ASV ziņu aģentūra "The Associated Press" (AP) veikusi izpēti, kāpēc ne iestādēm Ķīnā, kur tika atklāts Covid-19 vīruss, ne starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā Pasaules veselības organizācijai (PVO), neizdevās ar pārliecinošu ticamību atklāt vīrusa izcelsmi un nepieļaut tā izplatību globālā pandēmijā.
Aģentūra AP atzīmē, ka vīrusa izcelsmes pētījumi Ķīnā jau sākotnēji bija politiski bīstami. Veselības aprūpes nozares vadītājiem bija dots rīkojums neko neizpaust par vīrusa izplatību, it īpaši starptautiskajiem medijiem. Ķīnas varasiestādes visaugstākajā līmenī, ieskaitot valdības un kompartijas vadību, iesaldēja jebkurus mēģinājumus atklāt vīrusa pēdas. Tas notika jau vismaz gadu pirms tam, kad 2021. gada 3. februārī Ķīnas pilsētā Uhaņā, kur atrodas Viroloģijas pētniecības institūts, ar Ķīnas valdības ziņu ieradās PVO ekspertu delegācija.
Covid-19 vīrusa izcelsmes un izplatības pētījumi kļuva par asu politisko strīdu tematu, jo
Ķīna nevēlējās atzīt, ka tās centieni noslepenot informāciju par vīrusa izplatību neļāva to laikus ierobežot.
Pandēmijā mira miljoniem cilvēku un uz pārdesmit mēnešiem tika iedragāta globālā ekonomika.
Ķīnas valdība iesaldēja jebkurus pašmāju vai ārzemju ekspertu nopietnus mēģinājumus izpētīt vīrusa izplatību jau pirmajās nedēļās pēc pandēmijas sākuma, vienlaikus sniedzot publiskus paziņojumus par nepieciešamību izvērst atklātu zinātnisku izpēti, secināts AP veiktajā izmeklēšanā.
Pekina turpina šo pieeju līdz pat šai dienai, slēdzot laboratorijas, pārtraucot starptautisko zinātnisko sadarbību, izraidot ārzemju zinātniekus un liedzot ķīniešu pētniekiem atstāt valsti.
Caurskata tūkstošiem lapu
Aģentūras AP izmeklēšanā tika caurskatīti tūkstošiem lapu ar līdz šim nepubliskotiem e-pastiem, dokumentiem, ierakstu fragmentiem un desmitiem interviju, kas liecina, ka informācijas iesaldēšana sākās daudz agrāk, nekā sākotnēji bija zināms, un tajā tika iesaistītas Ķīnas politiskās un zinātniskās aprindas, kā arī starptautiskās sabiedrības pārstāvji. Intervijas liecina, ka amatpersonu strīdi un bažas par atbildību noveda pie tā, ka jau drīz pēc sadarbības sākšanās tika izbeigti nopietni Ķīnas un starptautiskie pūliņi, lai izsekotu pandēmiju izraisījušo vīrusu, lai gan publiskajos paziņojumos gadiem tika apgalvots pretējais.
Vislielāko pretestību atklātai izmeklēšanai izrādīja Uhaņas Viroloģijas institūta birokrāti, kuri, cenšoties izvairīties no atbildības, maldināja arī Ķīnas centrālo valdību.
Ķīnas valdība apklusināja ķīniešu zinātniekus un vadāja ANO delegācijas un PVO pārstāvjus pa iepriekš zināmiem maršrutiem.
Tas liedza jau pandēmijas uzliesmojuma pašā sākumā savākt kritiski svarīgos datus, atzīmēts iekšējas lietošanas informācijā, kas bija AP rīcībā.
Kovida izcelsme noslepenota
Covid-19 uzliesmojuma sākums ir slepenībā tīts. Pat datums, kad Ķīnas amatpersonas pirmo reizi sāka pētīt vīrusa izcelsmi, nav precīzi zināms.
Publiski zināms, ka koronavīrusa izcelsmi sāka pētīt 2019. gada 31. decembrī, kad Ķīnas Slimību kontroles centra (DCC) zinātnieki apmeklēja Uhaņas tirgu, kur parādījās daudzi pirmie Covid-19 vīrusa inficētie cilvēki.