Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums (2022. gada dati) liecina, ka Latvija ieņem vienu no augtākajām vietām datortomogrāfijas izmeklējumu ziņā, kas veikti gan ambulatori, gan arī stacionāros – vidēji uz tūkstoš iedzīvotājiem ir izdarīti vairāk nekā 200 izmeklējumi.
Savukārt Somija uz pārējo valstu fona izceļas ar zemāko šo izmeklējumu skaitu – tas ir mazāks nekā 50 izmeklējumi uz tūkstoš iedzīvotājiem. Latvijā ir bijis arī augsts magnētiskās rezonanses izmeklējumu skaits – uz tūkstoš iedzīvotājiem tas ir lielāks par 80 izmeklējumiem, kamēr Somijā – nedaudz virs 40 izmeklējumiem.
Mūsu valstī pacienti bieži sūdzas, ka jāgaida garās rindās, lai varētu veikt elektrokardiogrāfiju, ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju un citus radioloģiskos izmeklējumus. Bet rindas, visticamāk, saruktu, ja pacienti uz šiem izmeklējumiem vienmēr tiktu nosūtīti pamatoti. Kāpēc tas bieži tā nenotiek, un kas tiek darīts, lai šo situāciju uzlabotu? Tā kā veselības aprūpe ir viena no nozarēm, kurai Latvijā akūti trūkst finansējuma, tad rodas arī jautājums - vai valsts naudu nevarētu ietaupīt, ja padarītu efektīvāku šo izmeklējumu politiku?
Ja neesi izmeklēts, nosūtījumu nedos
"Paņemsim "žanra klasiku" – muguras sāpes. Vai esat kādreiz bijis pie ģimenes ārsta, kurš jums izstaipa un izloka kājas, izspaida un apskatās muguru? Tās ir burtiski piecas minūtes, kas ārstam daudz pastāsta un tad droši vien liela daļa no radioloģiskajiem izmeklējumiem atkristu. Bet ko dara ģimenes ārsts? Ierodas pacients, izstāsta, ka viņam sāp mugura, un ārsts nosūta veikt datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi," stāsta ārste, kura dzīvo un strādā Somijā, bet šobrīd specializējas pediatrijā (privātu apsvērumu dēļ nevēlas, lai publicē viņas vārdu un uzvārdu). Viņa kā rezidente strādājusi arī ģimenes medicīnā Latvijā un joprojām darbojas Latvijas Jauno ārstu asociācijas ģimenes medicīnas grupā.
Daktere stāsta, ka Somijā nav iespējams ārstam tā vienkārši palūgt nosūtījumu, piemēram, uz rentgenu:
"Ja uzraksti pacientam nosūtījumu, viņu kārtīgi neizmeklējot, tad par tevi domā, ka esi pilnīgs nepraša.
Somijā ir normāla datu sistēma, kurā redzamas vadlīnijas, kādi izmeklējumi pie kādām indikācijām ir veicami. Vadlīnijās ir skaidri un nepārprotami noteikts, kad pacients ir sūtāms uz vienu vai otru radioloģisko izmeklējumu. Mums ir izveidota viena kopīga elektroniskā sistēma visai valstij, kur ārsts var redzēt, kādi izmeklējumi pacientam ir veikti. Ārsts pacientu nereti vispirms sūta, piemēram, pie fizioterapeita un tikai pēc tam izvērtē, vai ir vērts veikt kādu no radioloģiskajiem izmeklējumiem."
Izmeklējumi pusei Latvijas iedzīvotāju
Nacionālā veselības dienesta (NVD) uzraudzības, plānošanas un analīzes nodaļa pagājušajā gadā veica datu analīzi par valsts apmaksātajiem radioloģiskajiem izmeklējumiem 2022. gadā. Nodaļas darbinieki noskaidroja diagnostisko izmeklējumu apjomu, izvērtēja, kuri speciālisti uz tiem nosūta un ar kādām diagnozēm, un vai netiek veikts pārāk daudz atkārtotu izmeklējumu. Tika noskaidrots, ka kopumā gada laikā radioloģiskos izmeklējumus bija veikuši vairāk nekā 800 tūkstoši pacientu, tātad gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.
"Analizējām diezgan lielu apjomu valsts apmaksāto diagnostisko izmeklējumu datus – datortomogrāfiju, rentgenoloģiju, kodolmagnētisko rezonansi, ultrasonogrāfiju, elektrokardiogrāfiju, doplerogrāfiju un vēl citus izmeklējumus.
Kopā ambulatori un stacionārā no valsts budžeta līdzekļiem 2022. gadā tie izmaksāja ap 68 miljoniem eiro.
Divas trešdaļas no šī finansējuma koncentrējas trijos izmeklējuma veidos: datortomogrāfijā, rentgenoloģijā un kodolmagnētiskajā rezonansē. Dārgi izmaksāja arī ultrasonogrāfija un elektrokardiogrāfija. Visbiežāk veikti ir rentgenoloģiskie izmeklējumi – 35% no visiem radioloģiskajiem izmeklējumiem. Savukārt, ja skatās izmaksu ietilpīgāko, tad 40% no visa ambulatorā finansējuma ir novirzīts datortomogrāfijai," stāsta NVD uzraudzības, plānošanas un analīzes nodaļas vadītāja Inga Brokere.
NVD darbinieki ir secinājuši, ka bijuši arī tādi gadījumi, kad dārgie un visbiežāk veiktie izmeklējumi – datortomogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija, rentgenoloģija un elektrokardiogrāfija – gada laikā ir izdarīti no divām līdz pat vairāk nekā desmit reizēm vienam pacientam.
"Radioloģiskie izmeklējumi 70–80% gadījumu tiek veikti vienu reizi gadā vienam pacientam, bet apmēram piektā daļa no dārgajiem un biežajiem izmeklējumiem tiek izdarīti divas un vairākas reizes gadā vienam cilvēkam," secina I. Brokere.
"Ja nu amputētā kāja ataugusi?"
Viens no galvenajiem iemesliem atkārtotiem izmeklējumiem esot tas, ka iepriekšējā izmeklējuma rezultāts neesot pieejams. Valstī nav izveidota vienota datu informācijas elektroniskā sistēma, kur ārsts var apskatīties, kādi radioloģiskie izmeklējumi pacientam ir iepriekš izdarīti, kā arī redzēt to attēlu. Veselības ministrija sola, ka šāda sistēma varētu būt tikai pēc diviem vai trim gadiem.