Overcast 18.2 °C
S. 23.06
Līga
Šobrīd Latvijā ar sašķidrinātās gāzes apgādes sistēmu ir aprīkoti 80 tūkstoši dzīvokļu, bet 350 tūkstoši patērētāju joprojām izmanto gāzes balonus.
Šobrīd Latvijā ar sašķidrinātās gāzes apgādes sistēmu ir aprīkoti 80 tūkstoši dzīvokļu, bet 350 tūkstoši patērētāju joprojām izmanto gāzes balonus.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Lai arī kopējā fosilo energoresursu portfelī sašķidrinātās naftas gāzes īpatsvars ir tikai 3,3%, uzmanības vērts ir fakts, ka tās patēriņš pēdējā laikā būtiski palielinājies.

Reklāma

Turklāt joprojām liels īpatsvars Latvijas energoresursu portfelī ir no Krievijas importētajai gāzei. Lai gan Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi lēmumu sankcionēt no Krievijas importēto sašķidrinātās naftas gāzi, sankcijas tiks ieviestas tikai šī gada nogalē, piemērojot 12 mēnešu pārejas periodu.

Vislielākais patēriņš transportā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem pērn kopējais sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš Latvijā ir sasniedzis 104 tūkstošus tonnu un bijis par aptuveni 30% lielāks nekā 2022. gadā. Tā kā šobrīd CSP turpina darbu pie ikgadējās publikācijas par Latvijas energobilanci sagatavošanas, precīzu informāciju par to, kādi ir bijuši sašķidrinātās naftas gāzes patēriņa apjoma pieauguma iemesli 2023. gadā, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sola šī gada 3. ceturksnī. "Publiski pieejamā informācija norāda uz to, ka 2023. gadā viens no patēriņu veicinošajiem faktoriem bija šī kurināmā patēriņa pieaugums siltumenerģijas sektorā. Proti, vairāki siltumapgādes uzņēmumi, rūpējoties par siltumenerģijas ražošanas izmaksu pieauguma ierobežošanu un dabasgāzes piegāžu ierobežojuma riskiem, kuri bija aktuāli 2022. gada rudenī, savā siltumenerģijas izejvielu portfelī ieviesa vai palielināja sašķidrinātās naftas gāzes īpatsvaru," skaidro KEM Enerģētikas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.

Ņemot vērā, ka 2023. gada otrajā pusē ir būtiski stabilizējušās dabasgāzes un koksnes kurināmā produktu cenas, viņš uzskata, ka 

nav pamata prognozēm, ka sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš varētu turpināt palielināties. 

"Vēsturiski sašķidrinātā naftas gāze apkurē ir dārgāka nekā koksnes kurināmais vai dabasgāze, tāpēc kā ticamāka ir jāvērtē prognoze, ka sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš nākamajos gados drīzāk var atkal samazināties," lēš KEM eksperts, norādot, ka Latvijas energoapgādē sašķidrinātā naftas gāze nav uzskatāma par energoresursu ar nozīmīgu ietekmi, jo tās īpatsvars, piemēram, 2022. gadā, veidoja tikai aptuveni 1,7% no kopējā energobilances apjoma. Turklāt centralizētajā siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā tās patēriņš ir bijis tikai 1,5% no kopējā naftas gāzes patēriņa. Visvairāk šis energoresurss ir izmantots transportā – aptuveni 46% no kopējā patēriņa, kā arī mājsaimniecībās, kuras sašķidrināto naftas gāzi izmanto apkures un ēdiena pagatavošanas vajadzībām, patērējot aptuveni 22,2% no kopējā apjoma. Kopējā fosilo energoresursu patēriņā sašķidrinātā naftas gāze veido aptuveni 3,3%.

Piemēros sankcijas Krievijas resursiem

Pēc CSP datiem, 2023. gadā no Krievijas ir importētas 351 913 tonnas sašķidrinātas naftas gāzes, kas veidoja 23,5% no kopējā importa apjoma. No Lietuvas ievestās sašķidrinātās naftas gāzes apjoms pērn bijis aptuveni 60% no kopējā apjoma, bet 15,7% ir ievesti no Somijas. Jāņem vērā, ka ļoti būtiska daļa no Latvijā importētās sašķidrinātās naftas gāzes tiek eksportēta – Latvijas importa apjoms 2023. gadā sasniedza 1 495 260 tonnas, bet eksporta apjoms – 634 426 tonnas.

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, arī pret sašķidrināto naftas gāzi, līdzīgi kā pret citiem naftas produktiem, ES 2023. gada nogalē ir pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu šim produktam, paredzot, ka tās tiks ieviestas 2024. gada nogalē, piemērojot 12 mēnešu pārejas periodu.

 "KEM jau 2023. gadā ir paudusi viedokli, ka atbalsta šādu sankciju ieviešanu, tomēr pievērš uzmanību tam, lai sankcijas tiktu ieviestas vienlaikus visās ES dalībvalstīs. 

Tas ir saistīts ar faktu, ka sašķidrinātās naftas gāzes tirdzniecība starp ES dalībvalstīm notiek brīvas konkurences apstākļos un piegādēm netiek izmantoti cauruļvadi vai cita līdzīga veida infrastruktūra, un dalībvalstu vienpusēji ieviesti ierobežojumi Krievijas precēm nav efektīvi tāpēc, ka Krievijas izcelsmes produkti ar šādu regulējumu joprojām var tikt ievesti no citām ES valstīm," skaidro G. Valdmanis, informējot, ka ES valstu konsultācijās ir konstatēts, ka Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes imports var tikt aizstāts ar piegādēm no citiem piegādātājiem, jo kopumā 2023. gadā Krievijas piegāžu īpatsvars ES valstīs veidoja vien aptuveni 6%. "ES klimata un enerģētikas politikas pamatnostādnes paredz, ka, līdzīgi kā citiem fosilajiem resursiem, arī sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš ES dalībvalstīs ir jāsamazina, pakāpeniski aizstājot to ar videi draudzīgākām alternatīvām. Paredzams, ka sašķidrinātās naftas gāzes patēriņa samazinājuma dinamika katrā no tautsaimniecības sektoriem atšķirsies, tomēr enerģētikas sektoram (siltumapgādei un elektroenerģijas ražošanai), kurā šī kurināmā īpatsvars jau šobrīd ir niecīgs, atteikšanās no šī kurināmā izmantošanas nesagādās vērā ņemamas grūtības," secina KEM eksperts.

Aug tirgotāju apgrozījums un peļņa

Latvijā sašķidrinātās naftas gāzes lauvas tiesu importē divi uzņēmumi – "Latvijas propāna gāze" ("LPG") un "Intergaz". Pēdējos gados to apgrozījums un peļņa ir būtiski palielinājusies. 2022. gadā "LPG" apgrozīja 101,4 miljonus eiro, bet "Intergaz" – 55,26 miljonus eiro, savukārt šo uzņēmumu peļņa bija attiecīgi 3,01 miljons eiro un 5,46 miljoni eiro.

Reklāma
Reklāma

"LPG" ir šī produkta piegādes līderis Latvijā, uzņēmumam ir gāzes uzpildes staciju tīkls visā Latvijā 

un sašķidrinātās gāzes iepildīšanas un uzglabāšanas bāzes Rīgā, Valmierā, Ventspilī un Daugavpilī. "LPG" piedāvā plašu pakalpojumu klāstu visiem sašķidrinātās naftas gāzes nozares segmentiem tirgū – autotransportam, rūpniecībai, apkurei, mājsaimniecībām, kā arī nodarbojas ar gāzes transportu un iekārtu projektēšanu. Tas ir dibināts 1991. gadā, taču sašķidrinātā naftas gāzes vēsture Latvijā aizsākās jau tālajā 1949. gadā, kad pirmo reizi no Rietumukrainas tika importēta sašķidrinātā naftas gāze, bet 1950. gadā parādījās pirmā gāzes apgādes sistēma – Rīgā tika uzstādīti pirmie 50 gāzes baloni. 1952. gadā Rīgā iesāka sašķidrinātās gāzes pārkraušanas stacijas būvniecību, kas kļuvusi par vienu no pirmajām šādām stacijām PSRS. Savukārt 1962. gadā Latvijā sākās centralizēta gazifikācija un pirmie 10 dzīvokļi saņēma iekārtas sašķidrinātās naftas gāzes patēriņam.

Pēc "LPG" datiem, šobrīd Latvijā ar sašķidrinātās gāzes apgādes sistēmu ir aprīkoti 80 tūkstoši dzīvokļu, bet 350 tūkstoši patērētāju joprojām izmanto gāzes balonus.

Pēc publiski izskanējušas informācijas par abu sašķidrinātās naftas gāzes piegādātāju īpašnieku saistību ar Krievijas oligarhiem viņi no saziņas ar medijiem izvairās. KEM savas kompetences ietvaros nav apkopojusi informāciju par uzņēmumiem, kuri tirgo sašķidrināto naftas gāzi, jo šis produkts ir sastopams gan degvielas tirdzniecības uzņēmumu, gan saimniecības preču tirdzniecības uzņēmumu sortimentā, kā arī citos uzņēmumos, kuru darbība nav saistīta ar energoapgādi. Turklāt atbilstoši ES normatīvajam regulējumam mājsaimniecības un uzņēmumi, ievērojot vispārējos akcīzes preču aprites nosacījumus, ir tiesīgi šo produktu savām vajadzībām ievest arī no citām ES valstīm. Tāpat sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājiem nav pienākuma reģistrēt savu darbību kā energoapgādes komersantiem. "Ņemot vērā to, ka sašķidrinātās naftas gāzes tirdzniecības uzņēmumi nav uzskatāmi par energoapgādes komersantiem enerģētikas nozares normatīvā regulējuma izpratnē, 

KEM savas kompetences ietvaros nav apkopojusi informāciju un vērtējusi atsevišķu uzņēmumu akcionāru un patiesā labuma guvēju sastāvu. 

Vienlaikus, ņemot vērā ES un Latvijas pausto nostāju, kas skar sankciju ieviešanu pret Krievijas komersantiem, kā arī nepieciešamību ierobežot karadarbību izraisījušās valsts ieņēmumus no izejvielu, tai skaitā energoresursu, un ķīmisko vielu eksporta, KEM ministrija kopumā atbalsta sankciju ieviešanu pret personām, kuras kompetentās institūcijas, piemēram, Ārlietu ministrija vai Finanšu izlūkošanas dienests, ir atzinušas par tādām, pret kurām ir ieviešamas sankcijas," secina G. Valdmanis, atzīstot, ka Latvijas degvielas tirdzniecības uzņēmumi un nozares uzņēmumus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas kopumā ar izpratni ir vērtējušas ieceri par vienotu ES sankciju ieviešanu pret Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes importu, izsakot nepieciešamību sankcijas ieviest pēc samērīga pārejas perioda. ES noteiktais pārejas periods kopumā ir pat ilgāks, nekā to bija vēlējušies Latvijas degvielas tirgotāji.

Netirgo Krievijas izcelsmes autogāzi

Latvijā ir vairāki lieli degvielas mazumtirgotāji, kuri piedāvā arī autogāzi, starp tiem arī energoresursu tirdzniecības uzņēmums "Virši-A". 

"Kopējais mazumtirdzniecībā realizētais sašķidrinātās naftas gāzes apjoms, kuru izmanto kā autogāzi, saskaņā ar tirgus datiem 2023. gadā ir mazinājies par 9,6%. 

Šāda tendence saglabājas arī 2024. gadā. Realizētās autogāzes īpatsvars mazinās arī uzņēmuma "Virši-A" degvielas uzpildes stacijās, jo kļūst mazāk transporta, kurā tiek izmantota autogāze, ietekmējot realizētā produkta apjomus," klāsta uzņēmuma "Virši-A" mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Eihmanis. Viņš informē, ka autogāzes cena ir bijusi stabila, bez būtiskām svārstībām kopš šī gada sākuma. "Pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, kas ir viens no galvenajiem cenu ietekmējošiem faktoriem, paliek nemainīga, līdz ar to nav novērojamas arī būtiskas cenas svārstības," vērtē M. Eihmanis, prognozējot, ka autogāzes realizētais mazumtirdzniecības apjoms turpinās samazināties. "Virši-A" runas vīrs apgalvo, ka degvielas stacijās tirgotās autogāzes izcelsme nav Krievija. "Saskaņā ar "Virši-A" noslēgto līgumu ar produkta piegādātāju piegādātāja pienākums ir nodrošināt, ka šis produkts nav ražots Krievijas Federācijā," teic M. Eihmanis.

Mainīsies situācija tirgū

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis klāsta, ka sašķidrinātās naftas gāzes izmantotie apjomi transportā samazinās no gada uz gadu – kopš 2015. gada patēriņš ir samazinājies pat divas reizes. Šajā laika posmā autogāzes patēriņš ik gadu samazinās par aptuveni 10%. Pērn Latvijā kopumā patērēti aptuveni 30 tūkstoši tonnu autogāzes, bet 2022. gadā – aptuveni 33 tūkstoši tonnu šī resursa. 

Benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes patēriņā 2023. gadā bija novērojamas izmaiņas iepriekšējo gadu tendencēs – dīzeļdegvielai un autogāzei patēriņš ir bijis lejupejošs, savukārt benzīnam tas ir bijis augšupejošs. 

Degvielas tirgū 2023. gadā autodegvielu kopējā realizācija bija par 2,39% mazāka nekā 2022. gadā. Dīzeļdegvielai samazinājums kopējā patēriņā bija par nepilniem 3%, savukārt benzīnam pieaugums par 2,88%, bet autogāzei konstanti turpinājās kritums par 9%. Salīdzinājumam degvielu realizācijas īpatsvars – dīzeļdegvielai pērn tie bija 85% no kopējā degvielu patēriņa, benzīnam 13%, bet autogāzei tikai 2%. O. Karčevskis lēš, ka sašķidrinātās naftas gāzes piegādēm no Krievijas tiks atrastas alternatīvas, turklāt, samazinoties ar benzīnu darbināmu spēkratu skaitam un pieaugot elektroautomašīnu skaitam, transportā izmantojamie autogāzes apjomi samazināsies vēl straujāk. Tiesa gan, Latvijā elektroautomašīnu šobrīd vēl ir ļoti maz – no vairāk nekā 700 tūkstošiem spēkratu ar elektrību darbināmi ir vien aptuveni 6000 automobiļu.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijai nav informācijas par to, cik degvielas tirgotāju šobrīd piedāvā Krievijas izcelsmes sašķidrināto dabasgāzi. "Autogāzes patēriņš Latvijā turpinās samazināties, bet konkrētākas prognozes būs iespējams sniegt tikai 2025. gadā, kad sāks darboties ES sankcijas pret sašķidrinātās naftas gāzes piegādēm no Krievijas. Kad tās tiks ieviestas un stāsies spēkā aizliegumi, mainīsies arī situācija tirgū," secina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem Latvijā ar naftas gāzi darbināmo automašīnu skaits pašlaik ir aptuveni 21 tūkstotis. "Sašķidrināto naftas gāzi izmanto tikai automašīnas ar benzīna dzinējiem, kurām ir uzstādīts papildu aprīkojums, lai varētu izmantot arī gāzi. Ja gāze nebūs pieejama, tad automašīnās tiks lietots tikai benzīns," secina LDTA vadītājs, norādot, ka autogāzes izmantošana automašīnu īpašniekiem rada gan papildu neērtības uzpildes procesā, gan liek zaudēt vietu bagāžniekā, kurā parasti atrodas gāzes balons. Turklāt, palielinoties akcīzes nodoklim, ir augusi arī autogāzes cena. O. Karčevskis uzskata, ka 

autogāzes patēriņš Latvijā turpinās samazināties, bet konkrētākas prognozes būs iespējams sniegt tikai 2025. gadā, 

kad sāks darboties sankcijas pret sašķidrinātās naftas gāzes piegādēm no Krievijas. "Kad tiks ieviestas sankcijas un stāsies spēkā aizliegumi, mainīsies arī situācija tirgū," secina LDTA vadītājs, sakot, ka asociācijai neesot informācijas par to, cik degvielas tirgotāju šobrīd piedāvā Krievijas izcelsmes sašķidrināto dabasgāzi. Viņš uzskata, ka būtiska autogāzes patēriņa samazināšanās ietekmēs Latvijas tautsaimniecību. "Ja no rītdienas autogāzes tirgū vairāk nebūtu, bet būtu jāizmanto tikai benzīns, tad Latvijā ar pašreizējo autogāzes patēriņu, kas ir aptuveni 30 tūkstoši tonnu gadā, pārvietošanās izmaksas gadā būtu par aptuveni 15 miljoniem ASV dolāru lielākas, jo benzīns ir dārgāks," ir aprēķinājis O. Karčevskis.

No videi draudzīgām izejvielām

Jautāts par sašķidrinātās naftas gāzes alternatīvām, G. Valdmanis teic, ka līdzīgi kā virkne citu ogļūdeņražu arī būtiskākās sašķidrinātās naftas gāzes izejvielas, propāns vai butāns, var tikt ražoti no atjaunojamām vai videi draudzīgām izejvielām, ūdeņraža un oglekļa savienojumiem, kuri var tikt atgūti, piemēram, no rūpniecības un enerģētikas emisijām. "Jāuzsver, ka propāns, pielietojot to attīrītā veidā, tiek uzskatīts par ļoti perspektīvu aukstumnesējgāzi – vielu, kas tādās iekārtās kā gaisa kondicionieri un siltumsūkņi spēj aizstāt šobrīd izmantotās un videi ievērojami nedraudzīgākās fluorētās siltumnīcefekta gāzes. Tāpēc 

ir prognozējams, ka propāns saglabās nozīmīgu lomu enerģētikas un mājokļu sektorā arī nākotnē, tomēr tā pielietojums kā kurināmajam, visticamāk, samazināsies," 

secina KEM eksperts.

O. Karčevskis par alternatīviem risinājumiem sašķidrinātajai naftas gāzei, kas varētu tikt ražoti no atjaunojamām vai videi draudzīgām izejvielām, ir visnotaļ skeptisks. "Manā rīcībā nav tādas informācijas. Turklāt ES Zaļā kursa mērķis ir elektroautomašīnas. Ja būs daudz lētas zaļās elektroenerģijas, tad tik uz priekšu, braucam, izmantojot elektrību!" aicina LDTA vadītājs.

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma