vienošanās starp ASV un Irānu ir maz ticama, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Māris Andžāns.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Andžāns sprieda, ka pašreizējais divu nedēļu pamiers skaidri iezīmē uguns pārtraukšanu un Hormuza šauruma atvēršanu. Eksperts skaidroja, ka citas pamiera detaļas un Irānas izvirzītie nosacījumi, tostarp sankciju atcelšana un iespējamās reparācijas, pagaidām nav uzskatāmi par reāli īstenojamiem.

Eksperts sprieda, ka tuvākajā laikā sarunas varētu notikt, lai precizētu pušu pozīcijas, taču pilnvērtīga un formāla vienošanās ir maz ticama. Viņaprāt, ticamāks scenārijs ir neformāla saprašanās par atsevišķiem jautājumiem, nevis visaptverošs miera līgums.

Pēc viņa paustā, konflikta izcelšanās saistīta ar Izraēlas iniciatīvu, kas iesaistīja ASV, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps sākotnēji cerēja uz ātru konflikta atrisinājumu, kas nepiepildījās. Andžāns atzīmēja, ka patlaban abas puses - kā ASV, tā Irāna - grib izkļūt no situācijas, ņemot vērā gan militāros, gan ekonomiskos apsvērumus, tostarp degvielas cenu ietekmi un politiskos riskus pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām.

Andžāns noraidīja pieņēmumus, ka Trampa rīcība būtu saistīta ar viņam pietuvinātu personu iespējamu spekulēšanu finanšu tirgos. Viņš uzsvēra, ka, lai arī Tramps bieži situāciju vērtē pēc biržu rādītājiem, šajā gadījumā noteicošie bijuši citi, racionālāki faktori.

Eksperts arī akcentēja, ka Hormuza šaurums būs centrālais jautājums turpmākajās sarunās, jo ar to Irāna spēj ietekmēt gan reģionu, gan globālos tirgus un izmantot to kā spiediena instrumentu, tostarp izvirzot prasības par maksājumiem kuģiem par šauruma šķērsošanu. Vienlaikus Andžāns raksturoja situāciju kā tādu, kurā "vilks ir paēdis un kaza dzīva", proti, abas puses daļēji sasniegušas savus mērķus un izvairījušās no skaidra zaudējuma.

Viņš pieļāva, ka Irānā varētu atsākties iekšējie protesti un saasināties cīņa par varu, jo iedzīvotāji baidījās par savu drošību gan Irānas drošības spēku, gan bombardēšanas dēļ, kā arī sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ.

Andžāns uzskata, ka ASV tuvākajā laikā, visticamāk, atturēsies no jaunas militāras eskalācijas, ja vien neradīsies kāda ekstrēma situācija, kamēr Izraēla varētu turpināt meklēt veidus, kā panākt varas maiņu Irānā. Viņaprāt, konflikts nav uzskatāms par noslēgtu un var atsākties.

Jau rakstīts, ka Vašingtona un Teherāna trešdien vienojās par divu nedēļu ilgu pamieru. Teherāna paziņoja, ka divas nedēļas garantēs drošu jūras satiksmi caur Hormuza šaurumu, norādot, ka pauze tiks izmantota sarunām ar ASV par kara izbeigšanu.

Izraēla un ASV 28. februārī sāka karu pret Irānu, veicot raķešu triecienus un uzlidojumus daudziem Irānas reģioniem, arī galvaspilsētai Teherānai, kur kara pirmajā dienā tika nogalināts Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei.

Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai un Persijas līča valstīm, kur atrodas ASV militārie objekti, kā arī lielā mērā apturējusi satiksmi stratēģiski svarīgajā Hormuza šaurumā.

Konfliktā tika iesaistīta arī Libāna pēc tam, kad grupējums "Hezbollah" sāka uzbrukumus Izraēlai, kas kopš tā laika ir veikusi triecienus Libānā, arī galvaspilsētā Beirūtā, un sākusi sauszemes operāciju Libānas dienvidos.