-1.8 °C
Lietuvas Aizsardzības ministrija, balstoties uz armijas rekomendācijām, ir ierosinājusi sākt valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu.
Ministrija arī aicināja sākt par to konsultācijas ar sabiedrotajiem un Baltijas jūras reģiona valstīm. Lietuvā ministrija ierosina diskutēt Valsts aizsardzības padomē par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, tādējādi nodrošinot plašu politisku vienprātību šajā jautājumā. "Svarīgi ir arī apspriesties ar galvenajiem sabiedrotajiem, kas sūta karavīrus uz Lietuvu, piemēram, ASV, Vāciju un citām NATO valstīm. Tādas konsultācijas palīdzētu pieņemt lēmumus, kas atbilst reģionālajām un starptautiskajām aizsardzības interesēm," norādīja ministrijā. Aizsardzības ministre Dovile Šakaliene aģentūrai BNS sacīja, ka pirmdien saņēmusi oficiālu armijas rekomendāciju par izstāšanos no konvencijas. Kā pauda Aizsardzības ministrijā, konvencijas denonsēšana palielinātu valsts aizsardzības un atturēšanas spējas.
"Lietuvas izstāšanās no Otavas konvencijas būtu skaidrs un spēcīgs signāls gan vietējai, gan starptautiskajai auditorijai, ka valsts ir gatava aizstāvēt savu teritoriju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem,"
teica Šakaliene. Ministrijā uzsvēra, ka vienota Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas pozīcija stiprinātu atturēšanu un parādītu vienotu reģionālo pieeju aizsardzībai. Ja Valsts aizsardzības padome atbalstīs izstāšanos no Otavas konvencijas, Aizsardzības ministrija ieteiks valsts prezidentam Gitanam Nausēdam formāli lūgt parlamentu denonsēt konvenciju. Atbalstu idejai izstāties no konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas, izteicis arī Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors, kurš teica, ka izstāšanās no konvencijas armijai "atbrīvos rokas".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
