Partly cloudy 12.3 °C
T. 30.10
Nadīna, Ulla
SEKO MUMS
Reklāma
LPKS "Daiva" valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers: "Biokurināmā kurtuves apkalpošanai ir jāiegulda lielāks darbs, nekā darbojoties ar fosilo kurināmo. Tomēr, ja pašiem kurināmais ir bez maksas, tas ar uzviju atsver ieguldīto darbu."
LPKS "Daiva" valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers: "Biokurināmā kurtuves apkalpošanai ir jāiegulda lielāks darbs, nekā darbojoties ar fosilo kurināmo. Tomēr, ja pašiem kurināmais ir bez maksas, tas ar uzviju atsver ieguldīto darbu."
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Atjaunojamā vietējā kurināmā izmantošana kalšu darbināšanā ir perspektīva, tomēr patlaban vairāku iemeslu dēļ maz izplatīta.

Reklāma

Procesi un kurināmā veidi

Latvijā vienīgā graudu kalšu ražotāja Lielvārdes uzņēmuma SIA "Preco" komercdirektors Vasilijs Samarins patlaban graudu pirmapstrādes tirgū vērojamās tendences raksturo šādi: "Daudzi lauksaimnieki un uzņēmēji izvēlas modernizēt savus graudu pirmapstrādes kompleksus, aizstājot vecās padomju laiku kaltes ar jaunām un efektīvākām iekārtām. Pēdējos gados īpaši pieprasīti ir lieljaudas kompleksi, kas īsā laika posmā spēj apstrādāt lielu graudu daudzumu. Dominē uzņēmumi un zīmoli, kas spēj nodrošināt ātru servisu un garantijas saistības, kā arī iekārtu ražotāji, kas piedāvā augstu kvalitāti, efektivitāti par saprātīgām izmaksām."

Uz jautājumu par žāvēšanas iekārtās izmantoto kurināmo eksperts atbild: "Visvairāk izmanto dabasgāzi, dīzeļdegvielu un biokurināmo, kas kļūst aizvien populārāks tāpēc, ka ir dabai draudzīgāks un var samazināt enerģijas izmaksas ilgtermiņā." Eksperti uzsver – patlaban tirgū dominē gāzes kurināmais, kam ir lētākas izbūves un apkalpošanas izmaksas un vienmērīgāks žāvēšanas process. Šo kurināmā veidu izvēloties lielās zemnieku saimniecības un graudaudzētāju kooperatīvi, kur visvairāk ir graudu caurplūdes kalšu ar nepārtrauktu žāvēšanas ciklu.

Dīzeļdegvielas kurināmā izmantošanai ir nedaudz dārgākas izbūves un apkalpošanas izmaksas, jo ir nepieciešams siltummainis, kas pats par sevi prasa papildu naudas ieguldījumu, kā arī enerģijas zudumi var sasniegt līdz 15% no kopējā patērētā. Arī ar šo kurināmo žāvēšanas process ir vienmērīgs. Dīzeļdegvielu savu žāvēšanas iekārtu darbināšanai galvenokārt izvēlas mazās un vidējās zemnieku saimniecības, kur galvenokārt izmanto porciju tipa kaltes.

Savukārt biokurināmā izmantošanai ir dārgākas izbūves un apkalpošanas izmaksas, ir nepieciešams katls ar degli un siltummainis, pastāvīga materiāla padeve un pelnu izkraušana, tomēr ar biokurināmo var samazināt enerģijas izmaksas ilgtermiņā. "Vienmērīgu žāvēšanas procesu ar biokurināmo nodrošināt sarežģītāk. Šo kurināmā veidu galvenokārt izvēlas mazās un vidējās zemnieku saimniecības, kur galvenokārt ir uzstādītas porciju tipa kaltes," tā Samarins.

SIA "Preiss Būve" Iekārtu nodaļas vadītājs Edgars Kumštis papildina: "Patlaban vairāk nekā agrāk ir mazie pasūtījumi, toskait no bioloģiskajiem ražotājiem, no mazākām saimniecībām. Tā ir realitāte – ir jāsasniedz kaut kāds līmenis, lai atmaksātos ieguldīt nopietnā graudu iekārtā. Ļoti labi varam vērot, kā attīstījās un arī kā patlaban attīstās saimniecības. 

Secinājums – saimnieki vispirms iegulda resursā, pērk zemi. Ir jāiegulda nauda arī tehnikas pirkumā – tā palīdz izaudzēt graudus. Graudu pirmapstrādes iekārta vai komplekss ir nolikts nedaudz tālāk, tas nav saimniecību pirmajās prioritātēs. 

Patlaban daudzas mazās saimniecības ir izaugušas līdz līmenim, ka var atļauties investēt graudu pirmapstrādes iekārtu pirkumā."

Savukārt SIA "Voka" direktors Kaspars Lubiņš biokurināmā, toskait šķeldas, izmantošanu kalšu kurināšanā komentē šādi: "Šķelda ir lētāka nekā dīzeļdegviela un gāze, tomēr ir kāds kritiskais moments, cik daudz ir jāstrādā ar kalti, lai atpelnītos. Investīcija šķeldas kurtuvē ir milzīga salīdzinājumā ar gāzes glabāšanas cisternām un iztvaikotāju. Tipiskā variantā tās izmaksā aptuveni 30 000–35 000 eiro. Šķeldas kurtuve maksā 250 000–270 000 eiro. Cik ir jāiztērē degviela, lai uz tās starpības rēķina varētu atpelnīt 200 000 eiro? Tas ir milzīgs daudzums! Ja ir liels apstrādājamās ražas daudzums, tad ir vērts par to runāt. Tādam tipiskam saimniekam, graudkopim, to ir ļoti grūti atpelnīt." K. Lubiņš uzskata, ka grūdienu biokurināmā kalšu plašākai izmantošanai dotu valsts vai ES subsīdijas. SIA "Voka" esot ļoti maz klientu, viņus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, kas izvēlējušies ar atjaunojamajiem resursiem darbināmas kaltes."

SIA "Voka" direktors Kaspars Lubiņš: "Robežšķirtne savas kaltes uzstādīšanai ir 200 hektāri liela sējumu platība."

Mazāk ieguldījumu visā Eiropā

Ieguldījumi kalšu un graudu pirmapstrādes kompleksu būvniecībā pērn mazinājās lielākajā daļā ES dalībvalstu, ne tikai Latvijā, teic V. Samarins. SIA "Preco" tomēr pārdeva savas ražotās iekārtas arī jaunos ārvalstu tirgos.

Reklāma
Reklāma

"Rādītāju kritumu, iespējams, var skaidrot ar vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, pēdējos gados vērojām būtiskas graudu cenu svārstības, kas varēja ietekmēt lauksaimnieku investīciju iespējas un vēlmi modernizēt aprīkojumu. Otrkārt, pandēmija un saistītie ierobežojumi radīja daudzus loģistikas un piegādes ķēžu izaicinājumus, kas varēja aizkavēt jaunu projektu īstenošanu. Trešais iemesls ir karš Ukrainā, kas radīja izmaiņas degvielas, kurināmā un minerālmēslu cenās, kā arī pieauga banku procentu likmes, sekoja finansējuma un atbalsta fondu samazinājums. Protams, iespējams, daļa saimnieku jau agrākajos gados veica būtisku naudas ieguldījumu, tāpēc pieprasījums pēc jauniem projektiem pērn mazinājās," tā V. Samarins.

Viņš uzsver, ka "Preco" savu vārdu prezentējis jaunos eksporta tirgos, toskait Vācijā un Francijā. "Ejam uz priekšu un ne soli atpakaļ," tā V. Samarins.

Joprojām nešķiras no neefektīvas vecās tehnikas

"Ja nav iespējas pašam graudus apstrādāt, ja ir bijušas situācijas, ka brauc nodot graudus un ar kravu gaida rindā, bet kombains uz lauka gaida mašīnas atgriešanos, tad, iespējams, par savu pirmapstrādi ir vērts padomāt. Iespējams, lauku ir tik maz, ka var nokult un visu uzreiz aizvest. Vēl viens izaicinājums var būt lietus, graudi kļūst mitri. Nav atšķirības – budžeta klases kalte vai elastīgs un ērts risinājums, tomēr nebūs situāciju, ka kombains uz lauka gaida, nevis kuļ," saimniekiem, kas graudu pirmapstrādi aizvien neveic, iesaka SIA "Voka" direktors Kaspars Lubiņš.

Viņaprāt, 200 ha liela sējumu platība ir tā robežšķirtne, kad saimnieks varētu uzstādīt savu kalti. "Tipiskajam latvietim vissvarīgāk ir savs, kaut slikts! Tomēr tā ir vislielākā kļūda. Var arī apvienot spēkus, kooperēties, sadarboties. Nereti viena saimniecība nevar atļauties pirkt visu vajadzīgo tehniku un agregātus. Ja tomēr šāds tehnikas parks ir izveidots, tad saimnieki nereti izmanto neefektīvu vecu tehniku. Rezultāts ir tik augsta pašizmaksa pārdotajam graudam, ka raža nenes peļņu. Šā iemesla dēļ mazās saimniecības, kas nav spērušas soli izaugsmes un efektivizācijas virzienā, neizbēgami nonāk līdz izputēšanai. Viņu kopto zemi pārpērk vai nomā lielie saimnieki. Jau pirms gadiem desmit cēla trauksmi par to, ka bez modernizēšanas uzņēmējdarbību īstenot nevarēs," sadarbības un modernizācijas svarīgumu uzsver K. Lubiņš.

Kas var atļauties ieguldīt pirmapstrādē

SIA "Preiss Būve" Iekārtu nodaļas vadītājs Edgars Kumštis uzsver – nevienu neaizvainojot, tomēr, kā rāda pieredze, 

vienkāršu graudu pirmapstrādes iekārtu uzstādīšanā naudu iegulda saimniecības ar vismaz 150–200 ha apstrādājamās zemes platību. 

Graudu pirmapstrādes kompleksu pārdevēji šīs saimniecības raksturo ar vārdu "mazās", un šīs "mazās" var atļauties mazu, vienkāršu risinājumu. 

"Mums šāda saimniecība skaitās mazo kompleksu pasūtītājs. Ar mazo kompleksu parasti saprot vienkārša veida mazo pieņemšanu, mazas vai vidējas jaudas tīrītāju, varētu būt porciju tipa kalte un attiecīgi nelieli torņi – līdz četriem torņiem. Tātad vārds "komplekss" parasti sevī ietver – sākot ar graudu pieņemšanu, tīrīšanu, žāvēšanu un tad attiecīgi ilgākā vai īsākā laika posmā glabāšanu lielākā vai mazākā daudzumā. Pēc vajadzības. Tas ir ļoti individuāli," tā E. Kumštis. Graudu pirmapstrādi var veidot arī vairākas saimniecības kopīgiem spēkiem, tomēr šādu tendenci tikpat kā nenovēro.

E. Kumštis arī vērš uzmanību, ka Latvijā aizvien ir ļoti daudz saimniecību, kas savulaik privatizācijas laikā tika pie padomju laika kaltēm. "Šajos gadījumos stāsts ir nedaudz atšķirīgs. Saimnieki aizvien var darboties ar veco tehniku, viņi pamazām maina visvairāk nolietotos agregātus. Vecajiem padomju laika kompleksiem vislielākais izaicinājums ir mazražīgās jaudas. Tas, ko uzskatīja par normālu un gana jaudīgu pirms 30–40 gadiem, tātad kalte ar četru vai astoņu tonnu lielu žāvēšanas jaudu, patlaban ir maziņa."

Reklāma
Reklāma

Ar pelavām kurina 11 gadus

"Vieglākā ceļa izvēle, slinkums un ieradums," tiešs par kolēģu izvēli darbināt kaltes ar fosilo, nevis ar biokurināmo ir LPKS "Daiva" valdes priekšsēdētājs inženieris Arnis Ķibers. Viņš turpina: "Ja biokurināmā krāsnij neseko līdzi, tad dažās dienās, ilgākais dažās nedēļās, visa sistēma saiet grīstē. It kā automātika visu uzrauga, tomēr ir vajadzīgs cilvēciskais faktors, no malas jāvēro, kā automātika darbojas".

Kooperatīva "Daiva" biokurināmā kurtuve un kalte, kur jau vienpadsmit gadus karsto gaisu iegūst no graudu, tostarp auzu, pelavām. Vislabākā siltumatdeve ir pēc to glabāšanas vienu gadu.

Jeru pagasta apkārtnē saimnieki ļoti daudz audzē auzas un griķus. No šīm kultūrām pelavu ir būtiski vairāk nekā no kviešiem, rudziem un miežiem. Tādējādi pelavas uzkrājās, tās deva medniekiem, utilizācija bija dārga. Kooperatīvā lēma no graudu pelavām ražot siltumu un 2013. gadā uzstādīja kaimiņu, ZS "Saktas", ražoto iekārtu, kas šajā saimniecībā bija izveidota un pārbaudīta darbībā. Pirkums maksāja salīdzinoši lēti – 120 000 latu jeb 168 000 eiro. Jaunā kalte sevi atpelnīja jau pirmajā sezonā, ja rēķina vien degvielas izmaksas un patēriņu.

"Kurināmais mums ir tikpat kā bez maksas. Cik nu tas jāpārvadā turpat kompleksā. Protams, process ir darbietilpīgāks, iekārtai ir jāseko līdzi. Kā tā uzvedas, kāds ir kurināmais – griķi vai vairāk auzas un citi produkti, mitrākas vai sausākas – tas viss attiecīgi jāvērtē un atbildīgāk jāizturas. Ir interesanti eksperimentēt ar dažādiem kurināmā veidiem un dažādiem režīmiem," tā A. Ķibers.

LPKS "Daiva" stāsta par ekonomisko pamatojumu pelavu izmantošanai kaltes kurināšanā. Vienā stundā patēriņš ir divi kubikmetri graudu pelavu pie ražīgas darbības – 45–50 kubikmetri diennaktī. Lai gan auzas ik gadu sēj mazāk, tomēr pelavas aizvien paliek pat pāri. Nākotnē, iespējams, par kurināmo izmantos griķu salmus vai arī šķeldu, ja nu tiešām nekā cita nebūšot. "Pirmajā gadā kurinājām šķeldu, sapratām, ka nevajag tērēt naudu šā kurināmā pirkumam. Pilnīgi pietiek ar pelavām," uzsver LPKS "Daiva" vadītājs.

Salīdzinājumam – mazakcīzes marķētā kurināmā dīzeļdegviela maksā 93 centus plus PVN. Diennaktī 700 tonnu kviešu žāvēšanai, mitruma mazināšanai par 4% vajag 3,8 tonnas dīzeļdegvielas. Viņš piekrīt, ka darbošanās ar pelavu kurināmo ir nedaudz darbietilpīgāka nekā ar gāzi, kur jānospiež vien poga: "Jā, ja kurina ar pelavām, tad ir jātīra pelni, cukas, lai siltumatdeve būtu labāka. Nedaudz darbietilpīgāk ir."

"Daiva" gada laikā apstrādā aptuveni 30 000 tonnu ražas. A. Ķibers teic, ka darba procesā dilst kurtuve, tajā cenšas uzturēt līdz +1000 grādu augstu temperatūru. Ik gadu ir jāatjauno detaļas, kopējās remonta izmaksas ir vidēji 5000 eiro. "Man patīk eksperimentēt. Kāpēc mums no kaimiņvalsts pirkt gāzi, finansēt agresorvalsti, ja varam izmantot paši savus resursus?" teic A. Ķibers.

SIA "Tārgalīte" izvēle

Tārgales pagasta piena lopkopības un augkopības uzņēmums SIA "Tārgalīte" pavisam apsaimnieko 1450 ha lielu zemes platību, toskait augkopības kultūras audzē 900 ha platībā. Ganāmpulkā ir 260 slaucamās govis, pavisam 570 liellopi, toskait arī gaļas liellopi. Ir uzstādīti četri slaukšanas roboti. Saimniecībā nesen sākta 1970. gadā būvētās trumuļu kaltes pārbūve, patlaban notiek iekārtu montāža. SIA "Tārgalīte" saimniece Ieva Zariņa teic, ka pirmapstrādes kompleksu pārbūvēs vairākos posmos, turklāt pirmajā kārtā darbus veic ar bankas "Citadele"aizdevumu bez ELFLA atbalsta.

"Veco kalti kurinājām pielāgotā krāsnī ar salmiem, tās jauda diennaktī bija divdesmit tonnu. Pēc jaunās "Alvan Blanch" kaltes uzstādīšanas, ko mums liek SIA "Voka", divdesmit tonnas graudu žāvēsim vienā stundā. Jauda būs tāda, ka ar rezervi varēsim žāvēt diennakts laikā kulto labību vai pākšaugus. Salmus varēsim izmantot augsnes auglības celšanai," teic I. Zariņa. Ieguldījums graudu pirmapstrādes kompleksa pirmās kārtas būvniecībā būs 276 000 eiro, kopējais ieguldījums – līdz 700 000 eiro. SIA "Voka" klientiem nodrošina visu ciklu – no projektēšanas līdz kaltes nodošanai ekspluatācijā.

SIA "Tārgalīte" kaltes kurināšanai ir izvēlēta sašķidrinātā gāze. I. Zariņa ir pārliecināta, ka tas patlaban ir visefektīvākais kurināmais. "Tārgalītes" nākotnes iecere ir biogāzes ražotnes būvniecība un biometāna ražošana no kūtsmēsliem. Biometāna lietojums cita starpā būšot arīdzan kaltes darbināšanai.

Skat. video šeit:

Apstiprinātie graudu pirmapstrādes projekti no 2019. līdz 2023. gadam

Latvijas lauku saimniecību ainavā aizvien vairāk ienāk jauni vai pārbūvēti graudu pirmapstrādes kompleksi. Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstu Latvijā ir uzbūvēti 50 jauni graudu pirmapstrādes kompleksi un deviņi kompleksi ir pārbūvēti, pavisam ieguldot 32 milj. eiro (attiecināmās izmaksas). Uzbūvēto un pārbūvēto graudu glabātavu un kalšu daudzums iepriekš nosauktajā laika posmā bija 200 vienību, ziņo LAD. 

Kopējās attiecināmās izmaksas visu ES graudu pirmapstrādes projektu īstenošanā pārsniedza 62,6 milj. eiro, tostarp ELFLA atbalsts 26,8 milj. eiro.

LAD ziņo, ka pērn būtiski mazāk nekā agrāk apstiprināja graudu pirmapstrādes iekārtu projektus. Apstiprināto projektu daudzums bija divas trīs reizes mazāks nekā laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam, bet kopējais finansējums (attiecināmās izmaksas) divas trīs reizes mazāks.

Eksperti vērtē, ka lauksaimnieki tikai par savu un bankā aizņemto naudu (bez ELFLA atbalsta) īsteno aptuveni vēl vienu piektdaļu projektu no kopējā ELFLA atbalstīto projektu daudzuma.

Avots: LAD

Sava enerģija
Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma