Jauns saasinājums karadarbībā Tuvajos Austrumos

Karā Tuvajos Austrumos aizvadītajās dienās sasniegts jauns pagrieziena punkts, abām pusēm ķeroties pie uzbrukumiem nozīmīgai otras puses enerģētikas infrastruktūrai, kas vēl vairāk licis kāpt naftas un gāzes cenām.

Īpaši uzmanības centrā nonācis Dienvidparsas gāzes lauks, kas ir pasaulē lielākais. Tajā gāzi iegūst Irāna un Katara, lai arī abu valstu tehnoloģiskās iespējas atšķiras. Izraēla, kas kopā ar ASV veic triecienus Irānai, trešdien sarīkoja uzlidojumu arī Dienvidparsas gāzes lauka infrastruktūrai Irānas pusē, bet Teherāna uz šo uzbrukumu atbildēja, apšaudot enerģētikas infrastruktūru vairākās Persijas līča valstīs.

Tramps brīdina

Karš Tuvajos Austrumos jau ir izraisījis milzīgu enerģijas šoku pasaules ekonomikā, ņemot vērā, ka no Persijas līča cauri Hormuza jūras šaurumam praktiski nav iespējams veikt naftas un sašķidrinātās gāzes piegādes. Irāna ir uzbrukusi arī tirdzniecības kuģiem un enerģijas eksporta infrastruktūrai citās Persijas līča valstīs – Saūda Arābijā, Katarā, Omānā, Irākā un Apvienotajos Arābu Emirātos –, lai arī tās ASV un Izraēlas karadarbībā pret Irānu nepiedalās. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vašingtona par šo Izraēlas uzbrukumu Irānas gāzes laukam "neko nav zinājusi", lai arī Izraēlas un ASV amatpersonas pirms tam reportieriem pavēstījušas, ka uzbrukumu abas valstis ir koordinējušas. Tramps solīja, ka Izraēla vēl vienu šādu uzbrukumu neveiks. Viņš arī brīdināja, ka ASV "pilnībā" uzspridzinās Irānas Dienvidparsas gāzes lauku, ja Teherāna turpinās uzbrukt Kataras sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūrai. Kataras amatpersonas ziņojušas, ka Irānas triecienā nodarīti nopietni postījumi Raslafanas rūpniecības pilsētiņai, kur atrodas svarīga infrastruktūra sašķidrinātās dabasgāzes ieguvei un transportēšanai. Šī enerģētikas infrastruktūra Irānas gaisa triecienos cieta jau marta sākumā un kopš tā brīža ir apturējusi darbību. Jauni postījumi tomēr var apgrūtināt tās darbības atsākšanu pēc kara beigām. Gandrīz visa Kataras gāze pasaules tirgū tiek piegādāta no Raslafanas.

Nozīmīgs gāzes lauks

Karadarbībā ierautais gāzes lauks ir ļoti svarīgs gan Irānai, kuras pusē to sauc par Dienvidparsas gāzes lauku, gan Katarai, kuras pusē tas tiek dēvēts par Ziemeļu lauku jeb Ziemeļu kupolu. Visā lauka teritorijā zem Persijas līča esot aptuveni 50 triljoni kubikmetru gāzes, aplēsusi aģentūra "Reuters". 

Visas pasaules vajadzības ar šo gāzi varētu apmierināt 13 gadus. Katara un Irāna tur atrodamo gāzi tomēr izmanto ļoti dažādi. 

Kamēr Katara ir veikusi ļoti lielus ieguldījumus, lai laukā iegūto gāzi sašķidrinātu un pēc tam ar kuģiem piegādātu klientiem Āzijā un citviet, Irāna sankciju un finanšu trūkuma dēļ Dienvidparsā iegūto gāzi lielākoties izmanto vietējam patēriņam, norāda aģentūra "Associated Press". Irānā gāze daudz tiek izmantota ēdiena gatavošanai, elektroenerģijas ražošanai un mājokļu apsildīšanai. Irāna ir ceturtā lielākā dabasgāzes patērētāja pasaulē pēc ASV, Ķīnas un Krievijas, liecina ASV Kolumbijas Universitātes Globālās enerģijas politikas centra aplēses. Salīdzinājumā ar citām Tuvo Austrumu valstīm Irāna gāzi izmanto apkurei aukstāka klimata dēļ, un liela daļa gāzes patēriņa tiek subsidēta, kas neveicina šī enerģijas veida taupīgu izmantošanu. Gāzi Irāna iegūst lielākoties tieši no Dienvidparsas gāzes lauka, bet pati gāze tiek pārvadāta pa cauruļvadiem. Irānas gāze nonāk arī Turcijā un Armēnijā – arī izmantojot cauruļvadus. Kopā gadā Irāna eksportē aptuveni deviņus miljonus kubikmetru gāzes. Savukārt Kataras gāzes eksports sasniedz 120 miljonus kubikmetru gāzes, kas ir aptuveni piektā daļa no pasaules sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumiem.

Karam 200 miljardi

ASV mediji ir vēstījuši, ka valsts bruņotajiem spēkiem Irānas kara dēļ ir vajadzīgi papildu 200 miljardi dolāru. ASV Aizsardzības ministrija nosūtījusi Baltajam namam apstiprināšanai budžeta pieprasījumu, kurā karam pret Irānu būtu paredzēta šāda papildu summa. Jau tagad var prognozēt, ka par šo summu daudz jautājumu radīsies ASV Kongresam, kam būs jālemj par aizsardzības izdevumu palielināšanu. Pieprasītā summa ir ļoti liela, turklāt papildu finansējumu Pentagons saņēma jau pagājušajā gadā, norāda "Associated Press". Kongress karu ar Irānu nav apstiprinājis, un nav zināms, vai ASV likumdevēji vēlēsies kara vajadzībām tērēt tik lielu summu. Pārstāvju palātas spīkers republikānis Maiks Džonsons ir izteicies, ka ir "bīstams laiks" un "mums ir adekvāti jāfinansē aizsardzība". ASV aizsardzības izdevumi pašreizējam finanšu gadam ir paredzēti 800 miljardu dolāru apmērā, bet vēl aptuveni 150 miljardus dolāru noteiktām vajadzībām Kongress apstiprināja pagājušajā gadā. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets preses konferencē ceturtdien norādīja, ka bruņotajiem spēkiem ir nepieciešams papildu finansējums, lai atjaunotu karā pret Irānu izlietotos munīcijas krājumus un citu bruņojumu, lai arī konkrētas summas vēl var mainīties.