7.1 °C
2025. gada 10. oktobrī tika paziņots, ka šī gada Nobela miera prēmijas ieguvēja ir Venecuēlas opozīcijas politiķe un aktīviste Marija Korina Mačado, kas salīdzinājumā ar citiem šīs prēmijas laureātiem pirms prēmijas iegūšanas bija maz pazīstama pasaules publikai ārpus Venecuēlas.
Jāpiebilst, ka Mačado 2024. gadā ieguva Vāclava Havela cilvēktiesību balvu un Saharova prēmiju par cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvību savā valstī. Līdz ar to apgalvot, ka šī prēmija ir bijusi nepelnīta, būtu necienīgi.
Vienlaikus galvenā intriga ap šī gada Nobela miera prēmijas piešķiršanu, protams, bija tas, vai ASV prezidents Donalds Tramps iegūs šo prestižo balvu. Trampa nomināciju iesniedza un atbalstīja gan Izraēlas valdība, gan politiķi ASV un citur. Tādēļ viņš bija viens no pretendentiem. Pats Baltā nama saimnieks neslēpj, ka vēlas iegūt šo balvu, un ir vairākkārt izteicies, ka ir pelnījis to iegūt. Šīs prēmijas būtība un raksturs iederētos Trampa kā "miera prezidenta" deklarētajā tēlā, līdzšinējā prezidenta administrācijas postulētajā naratīvā un kopējās darbībās saistībā ar miera veicināšanu dažādos pasaules reģionos.
No Izraēlas…
9. oktobrī starp Izraēlu un "Hamās" tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu un pamieru jeb Trampa Gazas miera plāns, kas stājās spēkā nākamajā dienā jeb gandrīz vai sinhroni ar Norvēģijas Nobela institūta paziņojumu par balvas ieguvēju. Vai tas ir Trampa nopelns un panākums? Nopelns noteikti, bet panākums, visticamāk, tikai īstermiņā. ASV prezidents tika svinīgi ar aplausiem un gavilēm sagaidīts Izraēlā un sniedza uzrunu tās parlamentā Knesetā. Izraēlas premjerministrs Bendžamins Netanjahu pat nominēja Trampu Izraēlas prēmijai – augstākajam šīs valsts apbalvojumam, kas līdz šim nebija pasniegts nevienam ārzemniekam. Pēc tam Tramps devās uz Šarm eš Šeihu Ēģiptē, kur notika Gazas miera samits ar 30 valstu pārstāvju – pārsvarā valstu vai to valdību vadītāju – dalību. Šie pārstāvji varēja vērot, kā Tramps kopā ar Ēģiptes, Kataras un Turcijas līderiem paraksta Trampa deklarāciju par ilgstošu mieru un labklājību.
Visas puses pacentās, lai Baltā nama saimnieks ir uzmanības apveltīts un lai pasākumiem ir vēsturiska simbolisma noskaņa.
Neskatoties uz to, pastāv nopietnas bažas par to, vai ilgstošs miers un labklājība Gazā un Tuvajos Austrumos drīz iestāsies.
Vai šāds pamiers ir panākums Izraēlai? Gan jā, gan nē. Izraēla šīs operācijas ietvaros izvirzīja divus pamatmērķus – atbrīvot ķīlniekus un iznīcināt "Hamās". "Hamās" atbrīvoja atlikušos 20 dzīvos Izraēlas ķīlniekus, un uguns pārtraukšana starp karojošajām pusēm ir iestājusies. Tas ļaus Netanjahu valdībai mazināt pieaugošo iekšpolitisko un ārpolitisko spiedienu, kā arī saglābt sarūkošo reputāciju, it sevišķi apstākļos, kad arvien vairāk valstu atzīst Palestīnas valsti un pat Rietumos izskan apsūdzības par Izraēlas it kā veiktu genocīdu Gazā. Tomēr mērķis iznīcināt "Hamās" nav sasniegts, un ķīlnieku atbrīvošanas ēnā mazāk pamanīts palicis nosacījums, kas bija jāizpilda Izraēlai. Apmaiņā pret ķīlniekiem Izraēla bija spiesta atbrīvot ap 2000 apcietināto Palestīnas arābu, tostarp "Hamās" locekļus. Tostarp tika atbrīvoti 250 gūstekņi, kam Izraēlā tika piespriests ilgs vai mūža ieslodzījums saistībā ar terorismu. Tagad viņi varēs papildināt "Hamās" rindas, aizstājot šīs organizācijas zaudējumus karā.
"Hamās", kas ir islāmisks teroristisks grupējums, brīvprātīgi neplāno atdot varu vai atbruņoties. Starptautiskos medijus pāršalca ziņa, ka ar karadarbības beigām "Hamās" uzsāka iekšējās tīrīšanas Gazā, izpildot nāvessodus saviem politiskajiem oponentiem, cenšoties atjaunot savu dominējošo lomu sektorā. "Hamās" pamatdokumentā – 1988. gada hartā, kas pārskatīta un padarīta šķietami mērenāka un pragmatiskāka 2017. gadā, – paredzēta Izraēlas (ko "Hamās" sauc par cionistu režīmu) likvidācija un kā galvenais šī mērķa sasniegšanas līdzeklis ir jebkāda rakstura bruņota pretošanās, kas praksē izpaužas kā terorisms un nevaldāma vardarbība, ko pasaule varēja vērot 2023. gada 7. oktobra uzbrukumā Izraēlai. Miers ar Izraēlu būtu pretrunā "Hamās" centrālajam ideoloģiskajam uzstādījumam. Tieši tādēļ "Hamās" var noslēgt tikai pamieru. Saņemot spēcīgu triecienu šī kara ietvaros, organizācija līdzīgi kā iepriekšējās konfrontācijas fāzēs pamieru piekops kā taktisku rīcību militāra spēka atjaunošanai ar mērķi sagatavoties nākamajam solim pret Izraēlu. "Hamās" pastāvēšanas turpināšana pēc būtības nozīmē miera nesasniedzamību. Turklāt postošais karš var kalpot par labu augsni turpmākai sabiedrības radikalizācijai Gazā.
Trampa Gazas miera plānā, kas saukts arī par Gadsimta darījumu, ir paredzēta Gazas sektora deradikalizācija, demilitarizācija un tehnokrātiskas varas izveide, kuru pārraudzīs Miera padome ar Trampu kā priekšsēdētāju. Iepriekš minēto apsvērumu dēļ var apgalvot, ka šis plāns demonstrē ASV prezidenta un, iespējams, arī tā administrācijas totālu neizpratni par konkrētā reģiona politiskajiem procesiem un atrautību no realitātes. Tas ir steigā uzrakstīts divdesmit punktu saraksts, kas drīzāk ir mērķēts uz Trampa atbalstītājiem "miera prezidenta" naratīva uzturēšanai, ASV prezidenta tēla spodrināšanai un pašapmierināšanai. Tā ir virspusēja iniciatīva bez iedziļināšanas tajā, kāda ir konkrētā reģiona priekšvēsture, politisko spēku mērķi un sabiedrību noskaņojums, un šis plāns neatrisina un pat ignorē sistēmiskās pretrunas starp Izraēlu un Gazas sektora arābiem, un palestīniešiem kopumā. Likumsakarīgi, ka "Hamās" noraidīja šo plānu.
Jautājums ir nevis par to, kā šis plāns tiks vai netiks īstenots, bet kad tas tiks aizmirsts politiskajā un mediju dienaskārtībā. Līdz ar to problēma paliek – Izraēlas un Palestīnas konflikts nav atrisināts.
Ir saglabāti visi priekšnoteikumi vardarbības eskalācijai nākotnē.
… līdz Ukrainai
Gazas kara jautājuma risinājums, lai arī cik īslaicīgs vai ilglaicīgs tas būtu, ļaus ASV ārpolitikas veidotājiem koncentrēt uzmanību un enerģiju kara risinājumam Ukrainā. Svarīgākais nezināmais šajā stāstā ir ASV lomas kvalitāte. ASV prezidenta administrācijas retorikas maiņa attiecībā uz izlūkdatu sniegšanu un ASV ieroču piegādēm (Eiropas finansētām) Prioritāro Ukrainas prasību saraksta iniciatīvas ietvaros, kas nonāca līdz pat sarunām par "Tomahawk" raķešu piegādi, uz īsu brīdi viesa cerības. Tomēr Kremlis uz to reaģēja ātri un ierasti manipulatīvi. Pēc Putina un Trampa sazvanīšanās 16. oktobrī Amerikas līderis daļēji atgriezās pie iepriekšējās izpratnes par šo karu, kāda viņam bija pirms pāris mēnešiem. Tramps atkal vēlējās runāt ar Putinu klātienē – šoreiz Ungārijā, kas ir Eiropas Savienības teritorijā. Šajā sirreālajā bildē var piebilst tikai to, ka Baltā nama saimnieks attaisno savu raksturojumu. Vienīgais, kas ir paredzams par Donaldu Trampu, ir tas, ka viņš nav paredzams. Samierināšanās process ir nonācis nebeidzamā moku aplī.
Vienlaikus ir skaidri redzams, ka Tramps nespēj piespiest Ukrainas prezidentu Zelenski piekāpties. Ukraina kopā ar tās sabiedrotajiem Eiropā ir pierādījusi, ka tā spēj pretoties Putinam arī bez amerikāņu finansiāla atbalsta. Krievijas karaspēka 2025. gada vasaras ofensīva nav sniegusi nekādus stratēģiskus vai pat taktiskus teritoriālus ieguvumus agresoram, un ukraiņi faktiski to ir spējuši efektīvi apstādināt, nodarot pretiniekam būtiskus dzīvā spēka zaudējumus. Trampa nekonsekventā, pretrunīgā un nekompetentā politika ir sniegusi savus augļus. Viņa patiesā ietekme globāli un attiecībā uz šo konfliktu konkrēti sarūk, bet tas diemžēl nozīmē arī ASV globālās ietekmes samazināšanos.
Iedomāta, svārstīga vidutāja, nevis iesaistīta spēlētāja loma noved pie ASV noteicējspēka zaudēšanas Krievijas–Ukrainas karā.
Un, ja šī tendence turpināsies, iespējams, nākotnē Trampam nebūs nekādas lomas šī konflikta atrisināšanā. Bet, ja karadarbība tiks pārtraukta Trampa prezidentūras laikā, nekas arī neliegs viņam piesavināties izšķirošā samierinātāja laurus.
Par miera prēmiju
Vai Donalds Tramps ir pelnījis Nobela miera prēmiju? Neskatoties uz ASV prezidenta personības pretrunīgumu un pret viņu vērsto kritiku – iespējams, ka, jā, ir pelnījis, bet par iepriekšējās prezidentūras veiktajām darbībām. Jāņem vērā arī Trampa iepriekšējie sasniegumi arābu un Izraēlas normalizācijas procesā, respektīvi, Ābrama vienošanās. To rezultātā četras musulmaņu valstis – Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Sudāna un Maroka – atzina ebreju valsti. Turklāt šo vienošanos potenciāls vēl nav izsmelts un tām varētu pievienoties arī citas valstis Tuvajos Austrumos. Vai Trampam vajadzētu piešķirt šo prēmiju? Pastāv viedoklis, ka šīs prēmijas iegūšana ļautu pārvarēt noteiktu psiholoģisku slieksni, kas neļauj ASV prezidentam rīkoties pietiekami pārliecinoši, bet piespiež viņu būt piekāpīgam agresoru priekšā un izspēlēt pastāvīgā samierinātāja lomu. Protams, nav iespējams viennozīmīgi prognozēt, vai un kā mainītos ASV ārpolitika Trampa vadībā, ja viņš iegūtu Nobela miera prēmiju. Tagadējās Trampa darbības drīzāk varētu raksturot kā sabiedrisko attiecību kampaņu, nevis patiesu miera veicināšanu pasaulē. Jebkurā gadījumā tā ir Norvēģijas Nobela komitejas kompetence – vērtēt un lemt.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
