"Latvijas Avīzes" 21. marta publikācijā "Dakter, gribu vēdera ultrasonogrāfiju!" rakstīju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma datiem, ka Latvija ieņem vienu no augtākajām vietām datortomogrāfijas izmeklējumu ziņā, kas veikti gan ambulatori, gan arī stacionāros – vidēji uz tūkstoš iedzīvotājiem ir izdarīti vairāk nekā 200 izmeklējumi.
Mūsu valstī pacienti bieži sūdzas, ka jāgaida garās rindās, lai varētu veikt elektrokardiogrāfiju, ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju un citus radioloģiskos izmeklējumus. Bet rindas, visticamāk, saruktu, ja pacienti uz šiem izmeklējumiem vienmēr tiktu nosūtīti pamatoti. Rakstā arī bija informācija, ka piektā daļa vienkāršāko izmeklējumu tiek veikta tādēļ, ka kaut kas ir jāpārbauda, bet nav zināms, tieši kas. To, kāpēc tā notiek, analizēju minētajā rakstā. Taču nūjai ir arī otrs gals – neraugoties uz to, ka valsts veicina sievietes veikt mamogrāfisko izmeklējumu profilaksei pret krūts vēzi, atsaucība ir samērā vāja. Eiropas vēža informācijas sistēmas dati par krūts vēzi Latvijā liecina, ka pieaug saslimstība ar ļaundabīgo audzēju un mirstība no tā nesamazinās. Katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 1260 jauni krūts vēža gadījumi un 430 sievietes nomirst no šīs ļaundabīgās slimības. Lai uzlabotu situāciju, kopš 2009. gada valstī ir ieviests mamogrāfisko izmeklējumu skrīnings, lai sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem dotu iespēju ik pa diviem gadiem profilaktiski pārbaudīt krūtis, taču atsaucība ir gauži vāja. Nacionālais veselības dienests (NVD) 2023. gadā izsūtīja 140 tūkstošus uzaicinājuma vēstuļu veikt šo bezmaksas pārbaudi, bet atsaucās tikai 50 531 sieviete. Arī iepriekšējos gados nav diez ko labāka aina.
Nesen šai bēdīgajai situācijai cēloņus meklēja Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras eksperti. Augsti kvalificētie speciālisti vairākas reizes viesojās Latvijā, tikās ar dažādu specialitāšu ārstiem, veica aptaujas, izvaicāja veselības politikas veidotājus, lai izpētītu, kā valstī darbojas izveidotās vēžu skrīninga programmas, tajā skaitā krūts vēža skrīninga mamogrāfija.
Eksperti gada sākumā nāca klajā ar gala ziņojumu, kas nav Latvijai glaimojošs – no 16 mamogrāfijas skrīninga kritērijiem ir izpildīti tikai deviņi. Kāds iemesls ir tam, ka ir tik vāja atsaucība profilaktiski pārbaudīties, un vai Eiropas ekspertu rekomendācijas varētu šajā ziņā ko mainīt?
Gaida pusotru stundu un tā arī nesagaida
"Lai Dagdas un apkārtnes sievietes varētu aizbraukt līdz mamogrāfijas kabinetam, ir jāmēro ap simt kilometriem līdz Daugavpilij un nedaudz mazāk līdz Rēzeknei. Kā zināms, ir taču arī busiņi ar mobilo mamogrāfu. Pēc divu gadu pārtraukuma tas bija atbraucis pagājušā gada decembrī un šī gada februārī. Abos ziemas mēnešos uz profilaktisko krūts vēža skrīningu bija ieradušās diezgan daudz sieviešu, jo bija saņēmušas uzaicinājumu no Nacionālā veselības dienesta (NVD). Diemžēl skrīninga mamogrāfiskais izmeklējums bija paredzēts tikai pusotru stundu un visas sievietes netika pieņemtas, neraugoties uz to, ka sestdienas rītā bija braukušas trīsdesmit un vairāk kilometru un stāvējušas ārā aukstumā pusotru stundu. Vai viņām ir motivācija pēc tam atkal doties uz skrīninga mamogrāfiju?" vaicā Dagdas ģimenes ārste Olga Golube. Daktere interesējusies, kad busiņš būs atkal, bet atbildi tā arī neesot saņēmusi.
Ģimenes ārstiem ir jārūpējas, lai viņu pacienti piedalītos valsts apmaksātajās vēžu skrīninga programmās.
Pacientu atsaucība ir viens no ārstu darba kvalitātes rādītājiem. "Būtu ļoti labi, ja NVD kaut vai reizi ceturksnī sūtītu ģimenes ārstiem sieviešu sarakstu, kurām mūsu pacientēm ir aizsūtīti uzaicinājumi veikt mamogrāfisko izmeklējumu. Es to zinu tikai aptuveni – ja paciente atnāk pie manis vizītē, tad elektroniskajā sistēmā pārbaudu, vai viņa ir saņēmusi uzaicinājumu. Ja tiktu atsūtīts saraksts, tad es varētu savām pacientēm piezvanīt un atgādināt par izmeklējumu, jo tas taču ir mana darba kvalitātes kritērijs," saka daktere Golube.
Vēstule arī uz e-adresi
Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras eksperti savā ziņojumā ir pievērsuši uzmanību sliktajai komunikācijai starp uzaicinājuma izsūtītājiem un adresātu. Apmēram 20 procenti no NVD nosūtītajām vēstulēm nesasniedzot mērķi, jo paciente ir mainījusi adresi vai adrese ir novecojusi.
Tā kā ģimenes ārstiem nav zināms visu uz skrīninga mamogrāfiju uzaicināto sieviešu saraksts, tad tās, kuras neierodas, nesaņem atgādinājumu ierasties, kā arī skaidrojumu, kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi.
Eksperti ir aizrādījuši, ka šādi atgādinājumi esot būtiski un to trūkstot. Ministrija, cenšoties ņemt vērā šo aizrādījumu, kopš 2023. gada maija nosūta uzaicinājuma vēstules ne tikai pa pastu uz sievietes deklarēto dzīvesvietu, bet arī elektroniski, ja vien ir izveidota e-adrese portālā "www.latvija.lv".
Eiropas eksperti secinājuši arī to, ka nepastāvot rakstveida procedūra starp radiologu, kurš veica skrīninga izmeklējumu, un ģimenes ārstu, kuram būtu jāsaņem informācija par konkrētās pacientes izmeklējuma rezultātu.
Bet pāri visam stāv aizrādījums, ka valsts organizētajam mamogrāfijas skrīningam nav vienotas vadības, kas nosaka, izstrādā un pieņem vienotu skrīninga programmu. Valstī ir jābūt noteiktai kontroles institūcijai, kas monitorē skrīningu, kā arī noteiktiem kvalitātes kritērijiem un iekšējiem, kā arī ārējiem auditiem. Latvijā šīs būtiskās lietas joprojām iztrūkstot.
SPKC – jauns uzdevums
Tomēr Veselības ministrija pēc sarunām ar Starptautiskās vēža pētniecības aģentūras pārstāvjiem ir sapratusi, ka nepietiek ar to vien, ka NVD izsūta sievietēm uzaicinājuma vēstules, ka ir jābūt valsts uzraudzībai un metodiskajai vadībai pār valsts organizēto skrīningu. Kopš pagājušā gada oktobra šī funkcija ir uzticēta Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Šīs iestādes Pētniecības un veselības vadības departamenta direktore Jana Lepiksone pastāstīja, ka SPKC uzdevums ir nodrošināt valsts organizētā vēža skrīninga programmu vadību, izvērtēt šīs programmas, sagatavot ieteikumus to pilnveidošanai un nodrošināt šo programmu un ieteikumu ieviešanu.