Savienoti tik tālie gali, ka no Ulmales līdz Vaiņodes muižai vai no Kazdangas līdz Nidai simt kilometri braucami. Saprecināti tik daudzi novadi – astoņi –, ka nevar iedomāties attiecības bez pārpratumiem un strīdiem.
Tāds pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas ir Latvijas lielākais novads – ar 33 tūkstošiem iedzīvotāju. Pavisam 26 pagasti un piecas pilsētas. Kā sadzīvo šodien?
Pie Grobiņas vēl neaizslēgtā pasta un pie "Latvijas Avīzes" apaļā galda pirmdien uzdevu divus jautājumus: "Vai gribējāt?" un "Vai vajadzēja?". Diskusijā novada domes ēkā gandrīz visi saaicinātie uz pirmo jautājumu, atbildēja, ka ne. Bet uz otro (ar nopūtām, neziņā paraustītiem pleciem) – droši vien, ka jā, bet … "ne jau mēs to nolēmām".
Par lielu, par lielu…
"Latvijas Avīze" publikāciju ciklā "Reformas. Iecerētās, īstenotās un nepieciešamās" pievērsusies notikušajai Administratīvi teritoriālajai reformai, notiekošajai izglītības reformai un veselības aprūpes ″sistēma sakārtošanai″. Šonedēļ "Latvijas Avīze" iepazīstas ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību divarpus gadus pēc reformas. Apaļā galda diskusijā vērtējam, vai iedzīvotāju cerības piepildījušās, vai bažas ir novērstas un, otrkārt, vai politiskie solījumi izpildīti.
"Ne jau pret reformu biju, bet pret plānotā novada lielumu. Optimāli būtu bijis apvienot divus trīs," atgādina Juris Grasmanis, novada deputāts, bijušā Aizputes novada domes priekšsēdētājs. "Biju pret, jo ātrā tempā, uzspiesta, ar daudziem neatbildētiem jautājumiem," atzīstas Vija Jablonska, veselības centra vadītāja, bijušā Priekules novada domes priekšsēdētāja.
"Biju un esmu pret, jo saimniecība pa lielu. Jaunu reformu sāka bez iepriekšējās reformas izvērtējuma.
Pāvilostas novads bijām bagātākā pašvaldība, un tagad esam zaudētāji. Kādreiz ieguldījām līdz 500 000 eiro investīcijās, tagad pat četros gados tik daudz nesanāk. Ieguvumus neredzu nekādus," pārliecinoša atbilde no uzņēmēja Ulda Kristapsona, Pāvilostas bijušā domes priekšsēdētāja.
Bišķi par lielu novads, secina Daiga Kadeģe, biedrības "Ziemupīte" vadītāja. "Atbildi varēs pateikt pēc pieciem gadiem," vēl domā Raimonds Reinis, novada domes deputāts, tūrisma eksperts.
"Es kā toreizējais Grobiņas domes deputāts biju par reformu, bet, apvienojoties diviem trim novadiem, tos pārvaldīt būtu bijis daudz vieglāk," tagad jūtas pievilts Ilgonis Jēčis, "Grobiņas SPMK" īpašnieks, uzņēmēju kluba "Grobiņa" vadītājs.
"Grobiņas novadam šī reforma nebija nepieciešama, tās bija piespiedu laulības. Pievienotajiem novadiem gan tas nācis par labu," Uldis Vārna, pašvaldības izpilddirektors gan bijušajā Grobiņas novadā, gan tagad, labi pārredz laukumu. "Jā, divi trīs apvienoti novadi būtu racionālāk. Kā teicis Viesturs Gredzens, es varu atbildēt par to, ko es redzu no zirgu staļļa sienaugšas," atbild Aivars Priedols, novada domes priekšsēdētājs (ZZS).
Administrēšana nav lētāka
Jo mazāks novads, jo augstāki administratīvie izdevumi (rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju). Apvienotajiem novadiem tas bijis no 150–230 eiro, kamēr Liepājā – 80 eiro. Vai izmaksas pēc novadu reformas ir mazinājušās? Vai toreizējā ministra Jura Pūces sludinātais, ka pašvaldību administrācijas izdevumi jāsamazina, lai varētu turpināt pilnvērtīgi sniegt sociālo palīdzību, ir piepildījies?
Šai piespiedu laulībā tika apvienoti astoņi – Aizputes, Pāvilostas, Grobiņas, Durbes, Nīcas, Rucavas, Priekules un Vaiņodes – novadi. Izpētes materiālā pirms novadu reformas tika gudri formulēts mērķis "pārlikt akcentu no bieži vērojamās neproduktīvās paralēlo pašvaldību iestāžu uzturēšanas uz integrētu un racionālu kopīgo resursu un pozitīvās pieredzes izmantošanu." Kas no tā izdevies?