Kādreizējais titulētais svarcēlājs, Latvijas Svarcelšanas federācijas vadītājs un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejas loceklis Viktors Ščerbatihs sociālajā vietnē "TikTok" apšaubījis Nacionālo bruņoto spēku reputāciju un lēmumus, musinot savus sekotājus ar pilnīgi nekompetentiem izteicieniem par gada lielāko mācību "Namejs 2024" taktiku.

Reklāma

"Ko viņi te atnākuši?"

"Dzirdēju, ka pilsētā staigās karavīri ar ieročiem. Kas notiek? Mācības, viņi saka. Skaidrs. Bet kāpēc pilsētā, kāpēc ne savos Ādažos? Vai karš drīz būs? It kā saka, ka nebūs. Bet, ja nebūs, tad ko viņi darīs pilsētā? Un, ja būs, tad ko viņi pilsētā taisās karot. Kāpēc ne Ādažos? Ko viņi te atnākuši? Vai visi (karavīri, zemessargi) ir adekvāti vai nē? Televizorā rāda, kas ASV notiek, kam ir automāts, tie ir neprātīgi. Kurš var garantēt (drošību)? Neviens. Valdība saka, ka būs mācības. Labi, vai jums ar Ādažiem nepietiek? Būs troksnis, te bērni. 

Kaut kāds neprāts. Neviens neko īsti nesaka. Kāpēc cilvēki jābaida? Ja nebūs karš, tad nav te ko mācīties, ejiet uz Ādažiem, kas tur mežu trūkst? Ko jūs pilsētā nākat?" tā video krievu valodā saka Viktors Ščerbatihs. 

Viņa sekotāji komentāros pauž līdzīgus uzskatus.

Viktors Ščerbatihs no ZZS saraksta bija ievēlēts 9. Saeimā, aizpērn kandidēja parlamenta vēlēšanās no Aināra Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksta, taču netika ievēlēts.

Komunicē krieviski

Sporta sabiedrības pārstāvji pauž nožēlu par šādiem kolēģa uzskatiem, kurus var dēvēt par pretvalstiskiem un ir kā medusmaize Krievijas propagandai. Jāpiebilst, ka visi vai gandrīz visi Ščerbatiha video "TikTok" ir krieviski.

Latvijas skeletona tēvs Dainis Dukurs uzskata, ka Ščerbatihs piestāv pašreizējai Raimonda Lazdiņa vadītajai LOK. Viņš ir izbrīnīts, kāpēc bijušais Saeimas deputāts sociālajos tīklos izvairās komunicēt valsts valodā. Dukurs Ščerbatiha uzskatus par bruņoto spēku mācībām dēvē par absurdiem.

"Esmu nepatīkami pārsteigts par šādu Viktora Ščerbatiha viedokli, tas nav pieņemams ne man, ne jebkuram Latvijas patriotam. Valsts drošība ir galvenā prioritāte, mācības arī pilsētvidē ir ļoti nozīmīga gatavības pārbaude, un es to noteikti atbalstu, par to cilvēki ir brīdināti un informēti, nav pārsteigums. Kā gan citādāk vari gatavoties militāram apdraudējumam, ja ne trenējoties?" "Latvijas Avīzei" retoriski vaicāja LOK izpildkomitejas loceklis, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss.

Viņa ieskatā LOK strādā sporta attīstībai un jāaizstāv arī valstiski pamatprincipi, tai skaitā spēcīga armija. 

"Šis nav pirmais Ščerbatiha dīvainais izteikums, turklāt LOK izpildkomitejas pārstāvim komunicēt krieviski, ņemot vērā, kādu apdraudējumu rada Krievija, cik daudz nevainīgu dzīvību izdziest… 

Nav pieņemami kaut netiešā veidā apšaubīt savu armiju. Ja būtu man padots, pēc šādiem izteikumiem uzreiz tiktu atlaists," kategorisks bija Markss.

Izvērtēšot LOK izpildkomitejā

LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Viktora Ščerbatiha izteikumi nav apspriesti organizācijas vadībā, bet viņš uzskata, ka šāda satura publicēšana sociālajos tīklos, turklāt esot ietērptam oficiālajā olimpiskās komandas formā, nav pieļaujama un atbalstāma. Jau pirmajā LOK izpildkomitejas sēdē esot vērsta uzmanība uz individuālā publiskā tēla nozīmību un tā saikni ar LOK un sporta nozares reprezentāciju kopumā. "Šis jautājums ir jāizvērtē izpildkomitejā, un es ierosināšu to nodot izskatīšanai Ētikas komisijā," teica Lazdiņš.

Izdzēš video

Apmēram stundu pēc tam, kad "Latvijas Avīze" ar lūgumu vērtēt Ščerbatiha izteikumus vērsās pie LOK, video tika izdzēsts. Kādreizējais svarcēlājs gan noliedza, ka abi notikumi būtu savstarpēji saistīti un ka izņemt video licis kāds no olimpiskās saimes. 

Viņš esot parunājis ar draugu un sapratis, ka kļūdījies – ja grib uzdot šāda rakstura jautājumus, tas esot jādara latviski un citā tonī. Tiesa, viņš nav ierunājis jaunu video, kurā pateiktu to arī publiski. 

Grasoties to izdarīt un publicēt vietnē "Facebook".

NBS nomelnojošais video internetā parādījās pagājušajā trešdienā, izdzēsts tika ceturtdienas pēcpusdienā, līdz ar to potenciālo auditoriju jau bija sasniedzis. Bet līdz pat pirmdienai nekāds skaidrojošais video vai ieraksts nebija tapis. No LOK izpildkomitejas viņš pats neplāno iet prom, jo "sportu nevajag jaukt ar politiku". "TikTok" Ščerbatihs komunicējot krieviski, jo tā ir dzimtā valoda un latviski domu nevarot noformulēt tik skaidri. Jāpiebilst gan, ka jau kopš sportista karjeras laikiem šobrīd 49 gadus vecais dobelnieks medijiem intervijas bez problēmām sniedz valsts valodā.

Militārās mācības svarīgas arī pilsētvidē

Ko saka Jānis Garisons, Aizsardzības ministrijas bijušais valsts sekretārs, zemessargs, kurš pagājušajā nedēļā piedalījās mācībās "Namejs".

Kāpēc militārās mācības notiek arī pilsētvidē?

J. Garisons: Var izvēlēties aizsardzībai veiksmīgus apvidus, Latvijā tādu ir pietiekami daudz, bet 

ir jābūt gataviem arī kara darbībai pilsētvidē, tas ir vieglākais aizsardzības veids un visgrūtākais pretiniekam. Tā bijis visos karos. Nav nekādu šaubu – spēja aizsargāt pilsētas ir ļoti svarīga.

Vai sabiedrībai ir iemesls satraukumam, ka karavīri mācībās izmanto šaujamieročus?

Nevienās mācībās ārpus poligona netiek lietota kaujas munīcija, tā ir salūta jeb mācību munīcija, kas tikai rada skaņu, lai būtu tāds puslīdz ticams efekts, bet nekādā veidā nav bīstama apkārtējiem. Ārpus poligoniem nevienam no mācību dalībniekiem nav kaujas munīcijas.

Ščerbatihs saka – viņi pilsētā taisās karot? Kāpēc ne Ādažos?

Poligoni radīti nevis kara darbībai, bet mācībām, visdrīzāk, ka tur kaujas tieši nenotiks. To nosaka nevis poligona atrašanās vieta, bet gan tas, ko gribam aizsargāt, un ne jau poligonu aizsargā. Mācības ārpus poligona organizē vairāku iemeslu dēļ, pirmkārt, poligonā katru dienu tiek drillēts, un tas rada mākslīgu vidi, līdz ar to svarīgi mācīties arī citur, otrkārt, mums ir ļoti labi jāpazīst apvidus, ko taisāmies aizsargāt. Trešais ir psiholoģiskais efekts – būtiski, ka sabiedrība redz bruņoto spēku klātbūtni ielās, un šobrīd tas ir svarīgāk nekā citus gadus.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.