7 °C
Turpinām rakstu sēriju rubrikā "Kas notika pēc tam". Vakardienas "Latvijas Avīzes" publikācijā "Rēta, kas ilgi būs redzama" analizējām, kā traģēdija Jēkabpilī, kad 2023. gada 16. aprīlī Leons Rusiņš pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas nogalināja bijušo sievu, lika mainīt tiesībsargu un likumdevēju darbu, sabiedrības attieksmi pret jebkura veida varmācību.
Pārdomās dalījās virsprokurors Aigars Bičušs, Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics, bijušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšniece Evita Galviņa. Šajā numurā tematu turpinām.
Kura teiktajam ticēt?
Diemžēl arī cietušie ir tikai cilvēki ar savām blusām kamzolī, sevišķi gadījumos, kas saistās ar šķiršanos, cīņu par bērniem un īpašumu dalīšanu, – man zināma ir lieta, kurā septiņas ekspertīzes apgāž visu, ko saka cietusī persona. Tiesneši, prokurori, policisti ikdienā sastopas ar negodprātību, bet viņiem jāstāv pāri emocijām un jāvadās no sausiem faktiem, izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem. Un prokuroram jāspēj izlemt: nodot lietu izlemšanai tiesā vai nesūtīt? Nosūtīt uz tiesu nevainīgu cilvēku vai pasargāt no tiesas varmāku? Šajās lietās prokuroram teorētiski – praktiski tas līdz galam nav iespējams – jāizslēdz emocijas, jābūt profesionālim, jāieklausās ekspertos, profesionāļos, uzmanīgi jāuzklausa un jāvērtē iesaistītie. Arī masu mediji tiek iesaistīti un tiem ir liels spēks, ko var izmantot gan godprātīgi, gan negodprātīgi, kā gadījies arī šo rindu autoram. Retas ir lietas, kur viss uzreiz ir skaidrs, piemēram, pārkāpums nofilmēts. Bet ir lietas, kur vardarbība ārēji priekšzīmīgā ģimenē bijusi gadu desmitiem un viss noticis starp diviem cilvēkiem – kā policijai, prokuroram savākt pierādījumus; kura teiktajam piešķirt lielāku ticamību?
Cilvēku nošķiršana nav sodīšana – arī juristu izpratne par to mēdz šķobīties. Kad policisti atbrauc uz notikuma vietu, bieži gan vīrietis, gan sieviete ir reibumā, pa vidu mazi bērni. Gandrīz vienmēr no mājas izraidīs vīrieti, jo viņš ir fiziski spēcīgāks. Bet retāk gadās situācijas, ka arī sieviete ir ne tikai morāli, bet arī fiziski agresīva, bet policijai galvenais: lai nav eskalācijas un necieš bērni un paši konfliktējošie, vienam jāiet projām. Taisnīgi vai netaisnīgi, tas ir pavisam cits jautājums. Gadās, ka varmāka tiek provocēts, saukts atpakaļ, zinot, ka nedrīkst nākt un ka par to patiešām var tikt sodīts.
"Papētot varmācības tēmu, redzam, ka visa pamatā ļaunprātīga alkoholisko dzērienu lietošana bieži un lielos daudzumos, bezdarbs, arī cilvēku agresīva savstarpējā komunikācija.
Ikdienā pāri uztur labas savstarpējās attiecības, mierīgi pastāv līdzās, bet, līdzko sākas alkoholisko dzērienu lietošana, sākas savstarpējie konflikti, nesaskaņas, vardarbība, skandāli, attiecību skaidrošana. Šādos brīžos visbiežāk tiek saukta Valsts policija. Un, līdzko reibums izgājis, atkal viens otru mīl un nošķiršana nav aktuāla. Un tā no izsaukuma līdz izsaukumam," saka pulkvežleitnante E. Galviņa. "Katram cilvēkam Valsts policijas amatpersona nevar klāt izstāvēt, cilvēkiem pašiem ir jāstrādā ar sevi, savām savstarpējām attiecībām un attieksmi pret tām un ģimenē par to jārunā, bērniem jāieaudzina kopš bērnības par attiecību veselīgu izveidošanu. Vecākiem jārāda bērniem tas pozitīvais piemērs. Jo bieži vien bērni kopē vecāku savstarpējās attiecības un ar tādu attiecību modeli, kāds ir vecākiem, turpina savas attiecības veidot. Ja tas nav iespējams, jāvēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Cilvēkiem jāsaprot, ka policija strādā ar sekām un ar informāciju, situācijām, ko cilvēki paši ļaunprātīgi pieļāvuši."
Par katru vardarbīgu gadījumu, par kuru tiek ziņots Valsts policijai, tiek sniegta informācija sociālajiem dienestiem, bāriņtiesai: lai palīdzētu ģimenēm, kurās ir riska faktori, palīdzētu atsevišķiem cilvēkiem. Tas jau arī agrāk tika darīts, bet ne par katru gadījumu. Tāpat policija regulāri pārbauda ģimenes, kurās riska faktori ir alkoholisms, nabadzība, bezdarbs, garīgās veselības problēmas. Vardarbība bieži notiek cilvēku zemākajā slānī. Mājokļos valda netīrība, alkoholisms, melnas sienas, tarakāni, žurkas, blusas. Vai viņi ieklausās sabiedrībā, cenšas normāli dzīvot, vispār dzirdējuši par tādu Rusiņu? Tas nenozīmē, ka vardarbība nav smalkajās aprindās. Bet gandrīz visa vardarbība saistīta ar alkoholu. Tas degradē cilvēku. Tas ir tas, par ko man stāsta E. Galviņa un par ko man zināms kā žurnālistam, kas seko un raksta par kriminālām tēmām.
"Diemžēl pietiekami bieži sastopamies ar sieviešu provokācijām. Sabiedrībai pašai jākļūst labākai, jo policija jau strādā ar sekām. Probācijas dienests cenšas, līdz kādiem jau aizklauvējas, bet ne vienmēr: cilvēks izaudzis, ar savu pieredzi, uzvedība un raksturs nostiprinājies. Mums nesen bija viens bīstams gadījums, ko novērsām, kad uzzinājām, ka dienā, kad tiek atcelta nošķiršana, vīrietis jau bija ceļā pie savas bijušās, izteica draudus, jo nav paticis, ka sieviete ir kopā ar citu," turpina E. Galviņa.
Nostrādāja intuīcija, pieredze vai Rusiņa gadījuma mācība?
"Policija visos laikos strādājusi. Rusiņa gadījums "izšāva": salikās kopā visi nelabvēlīgie apstākļi par sliktu policijai. Tā strādāja sadarbībā ar prokuratūru, tiesu.
Katram cilvēkam policistu klāt nenoliksi. Darām, ko varam, bet gribētos, lai sabiedrība kādreiz mūs pasaudzētu: policisti nav dievi, kas visu var novērst,"
saka pulkvežleitnante.
Varmāku elektroniskā uzraudzība
Rusiņa gadījums paātrinājis elektroniskās uzraudzības ieviešanu varmākam. Tā neesot bijusi pat plānos. Likuma norma stājās spēkā tikai šogad 1. jūlijā – tagad policija aizdomās turētajiem, kuri rada augstu vardarbības risku citai personai, ar tiesas lēmumu drīkst piemērot drošības līdzekli – elektronisko uzraudzību. Arī par to "Latvijas Avīze" rakstīja publikācijā "Dzīvesbiedrs nonāk elektroniskajā uzraudzībā" 23. septembrī. Tobrīd bija zināms par vienu klientu – 1975. gadā dzimis vīrietis ilgstoši bijis emocionāli un fiziski vardarbīgs pret savu sievu. Viņa no dzīvesbiedra bija saņēmusi draudus par viņas un vēl kāda ģimenes locekļa nogalināšanu, kā arī piedzīvojusi tīšu viņas telefona bojāšanu pie notāra laulības šķiršanas laikā. Tagad pievienojies vēl viens personāžs ar elektronisko uzraudzību.
A. Rinkevics "Latvijas Avīzei" iepriekš stāstīja: "Valsts policijai līdz 2027. gada beigām ir jāsniedz Ministru kabinetam izvērtējums, kā strādā šobrīd ieviestā elektroniskā uzraudzība. Tā attiecas tikai un vienīgi uz atsevišķiem Krimināllikuma pantiem – par miesas bojājumu nodarīšanu pret ģimenes locekli, vajāšanu, draudiem izdarīt slepkavību, kā arī par pagaidu aizsardzības pārkāpšanu, balstoties uz tiesas lēmumu."
Sistēma nav vienkārša. Ir divu veidu aizliegumi: tuvoties personai un tuvoties vietai. Aizliegums tuvoties vietai ir viegli īstenojams, un to elektroniski nodrošina arī Probācijas dienests saviem klientiem. Ar aizliegumu tuvoties personai ir sarežģītāk, jo policijai jāzina ne tikai tas, kur atrodas varmāka, bet arī kur konkrētā cietusī persona. Varmākam ir divas ierīces. Sprādze ap kāju, kuras salaušanas gadījumā signāls nonāk pie policijas operatīvās struktūrvienības, un parastais viedtālrunis ar speciālu programmatūru, kas norāda varmākas atrašanās vietu. Viedtālruni nedrīkst izslēgt, un abas ierīces savā starpā sazinās: pēc noteikta attāluma sasniegšanas starp ierīcēm automātiski signāls nonāk pie policistiem. Arī cietušajai personai ir viedtālrunis, kas sazinās ar varmākas sprādzi. Ja tiesa, piemēram, uzlikusi aizliegumu netuvoties 300 metrus, policija papildus uzliek, piemēram, 200 metrus. Ja varmāka nokļūst cietušajai personai 500 metru attālumā (tas var notikt arī nejauši), tad automātiski policijas dežūrdaļa saņem signālu un sazinās ar varmāku, brīdinot par tuvošanos. Ja 300 metru zona pārkāpta, ne tikai policija to redz, bet arī cietusī persona saņem signālu un aktīvi var rīkoties.
Varmākas atrašanās vietu policija redz tiešraides režīmā. Jā, tas skar cilvēka privātās tiesības, tāpēc tas ir izmeklēšanas tiesneša lēmums. Protams, cilvēks jau var tiesā iebilst un teikt, ka negrib, labāk vēlas iet cietumā...
Cietušās personas līdzdalība gan ir brīvprātīga. Šī sistēma ar 120 pieslēgšanas komplektiem izmaksā 440 000 eiro trim gadiem.
Stukāns: Visi līdzekļi nebija izsmelti
Kad runāju ar Rusiņa bijušās dzīvesbiedres Ivetas advokāti Annu Nori, jautāju arī, vai pirms traģēdijas tika izdarīts viss iespējamais, lai no tās izvairītos. Vai nevajadzēja vērsties pie medijiem, sabiedrības, ja jau amatpersonas nereaģēja (skat. interviju). Arī bijušais ģenerālprokurors J. Stukāns tagad pauž uzskatu, ka pirms tam visi līdzekļi nebija izsmelti. "Varbūt vajadzēja meklēt psihologu palīdzību, piesaistīt sabiedriskas organizācijas, kas palīdzētu risināt vīrieša un sievietes attiecības – viņi taču iepriekš dzīvoja kopā. Psihologi un cita veida speciālisti varbūt secinātu, ka Rusiņam ir medicīniskas problēmas, kas arī varētu kaut ko risināt. Viena sieviete jau pirms tam no Rusiņa aizmuka. Piedošanu, ja redz, ka ģimene neveidojas un ir konflikts, vajadzēja slēpties, skriet prom. Cita varianta nebija. Tiesībsargājošās iestādes reaģēja, kā atļāva likumi. Varēja tai skaitā meklēt palīdzību medijos."
Joprojām meklēšanā
Kur Rusiņš galu galā ir? "Beigts. Vai arī dzīvs. Ņemot vērā viņa aktivitātes, spējas plānot savas darbības, operēt ar vairākiem telefoniem, varbūt Rusiņš bija spējīgs norobežot sevi no pagātnes un uzsākt jaunu, citu dzīvi, savā psihē ko pamainīt. Tehniski tas būtu iespējams. Jau varbūt piecas reizes uzvārdu nomainījis. Un tam nevajag lielu naudu, pietiek arī ar lielu mīlestību. Ko tik cilvēki nav spējīgi mīlestības vārdā: naudu dot, īpašumus pārrakstīt. Man bija lieta savulaik: vīrietis, sēžot cietumā, caur internetu apvārdoja sievieti, kura pārdeva tehniku, ņēma kredītus, lai būtu nauda, ko dot vīrietim," stāsta J. Stukāns.
Valsts policija apliecina, ka Rusiņš joprojām skaitās meklēšanā.
Ivetas māte ir mirusi. Bērni aug pie radiem, mazākais pie Ivetas radinieces, vecākais – pie bioloģiskā tēva.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
