Partly cloudy 19.2 °C
T. 03.07
Benita, Everita, Verita
Liekā ūdens novadīšana ir svarīga trieča pilnvērtīgai darbībai.
Liekā ūdens novadīšana ir svarīga trieča pilnvērtīgai darbībai.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Ūdenstriecis ir sena ierīce, kas ar vārstu un gaisa spiedienu spēj novadīt ūdeni ārpus ūdenstilpes un to pārpumpēt uz augstākām vietām. Lai arī triecis nespēj ūdeni pievadīt ar mūsdienās pierastu spiedienu, ļoti daudzās Latvijas vietās tas var nodrošināt ūdensapgādi lauku viensētās un plašākās lauksaimniecības teritorijās bez elektrības patēriņa. Konsultē biedrības "Dzirnavu spēks" priekšsēdis, Krapes muižas ūdensdzirnavu saimnieks, inženieris Jānis Baltačs.

Reklāma

Senais pumpja mehānisms ir ne vien videi draudzīgs risinājums dārziem karstajās vasarās, bet arī vērtīgs un praktisks industriālā mantojuma objekts visai sabiedrībai.

Ar gravitācijas spēku

Ūdenstriecis darbojas, pateicoties ūdens līmeņa atšķirībai no tā ņemšanas vietas līdz trieča atrašanās vietai. Atkarībā no aizsprosta augstuma un trieča attāluma ūdens pievades caurule jānovieto leņķī, lai triecis sāktu darboties. Vajadzīga vismaz 50 cm starpība augstumā no ievades caurules gala līdz ierīcei. Nepieciešamais kritums ir neliels, tāpēc trieci iespējams ērti uzstādīt vietās, kur nedaudz atšķiras ūdenstilpņu augstums, piemēram, tuvumā esoši dīķi ar savstarpēji savienotu plūsmas kanālu. Ja īpašumā esošās mākslīgi veidotās ūdenstilpnes nav savstarpēji savienotas, bet ir pietiekama atšķirība to ūdens līmeņa augstumā, pievadu var ierakt zemē.

Triecī ir iebūvēti divi pretvārsti bez atsperēm, kas savstarpēji atveras un aizveras ieplūstošā ūdens ietekmē. Viens pretvārsts nodrošina to, ka rodas strauja caurplūstošā ūdens apturēšana, veidojot hidraulisko triecienu. Tāpēc ierīce nosaukta par trieci. Radušais trieciens atver otru pretvārstu un iespiež ūdeni spiedtvertnē. Pretvārsts aizveras, neļaujot ūdenim plūst atpakaļ, tā nodrošinot pastāvīgu spiedienu tvertnē. Radušais spiediens ieplūdušo ūdeni pa pievienoto cauruli novada vajadzīgajā vietā, piemēram, kublā.

Liekā ūdens novadīšana ir svarīga trieča pilnvērtīgai darbībai.

Materiālu atbilstība trieča darbībai

Lai nodrošinātu trieča darbību, gaisa tvertnei jābūt no spiedienizturīga, neelastīga materiāla. Tvertnē pretvārstu dēļ ūdens ieplūst ar triecienu. 

Ja izraudzīti nepiemēroti, elastīgi vai trausli materiāli, tie samazinās trieciena spēku un no ierīces izvadīto ūdens daudzumu. 

Šā iemesla dēļ senie trieči tika izgatavoti no čuguna. Veikalos nav nopērkami gatavi trieči uzstādīšanai, jo katrai situācijai specifika var nedaudz atšķirties. Prasību dēļ arī elektriskajiem ūdenssūkņiem ir plašs piedāvājums. Gaisa tvertnei var izmantot izturīga metāla tvertni vai to veidot no polipropilēna caurules ar noslēgtu, aizlīmētu vienu galu.

Ūdenstrieča shēma.

Jāizvēlas nekorodējoša metāla savienojumi, piemēram, misiņa, ko savstarpēji var savienot ar iespējami mazāk pārejām. Katra savienojuma vītne jānoklāj ar teflona lenti vai lina pakulām un blīvēšanas pastu, kas nodrošinās hermētisku savienojumu. Nav ieteicams triecim izmantot savienojumus, kas mazāki par vienu collu, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens padevi iekārtai. Jāatceras, ka jebkurš cauruļvada sašaurinājums vai līkums apgrūtinās ūdens plūsmu un samazinās ierīces ražību.

Trieča caurule.
Trieča caurule jānovieto leņķī uz leju, lai triecī neiekļūtu papildu gaiss, – spiediena nodrošināšanai.

Būtiska nozīme ir ieplūdes caurules diametram un garumam. Pievadcaurules novietojuma leņķis jākoriģē atbilstīgi triecim. Precīzu parametru nav, jo tie atkarīgi no aizsprosta augstuma un kopējās ūdens plūsmas. Iespējamais novadītā ūdens daudzums atkarīgs no pašas ūdenstilpes. Tās veids, atrašanās vieta un kopējais tilpums ietekmē ne tikai trieča darbību, bet arī tā apkopi.

Reklāma
Reklāma
Stiprinot trieča savienojumus, uzmanība jāpievērš vārsta vēršanās virzienam un kopējai savienojumu noturībai.

Upēs ir daudz vairāk straumes nestu zaru, smilts un citu piemaisījumu, kas iespējami var nosprostot trieča vārstus vai pievadu. Ja izvēlas trieci uzstādīt pie upē izveidota aizsprosta, ieteicams to uzstādīt piekļūstamā vietā, lai varētu novērst potenciālus bojājumus un veikt apkopi. Trieča darbību visvairāk ietekmē sīkās daļiņas, piemēram, lapu kātiņi, kas var ierobežot vārstu kustību.

Lielāku daļiņu aizturēšanai ūdens pievada galā var uzstādīt smalko daļiņu sietu, ko rudenī var nomainīt pret korķi, ja ziemā trieci neizmantos. Tāpēc, ka triecī ūdens nepārtraukti plūst, mērenā aukstumā tas nesasalst, un ūdeni var pumpēt arī ziemā. Ja ziemas laikā ar trieci ūdens nav jāiegūst un nevēlas trieci darbināt visu gadu, tas jāieziemo. Ūdens pievadu no ierīces var atvienot, bet triecis no ūdens jāiztukšo, lai tas nesasaltu. Sals iespējami var sabojāt jebkura materiāla ierīci. Demontētie trieča elementi jānotīra, lai detaļas pavasarī atkal varētu samontēt un ierīci darbināt.

Kādreiz ūdenstrieci uzstādīja pie avotiem, lai varētu ērtāk uzpildīt ūdeni, un to var darīt arī mūsdienās pie īpašumā esoša avota. Uzstādītais triecis jāaizsargā no apkārtējās vides netīrumiem un gružiem, piemēram, zem jumtiņa vai apkārt izveidojot grodu, kas pasargās trieci no sala. Grodā jāizveido caurums, lai liekais ūdens var uzsūkties apkārtējā augsnē.

Trieci var uzstādīt pie neliela strautiņa, ja tam ir vismaz pusmetra kritums. Tam nav jābūt dziļam, bet ar pietiekamu plūsmu.

Darbības apturēšana un uzsākšana

Ja vēlas apturēt trieča darbību, lai taupītu ūdens resursus, piemēram, gadījumos, kad līmenis ūdenstilpē periodiski strauji krītas, jāatvieno ūdens pievada caurule. Ja triecis uzstādīts vietā, kur tas nav ērti pieejams, pieplūdes caurules galā pie ūdens ņemšanas vietas var uzlikt korķi vai iekārtas izstrādes laikā caurules posmā uzlikt ventili, ar kuru regulēt ūdens plūsmu līdz triecim.

Papildu ventili var stiprināt pie trieča ūdens izvades, lai varētu pievienot dārza šļūteni ērtākai konteinera uzpildīšanai. Ja trieča darbību nevēlas apturēt, šļūteni var novietot tā, ka ūdens tek atpakaļ ūdenstilpē.

Neatkarīgi no ūdens plūsmas līdz triecim pievadā viegli var nonākt ūdenī esošais cietais piemaisījums, kas nogulsnējas atvades caurulē, rezultātā to aizdambējot. Ja caurule nav taisna un atsevišķās vietās ir deformējusies, piemaisījumi nosēžas tās sašaurinājumos, jo ūdens plūsmas ātrums atvades caurulē ir mazs. Šā iemesla dēļ ūdens atvades caurule jāstiprina taisni vai arī tā, ka to var noņemt ieziemošanas un tīrīšanas nolūkos. Uzstādot pievadcauruli, to ieteicams novietot atstatus no smilšainiem un brūkošiem krastiem, ievērojot pietiekamu attālumu no ūdenstilpes dibena.

Daudziem nepatīk trieča radītā skaņa, kas līdzinās āmura klaudzieniem, ko rada pretvārstu kustība.

Pievadam izvēloties taisnu un neelastīgu cauruli, iespējams novērst straumes nestā piemaisījuma uzkrāšanos tajā.

Dabas un privātie resursi

Ūdenstriecis novada aptuveni 10% no visa ieplūdušā ūdens daudzuma. Pārējie 90% darbina pretvārstu un pēc tam izlīst ārā. Ja triecis atrodas virs ūdenstilpes, tas neietekmē kopējā ūdens plūsmu aiz aizsprosta. Jebkurā vietā, kur ir ūdens aizsprosti, slūžas vai citi veidoti šķēršļi, var uzstādīt ūdenstrieci vietējās saimniecības vajadzībām, piemēram, apstādījumu laistīšanai.

Reklāma
Reklāma

Vislabāk ūdenstriecis izmantojams ūdens tvertņu pildīšanai, nevis tiešai laistīšanai. Atkarībā no ūdens ieguves un piegādes vietas plūsma var būt pavisam neliela, taču tā notiek nepārtraukti. Rezultātā ūdens ir iegūts bez maksas. Pēc tvertnes uzpildīšanas trieča darbību var apturēt un atkārtoti uzsākt, kad kubls jāuzpilda.

Triecis ir videi visdraudzīgākais risinājums, jo nepatērē ne elektrību, ne degvielu.

Ieteikums

Ūdens pievades caurules diametram jābūt divas reizes lielākam nekā izejošās caurules.

Pieredze

Triecis – mūsdienu retums

Mūsdienās Latvijā ūdenstrieči ir reti kur saglabājušies, un informācija ir skopa – ir vien nostāsti un pāris liecību. Kādreiz triecis piegādājis ūdeni no Priekuļu meža avotiņa tuvumā esošajam tehnikumam. Matkules pagasta Saules ūdenskritumā uzstādītais triecis nodrošinājis ūdeni augstāk kalnā uzceltajām kūtīm. Pirms Pļaviņu HES pabeigšanas trieči līdzējuši ar ūdensapgādi mājām pie Daugavas senlejas stāvkrastiem.

Muižkunga mantojums

Rudbāržu pagasta viesu mājas Garīkas saimniece Valda Vjaksa stāsta, ka trieci neizmanto saimniecības vajadzībām, bet tas ir pilnīgi funkcionējošs. “Ar tā darbību iepazīstinām saimniecības apmeklētājus. Uzstādīts grodā uz avota 1922. gadā, kad māju apdzīvojis barons fon Firkss. Triecis izmantots barona un kolhoza laikos un godam kalpo līdz mūsdienām. 90. gadu sākumā, atjaunojot māju un pārvelkot ūdensvadus, atrakām saglabājušos, barona laikā uzstādītos ūdensvadus. Mājas galos bija lielas ūdens tvertnes, ko triecis pa dienu piepildījis, bet vakarā ūdeni ar spaiņiem varēja izmantot mājsaimniecības vajadzībām. Lai nodrošinātu nepieciešamo spiedienu, tagad ūdeni mājai pievada elektriskais ūdenssūknis. Elektrības pārrāvuma laikā uzstādītais triecis ir izmantojams ūdens iegūšanai. Šobrīd trieča izvads pievienots dzērves skulptūrai kokā, un ūdens šļācas no tās knābja.”

Triecis dzērves skulptūrā.

Viens no lielākajiem Latvijā

Skrundas pagasta zemnieku saimniecības Valti saimnieks Rihards Valtenbergs stāsta, ka saimniecībā uzstādītais triecis izgatavots Krievijā 1959. gadā. Tas ir Latvijā vislielākais ūdenstriecis, kam nav līdzīga. Tas uzstādīts pie upē veidota triju metru augsta aizsprosta, un tas var pacelt ūdeni 20 metru augstumā. 

"Valtos" darbojas viens no lielākajiem ūdenstriečiem Latvijā.

Trieča darbības attiecība ir 1:8 – viena metra kritiens var nodrošināt ūdens pacelšanu līdz 8 metriem. Kādreiz trieci izmantoja dārza laistīšanai un varētu izmantot lopu padzirdināšanai, bet tagad saimniecībā izmanto nelielu elektrisko ūdenssūkni. 

Kādreiz, kad bija svarīgi samazināt tēriņus, trieci izmantoja diendienā. Triecis darbojas joprojām.

Darbojas teju 100 gadu

JĀŅA OZOLIŅA saimniecībā Madlienas pagasta Pikšenos ūdenstriecis, kas izgatavots Zariņa firmā Rīgā, darbojas teju 100 gadu. Tas ierīkots gravā, kur tā darbību nodrošina avots. Uz avota uzlikts grods, no kura ūdens plūst uz nākamo grodu, kas nodrošina triecim nepieciešamo viena metra kritumu. Savukārt triecis ūdeni dzen uz 120 metru attālo savācējkublu kalna galā līdzās mājai. Pirmsākumos savācējkubls no trim grodiem, ko nosedza vāks, lai tajā neiekristu gruži, bijis ierīkots rijā. Laika gaitā rijai sabrūkot, cietuši arī grodi, un tagad par savācējkublu kalpo cisterna.

Šis triecis darbojas teju 100 gadus.

Lai trieci nevajadzētu apstādināt, kad ūdens savācējkubls pilns, tam ierīkota pārplūde. Tiesa, arī pašu trieci iespējams pieregulēt atbilstīgi ūdens daudzumam. Ūdens no savācējkubla tiek aizvadīts līdz mājai un kūtij, tā nodrošinot svaigu ūdeni visu gadu. Runājot par nepieciešamību trieci labot, saimnieks teic, ka ik pa laikam jānomaina vārstiņš un blīves.

Dekāžu ilga uzticība

Matkules pagasta Gravu saimnieks Mārtiņš Užāns stāsta: “Avots piepilda aku, kam pievienota lejupejoša caurule. Triecim vajadzīgs spiediens, tāpēc caurules garums var atšķirties. Ierīces darbība jāuzsāk un jāaptur pašam, kas ir sarežģīti, ja triecim grūti piekļūt. To uzstādīja vectēvs pirms Otrā pasaules kara, un tas nokalpoja ap 40 gadu. Tas darbojās līdzās vējdzirnavām un automātiskai lopu dzirdināšanas iekārtai. Šobrīd tas ir demontēts un saimniecībā izmantojam elektrisko ūdenssūkni. Vajadzības gadījumā trieci lietošanai var sagatavot pāris dienās.”

No internetā redzētā

Aigara Ālīša ūdenstriecis.

Inženieris un pirts rituālu meistars Aigars Ālītis: “Kaimiņš Zentenes pagastā vēlējās uzstādīt trieci laistīšanai pie netālu esošās upes, kurā nav aizsprosta. Trieča uzstādīšanas vietā upei pieplūst avots, kurš pa noteku ietek vecā vannā. No tās liela diametra caurule uzstādīta ar kritumu uz leju, nodrošinot, ka ieplūdes gals atrodas zem ūdens bez gaisa piekļuves. Internetā atradu video, no kura iedvesmojos. Ūdeni varēja uzpumpēt līdz 10 metru augstumam. Iegādājos veikalā pieejamos materiālus un izgatavoju modernu trieci. Izmantoju divus vārstus un ūdenssūkņa hidroforu. Iesaku izvēlēties nerūsējošus un piemērotus materiālus, kas ievērojami uzlabos ierīces ilgmūžību. Uzmanība jāpievērš vārstiem – ne visi darbojas konkrētā situācijā. Tos nomainot, var uzlabot trieča darbību. Ūdens novadīšanai izmantoju pārpalikušuo silto grīdu cauruli.”

Pie kalējiem apgūtas prasmes

Izbijis trieču meistars Sigurds Riekstiņš pauž, ka kādreiz labojis triečus Turlavas apkaimē, kaut pašam trieča nav bijis. “Čuguna trieči ar misiņa detaļām bija plaši izplatīti 50.–70. gados – katrā otrajā mājā, bet līdz mūsdienām tie saglabājušies ļoti maz. Ja īpašumā ir atbilstīgi apstākļi trieča izmantošanai, noteikti iesaku tādu uzstādīt. Ūdeni var pumpēt augstāk par plūsmas kritumu.”

Aptauja

Vai jums bija zināms par ūdenstrieču izmantošanas iespējam Latvijā pirms šī raksta lasīšanas?
Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma