12 °C
Kaut Igaunijas skolu finansēšanas sistēma līdzīgi kā Latvijā lielā mērā balstīta uz skolēnu skaitu skolā un klasē, kas būtiski samazina mazo skolu izdzīvošanas iespējas, kaimiņvalstī skolu īpatsvars pret skolēnu skaitu ir lielāks, turklāt pēdējos septiņos gados skolu skaits sarucis tikai par 20.
Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijā gan uzsver: skolu tīkla sakārtošana līdzīgi kā Latvijā ir viena no prioritātēm, kaut galavārds par to, cik un kādas skolas uzturēt, pieder pašai pašvaldībai. "Latvijas Avīze" Igaunijā pētīja, kāds ir skolu tīkls kaimiņvalstī, un meklēja kopīgo un atšķirīgo ar situāciju Latvijā.
Lielākā atšķirība skolu sistēmā Igaunijā un Latvijā ir, ka ziemeļu kaimiņvalsts kopš 2010. gada dibinājusi valsts ģimnāzijas, kurās ir tikai 10.–12. klase. Dzirdēts, ka tas darīts tāpēc, lai pašvaldības būtu spiestas slēgt savas ne tik kvalitatīvās vidusskolas. Tomēr Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas (IZPM) Vispārējās izglītības politikas departamenta vadītāja Ulle Matsina sarunā ar "Latvijas Avīzi" min citu iemeslu ģimnāziju dibināšanai: "Galvenais iemesls, kāpēc to darījām, ir tas, ka meklējām visus veidus un iespējas, kā mūsu izglītības saturu vidējās izglītības posmā padarīt daudzveidīgāku un personalizētāku, tātad atbilstošāku katra skolēna interesēm. Katrs skolēns var izvēlēties apgūt tādus mācību kursus, kādi viņam nepieciešami, lai sagatavotos izglītības turpināšanai pēc vidusskolas pabeigšanas. Galvenais mērķis tātad bija dažādot izglītības iestādes." Valsts ģimnāzijās izglītības saturs tiešām ir ārpus ierastā, bet par to "Latvijas Avīzē" stāstīsim nākamajā publikācijā janvārī par izglītības satura atšķirībām Latvijā un Igaunijā.
Nespiež slēgt, bet dibina labākas
Vispirms valsts ģimnāzijas tika dibinātas ārpus lielākajām pilsētām, un Tallinā pirmās trīs šādas ģimnāzijas izveidotas tikai šā gada rudenī. Tāpat arī Narvā šoruden atvērtas divas valsts ģimnāzijas. Kopumā Igaunijā šobrīd ir 20 valsts ģimnāzijas – katrā valsts apgabalā patlaban ir vismaz pa vienai, bet plānots dibināt vēl.
Katrai jaundibinātajai ģimnāzijai ir jauna vai pilnībā renovēta ēka: būvniecībā un telpu iekārtošanā Igaunija ieguldījusi Eiropas struktūrfondu līdzekļus; valsts no sava budžeta ģimnāziju izveidē ieguldīja vien 15 procentus no nepieciešamās summas. Piemēram, Jegevas ģimnāzijā, kurā viesojās "Latvijas Avīze", pirms desmit gadiem ieguldīti 3,5 miljoni eiro.
Valsts ģimnāziju direktori gādā tikai par mācību procesa organizēšanu: ģimnāziju ēkas pieder un par to uzturēšanu rūpējas valsts izveidota nekustamo īpašumu aģentūra.
Valsts ģimnāzijas tiek finansētas pa tiešo no valsts budžeta, kamēr pašvaldību skolas, tostarp vidusskolas, valsts finansējumu saņem caur pašvaldību.
Jegevā valsts ģimnāzijas izveidošana lika pašvaldībai reorganizēt savas vidusskolas: viena no tām pārtapusi par pašvaldības pamatskolu, bet otra vispirms kļuva par pieaugušo vidusskolu (Latvijas izpratnē – vakarskolu), taču iepriekšējā mācību gadā arī tā slēgta. Nu Jegevas ģimnāzija uzņēmusies arī pieaugušo izglītošanu. Taču nebūt ne visas pašvaldību dibinātās vidusskolas aizvērušās: ir vietas, kur tās pastāv līdztekus valsts ģimnāzijām. Arī Jegevas apkaimē pašvaldību vidusskolas vēl saglabājušās. Kopumā pašvaldību dibināto vidusskolu joprojām ir vairāk nekā valsts ģimnāziju. 2021./2022. mācību gadā valsts ģimnāzijas absolvēja 7179 jaunieši, bet pašvaldību vidusskolas – 9345. Kaut absolūtajos skaitļos pašvaldību vidusskolu absolventu ir vairāk, jāņem vērā, ka pašvaldību vidusskolu ir vairāk nekā simts, kamēr ģimnāziju vien 20. Tātad skolēnu koncentrācija valsts ģimnāzijās tomēr ir ievērojama.
Gunda Tīre, latviete, kas strādā Igaunijā, organizējot starptautisko skolēnu sasniegumu novērtēšanu PISA, par valsts ģimnāziju izveidi saka: "Pašvaldībām lielā mērā nācās slēgt savas vidusskolas. Ģimnāzijas veidotas pēc modernākajiem projektiem. Tās veidotas ar domu, lai tā būtu laba vieta, kur mācīties. Tur ir lielas klases, labi skolotāji un aprīkojums."
Vairs nav jābrauc tālu prom
Jegevas valsts ģimnāzijas direktors Prīts Podra uzskata, ka ģimnāziju izveide patiesībā novērš to, ka skolēniem būtu jādodas mācīties tālu prom no savām mājām. Agrāk daudzi apkaimes skolēni devušies mācīties uz Tartu, jo vietējās vidusskolas nav piedāvājušas gana augstu izglītības līmeni. Toties tagad viņi var mācīties tuvējā ģimnāzijā.
To apliecina arī Igaunijas skolotāju arodbiedrības vadītājs Rēmo Voltri, kurš valsts ģimnāziju izveidošanu sauc par pareizu soli. "Daudzās pašvaldību vidusskolās nav pietiekami augsts izglītības līmenis. Agrāk skolēni, kas gribēja mācīties labās skolās, brauca no tālienes, piemēram, uz Tartu. Tagad, kad daudz kur ir valsts ģimnāzijas, viņi var mācīties tuvāk mājām, savā pilsētā," teic R. Voltri.
