8 °C
Runājot skaidrā valodā, noskaņojumu Ukrainā var izteikt šādi: nesagaidīsiet, ka mēs nolaidīsim rokas un nedarīsim visu, kas nepieciešams.
Tas attiecas uz karavīriem frontē, kur neklājas viegli, tāpat arī uz ļaudīm aizmugurē. Nav cita vārda kā apbrīnojami – tāds spēks un spīts, kas liek rūpēties par savu dzimto zemi. Var nobraukt simtiem, pat pusotru tūkstoti kilometru no Donbasa austrumos līdz Karpatiem rietumos un gandrīz nekur neredzēsiet neapkoptus laukus un dārzus. Diemžēl lielā teritorijā no tā vairs nav nekā, jo tā nonākusi okupantu Krievijas spēku rīcībā.
Šāda izturēšanās ne mazākā mērā nenozīmē nekritisku optimismu. Nepilnas trīs nedēļas beidzamā brauciena laikā esot Ukrainā, ik dienu varēju dzirdēt jautājumu, vai latvieši saprot, ka viņi būs nākamais Krievijas uzbrukuma mērķis, ja ukraiņi nenoturēsies. Vai pietiks spēka, ja Kremlis, zaudējis pirmo karotāju miljonu, apbruņos un sūtīs kaujā nākamo miljonu? Ukraiņu karavīru daudzumam ir savs limits, tie var beigties, un ko tad? Tāpat regulāri esmu uzklausījis atziņu, ka Ukrainas okupācijas gadījumā daudzus ukraiņus Krievija mobilizēs un nosūtīs nākamajā karagājienā uz Baltiju. Pamatotas rūpes daudziem saistās ar tuvojošos ziemu, kas lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju var izrādīties tikpat smaga kā pirms trim gadiem, varbūt pat smagāka. Toreiz bez elektrības vienlaikus palika desmit miljoni iedzīvotāju. Šādām drūmām prognozēm ir pamats, jo beidzamajā laikā Krievija sistemātiski uzbrūk energoobjektiem, turklāt dara to daudz precīzāk nekā lielā kara sākumā.
Ko lai atbildu ukraiņiem, kad viņi uz manu jautājumu par to, kā sasniegt kara beigas, atbild – tas būtu iespējams, ja eiropieši saprastu, ka viņiem jācīnās plecu pie pleca ar ukraiņiem. Cenšos būt godīgs un saku – šādu iespēju nesaskatu. Tam daudz dažādu iemeslu, ne tikai spēcīgu un izlēmīgu līderu trūkums Eiropas Savienībā.
Arī par maz izpratnes, ka šis nav tikai Ukrainas un Krievijas karš, ka tam daudz plašāks globāls raksturs – cīņa starp demokrātiju un autoritārismu.
Skaidrs, ka līdz šim par esošajām briesmām nav izdevies pārliecināt daudzus prātus Rietumeiropā, kas uzskata, ka šis karš ir lokāla rakstura un līdz viņiem tas noteikti neatnāks.
Viena no galvenajām atziņām, ar kādu Ukrainā dzīvo daudzi, – karš var būt vēl ilgs, vajadzētu būt tam gataviem. Tas nozīmē regulāras rūpes par saviem radiniekiem, kas atrodas frontē, vai karavīriem vispār. Valda izpratne, ka bez volontieru palīdzības būtu ļoti grūti noturēt fronti. Lielākā daļa ukraiņu par galveno spēku, kas var nodrošināt valsts neatkarību, uzskata savu nacionālo armiju. Nevis Rietumus un ASV, ko līdz šim miljoniem cilvēku maldīgi uzskatīja par demokrātijas galveno balstu pasaulē. Par ASV vadītāju Donaldu Trampu, nopietni runājot, nav iespējams pateikt kaut ko pieklājīgu. Viņa neizpratni par Krieviju un iebrukumu Ukrainā ik dienas papildina jaunas "žilbinošas" atziņas. Tramps uzskata, ka Baidens esot atbildīgs par šī kara izcelšanos, bet viņš neļaušot tam pāraugt globālā konfliktā. Šķiet, tieši turp viņš arī virza pasauli.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
