1 °C
Augusta beigās un septembrī Jelgavas novadā norisināsies festivāls "Zemgales ērģeles 2024" – kultūras notikumu cikls, kas cels godā novada vēsturiskās ērģeles, laikrakstu "Zemgales Ziņas" informējis festivāla mākslinieciskais vadītājs Dāvis Beitlers.
"Zemgales ērģeles 2024" turpināšot 2011.–2017. gadā izskanējušos Zemgales ērģeļmūzikas festivālus Jelgavas apkaimē.
Šogad festivāla notikumi gaidāmi trīs Jelgavas novada dievnamos – Kalnciema jeb Kalnciema-Klīves, Zaļenieku Zaļās draudzes un Sesavas baznīcā.
"Visi trīs sakrālās kultūras tempļi var lepoties ar ērģelēm, kuras ir ne tikai vēsturiski, bet arī mākslinieciski ievērojamas Latvijas mērogā.
Tās pārstāv dažādus meistarus, laikmetus un stilus, taču visas būvētas koncertiskā garā un rādās piemērotas plašam un daudzveidīgam repertuāram," skaidrojis D. Beitlers.
Pasākumu ciklu iesākšot populārzinātniska konference "Latvijas vēsturiskās ērģeles un to būvētāji" Kalnciema dievnamā, kura ērģelēm šogad apritot 90. gadskārta. Konference adresēta visiem Latvijas seno ērģeļu interesentiem un piedāvāšot gan lietpratēju stāstījumus, gan arī iespēju sarunāties par mūsu ērģeļmākslas mantojumu. Priekšlasījumiem sekošot apmēram stundu gara saruna jeb diskusija par vēsturisko ērģeļu izpētes un saglabāšanas problēmām mūsdienu Latvijā.
Arī katrā koncertā gaidāms stāstījums par konkrēto instrumentu, un ērģeles būšot iespēja iepazīt tuvplānā, interesentus aicinot dievnamu balkonā. Festivālu rīko Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, Kalnciema muzeju un dievnamu draudzēm, ieeja pasākumos – bez maksas.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
