4.1 °C
Dabas aizsardzības pārvalde saņēmusi satrauktus zvanus no Kokneses puses iedzīvotājiem par viņu sarežģīto cīņu ar Spānijas kailgliemežiem, ziņo avīze "Staburags".
Pēc iedzīvotāju lūguma laikraksts apraksta situāciju un iespējamās metodes cīņai ar šo invazīvo sugu.
Šobrīd Spānijas kailgliemezis esot "pirmais rindā" iekļaušanai oficiālo invazīvo sugu sarakstā Latvijā. Taču "buksējot" izmaiņas normatīvajos aktos, kas vēl nav nonākušas līdz Ministru kabinetam. Šo procesu virza Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Līdz grozījumu apstiprināšanai cīņa ar šo sugu gulstas tikai uz zemes īpašnieku pleciem, tomēr īpaši plašas invāzijas gadījumā būtu vēlama arī pašvaldības iesaiste.
Dabas aizsardzības pārvalde izveidojusi internetvietni "www.invazivs.lv" jeb "Invazīvo sugu pārvaldnieks". Tajā apkopota informācija par Latvijā esošajām invazīvajām sugām (pagaidām gan ne visām) – faktu lapas, attēli, izplatības karte, iespēja ziņot par atradni un izskaušanas metodes.
Jaunākais un labākais Spānijas kailgliemeža un citu invazīvo kailgliemežu sugu ierobežošanas metožu detalizēts apraksts esot atrodams Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centra 2022. gadā sagatavotajā izdevumā "Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), citu invazīvo kailgliemežu sugas Latvijā un to ierobežošanas metodes". Vietnē atrodami arī pieredzes stāsti, kas var noderēt.
Apkopotas arī ieteicamās apkarošanas metodes. Piemēram, regulāri jāpļauj un jāsavāc zāle, jo aizaugušas teritorijas vislabāk patīk šai sugai, jo tur visu laiku ir vēss un mitrs.
Viena no efektīvākajām metodēm – ja vien ir iespēja, turēt Indijas skrējējpīles vai muskuspīles, kurām garšo kailgliemeži un kuras veiksmīgi tos ierobežo. Spānijas kailgliemezis esot kanibāls un ēdot savus sugas brāļus. Tādēļ ar lāpstu vai kādu citu asu priekšmetu gliemezis jāpāršķeļ un jānovieto lēzenā traukā, uz bieza papīra, koka vai cita materiāla plāksnes. No rīta šajā vietā "uz brokastīm" būšot sanākuši citi īpatņi. Vēl kā ēsmu varot izmantot arī pūstošus augļus, dārzeņus, suņu, kaķu barību, zemē ierokot spainīti ar alu, kuram pievienots 10% vārāmā sāls šķīdums vai 1% vara vai vara sulfāta šķīdums.
Ļoti svarīgi esot salasītos īpatņus iznīcināt, piemēram, ievietojot stipras koncentrācijas sālsūdenī vai sadedzināt. Tāpat svarīgi sadarboties ar kaimiņiem, jo citādi cīņa būšot mazāk produktīva.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
