-1.6 °C
Romā sestdien ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai piedalītos 21. aprīlī mirušā pāvesta Franciska bēru ceremonijā, pavēstījis prezidenta preses sekretārs Serhijs Nikiforovs.
Ar prezidentu kopā Romā ieradusies arī viņa dzīvesbiedre Olena Zelenska.
Iepriekš Zelenskis bija paziņojis Ukrainai ir ļoti svarīgi būt pārstāvētai Franciska bērēs, taču savas dienaskārtības dēļ viņš personīgi varētu arī tajās nepiedalīties.
ASV prezidents Donalds Tramps uz īsu brīdi ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pavēstījis Zelenska kancelejas preses sekretārs Serhijs Nikiforovs.
Arī Baltais nams apstiprinājis, ka Trampam un Zelenskim privātās tikšanās laikā bijusi "ļoti produktīva saruna".
Franciska bēru ceremonijas grafiks
Sestdien plkst.10.00 (plkst.11 pēc Latvijas laika) Vatikānā sāksies mūžībā aizgājušā pāvesta Franciska bēru ceremonija.
Ceremonija ilgs vairākas stundas, un zemāk sniedzam tās norises grafiku.
Plkst.9 Svētā Pētera bazilikā Vatikānā sāks ierasties kardināli.
Plkst.9.30 Svētā Pētera bazilikā sāks ierasties oficiālās valstu delegācijas.
Plkst.10 sāksies kardinālu kolēģijas dekāna Džovanni Batistas Re vadītā mise.
Plkst.11.45 paredzēts bēru ceremonijas noslēgums.
Plkst.13 sāksies bēru procesija un valstu delegācijas atstās Vatikānu.
No plkst.13 līdz plkst.14.30 bēru procesija virzīsies caur Romas centru.
Plkst.14.30 procesija ieradīsies pie Svētās Marijas Madžori bazilikas.
Plkst.15 Franciska zārks tiks guldīts Svētās Marijas Madžori bazilikas kriptā, taču šī ceremonija publikai nebūs pieejama.
Laukumā pie Svētā Pētera bazilikas Vatikānā un tam piegulošajās ielās pirms mūžībā aizgājušā pāvesta Franciska bēru ceremonijas sestdien pulcējušies aptuveni 140 000 cilvēku. Vēl aptuveni 100 000 cilvēku bija pulcējušies uz Vatikānu vedošajā Samierināšanās ielā (Via della Conciliazione) un tai blakus esošajās ielās.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
