17.1 °C
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena trešdien rosināja Eiropas Savienības (ES) līmenī rīkot kopīgus bruņojuma iepirkumus, lai tā kāpinātu šobrīd nepietiekamās ražošanas jaudas.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir atklājis Eiropas nespēju saražot pietiekami daudz bruņojuma, lai varētu gan palīdzēt Ukrainai, gan arī atjaunot pašas Eiropas krājumus.
Grūtības kāpināt jaudas
"Centrā ir jābūt vienkāršam principam: Eiropai ir jātērē vairāk, jātērē labāk un jāiepērk Eiropas ražojumi," uzsvēra EK priekšsēdētāja, Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus. To varētu panākt, "par prioritāti nosakot kopīgus aizsardzības iepirkumus, tieši tāpat kā mēs darījām ar vakcīnām un dabasgāzi", EK slēdzot līgumus ar nozari un garantējot, ka dalībvalstis iepirks to ražojumus. Šādu domu iepriekš izteicis arī ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, atgādina tīmekļa vietne "Euractiv". EK tuvākajās nedēļās iepazīstinās ar Eiropas Aizsardzības rūpniecības stratēģiju un Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmu, kas paredzētu kopīgu izpēti, īpašumtiesības un kopīgu ES aizsardzības tirgu.
Pēc aukstā kara beigām Eiropā bija vērojama bruņojuma rūpniecības deindustrializācija, kuras sekas vērojamas šobrīd.
Neskatoties uz Ukrainai dotajiem solījumiem, tostarp līdz martam piegādāt miljonu artilērijas šāviņu, Eiropas bruņojuma rūpniecības jaudas izrādījušās nepietiekamas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis, ka Ukrainai līdz šim piegādāti tikai 30% no solītā šāviņu skaita. Par šīm problēmām runāja arī EK priekšsēdētāja. "Putins izmantoja miera dividendi, lai gatavotos karam," Strasbūrā paziņoja fon der Leiena, uzsverot, ka ES ir jāraida spēcīgs signāls bruņojuma ražošanas nozarei, lai tā ražošanas jaudas varētu palielināt. EK vadītāja runā skaidroja, ka nozarei jādod garantijas, ka ES dalībvalstis šo bruņojumu iepirks. Šādas garantijas varētu dot EK, līdzīgi kā tika darīts ar Covod-19 vakcīnu iepirkumu. Tā ietvaros EK līgumus ar ražotājiem slēdza dalībvalstu vietā, kurām pēc tam bija pienākums saražotās vakcīnas iegādāties. "Tas sniegs mūsu aizsardzības rūpniecības kompānijām ļoti stabilus pasūtījumus un skaidrību ilgtermiņā," norādīja EK priekšsēdētāja. Garantijas, ka saražotā produkcija tiks nopirkta, bruņojuma ražotājiem ir vajadzīgas, lai varētu saņemt bankās kredītus un palielināt ražošanas jaudas. Līdz šim Eiropas aizsardzības nozare nav spējusi ievērojami palielināt ražošanas jaudas. Ražotāji negrib investēt jaudu palielināšanā, kamēr nav konkrētu pasūtījumu. EK šādā gadījumā darbotos kā iepirkumu aģents starp dalībvalstīm un bruņojuma industriju, vēsta "Euractiv". Fon der Leiena norādīja, ka rūpnīcām būtu jābūt gatavām krasi palielināt bruņojuma ražošanu arī tad, kad Ukrainai palīdzību vairs nevajadzēs un arī Eiropas krājumi būs atjaunoti.
"Kara riski nav jāpārspīlē, bet tiem ir jāgatavojas," norādīja bijusī Vācijas aizsardzības ministre.
Aizvietot ASV nevar
Eiropas nespēja saražot pietiekami daudz bruņojuma īpaši aktuāla kļuvusi saistībā ar strīdiem ASV Kongresā par papildu militārās palīdzības apstiprināšanu Ukrainai. Nespēja kāpināt ražošanas jaudas parādījusi, ka Eiropa nespēj aizstāt ASV piegādāto palīdzību Ukrainai. ASV un Eiropas nespēja vai nevēlēšanās piegādāt Ukrainai pietiekami daudz bruņojuma sarežģījusi Ukrainas armijas iespējas kaujaslaukā, īpaši attiecībā uz artilērijas šāviņiem. "Mēs nedrīkstam ļaut Krievijai uzvarēt. Un nedrošības cena – Krievijas uzvaras cena – ir daudz augstāka nekā jebkādi ietaupījumi, kurus mēs tagad varētu panākt," paziņoja EK vadītāja. Fon der Leiena arī norādīja, ka ir pienācis "laiks sākt sarunu par iesaldēto Krievijas aktīvu radītās peļņas izmantošanu, lai kopīgi iepirktu militāro aprīkojumu Ukrainai". Pašu Krievijas aktīvu konfiskācija pagaidām apspriesta netiek, bet par to radītās peļņas konfiskāciju un novirzīšanu Ukrainai pēdējā laikā tiek runāts aizvien skaļāk. Fon der Leiena, kura jau paziņojusi par vēlmi kandidēt uz otru pilnvaru termiņu EK priekšsēdētājas amatā, jau iepriekš ir rosinājusi nākamajā EK sastāvā pēc EP vēlēšanām izveidot jaunu aizsardzības komisāra amatu. Viņa gan nav konkrētāk paskaidrojusi, kādas būtu šāda komisāra pilnvaras.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
