10.2 °C
Ziemeļvalstu līderi noraida ideju, ka Eiropai vajadzētu veikt kopīgu aizņēmumu 140 miljardu eiro vērtībā, lai finansētu Ukrainas vajadzības 2026. un 2027. gadā.
Viņi piedāvā atrast veidu, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus 300 miljardu eiro vērtībā, lai finansētu šīs vajadzības.
Šis Ziemeļvalstu Ministru padomes līderu paziņojums ir daļa no diskusijas, kā Eiropas Savienība spēs sniegt t. s. makrofinansiālo palīdzību Ukrainai tuvākajos gados. Šī palīdzība ļauj Ukrainas ekonomikai un valsts budžetam turpināt eksistēt, izmaksāt valstī algas un segt citas vajadzības. Problēma saasinājās pirms nedēļas, kad ES līderu samitā Beļģija paziņoja, ka nav saņēmusi pietiekami pārliecinošas atbildes par to, kā tiks novērsti riski šīs valsts ekonomikai un banku sistēmai, ja Krievijas aktīvi šajā valstī tiks konfiscēti. Problēma tā, ka tieši Beļģijas teritorijā atrodas ES finanšu organizācija "EuroClear", kas nodarbojas ar starpvalstu norēķiniem, un tādējādi arī lielākā daļa no Krievijas 300 miljardus eiro lielajiem aktīviem ir iesaldēti tieši Beļģijā. Šo valsti uztrauc iespēja, ka Krievijas aktīvu konfiskācija varētu būt signāls arī citu valstu investoriem, ka viņu nauda nav drošībā, un viņi varētu sākt pamest Beļģiju, destabilizējot tās ekonomiku un banku sistēmu. Beļģiju uztrauc arī tieši pret viņiem vērstā varbūtējā Krievijas atriebība, starptautiskā tiesvedība šajā sakarā un nepieciešamība nodrošināt G7 valstu atbalstu šāda soļa speršanas gadījumā. Tādēļ Beļģijas atturība atbalstīt rīcību ar Krievijas aktīviem noveda pie idejas par kopīgu 27 valstu savienības aizņēmumu šīm vajadzībām – Eiropas Savienība šādus kopīgos aizņēmumus Ukrainas finansēšanai jau ir veikusi, tikai krietni mazākos mērogos.
Vairākums ES valstu līderu joprojām uzskata, ka jārada veids, kā finansēt Ukrainu uz agresorvalsts Krievijas rēķina, nevis no nacionālo valstu budžetiem.
Tas šķiet taisnīgi, taču šāda iespēja nav atrunāta likumdošanā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir piedāvājusi alternatīvu pieeju – izsniegt Ukrainai no iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem aizdevumu, kas Ukrainai būs jāatdod tad, kad Krievija miera līguma slēgšanas laikā piekritīs reparācijām Ukrainas atjaunošanai. EK prezidente izteikusies, ka tā ir juridiski spēcīga alternatīva, kas risina daudzas problēmas, kaut gan dažādas tehniskas detaļas vēl esot jāpārdomā.
Kopumā šī diskusija ilustrē faktu, ka daudzas ES dalībvalstis negrib uzņemties papildu parādsaistības, jo daudzu valstu parādi jau tāpat atrodas bīstami augstā līmenī gan saistībā ar kovida laika ekonomiskā atbalsta pasākumiem, gan Ukrainai sniegto palīdzību, gan arī nepieciešamību strauji audzēt aizsardzības izdevumus. Jāatgādina, ka pārsniegt ES dibināšanas dokumentos noteikto 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) parāda līmeni dalībvalstis drīkst tikai līdz 2028. gada beigām, pēc tam jāsāk atgriezties pie 3% no IKP.
Pašlaik ES dalībvalstis gaida Eiropas Komisijas dokumentu, kurā tiktu izvērtētas visas Ukrainas finansēšanas iespējas – gan reparācijas aizdevums no Krievijas līdzekļiem, gan dalībvalstu kopīgais aizņēmums, gan abu šo iespēju kombinācija, un tad gatavojas pieņemt galīgo lēmumu. Laika šādam lēmumam nav daudz – Ukraina ir signalizējusi, ka tai būs nepieciešama ārvalstu finansiālā palīdzība jau 2026. gada otrajā ceturksnī.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
