Izraēlas valdība svētdien nolēma pārtraukt televīzijas kompānijas "Al Jazeera" darbību valstī, platformā "X" pavēstīja premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Lēmums nozīmē, ka "Al Jazeera" žurnālistiem ir aizliegts veidot reportāžās no Izraēlas, kā arī Izraēlā aizliegts retranslēt šīs televīzijas kompānijas programmas un tiek bloķēta piekļuve tās interneta vietnēm.
Šis aizliegums būs spēkā 45 dienas, taču termiņu iespējams pagarināt. Aizliegums neattiecas uz Jordānas rietumkrastu un Gazas joslu.
Izraēla apsūdz Kataras finansēto telekanālu pret Izraēlu vērstā nostājā un sadarbībā ar palestīniešu teroristu grupējumu 'Hamās".
"Al Jazeera" šīs apsūdzības noraida.
Valdības lēmums pieņemts, pamatojoties uz parlamenta nesen pieņemto likumu, kas ļauj valdībai uz laiku pārtraukt ārvalstu raidorganizāciju darbību, ja tās tiek uzskatītas par draudu nacionālajai drošībai.
Tūlīt pēc valdības lēmuma pieņemšanas sakaru ministrs Šlomo Karhi parakstīja rīkojumu, kas paredz arestēt "Al Jazeera" aprīkojumu, tostarp videorediģēšanas aparatūru, kameras, mikrofonus, serverus, klēpjdatorus un mobilos tālruņus.
Par ieceri pārtraukt "Al Jazeera" darbību Izraēlā Netanjahu paziņoja jau aprīļa sākumā. Tolaik šos plānus nosodīja ASV, norādot, ka Vašingtona ne vienmēr piekrīt "Al Jazeera" atspoguļojumam, tomēr atbalsta brīvu presi.
Izraēla arī iepriekš draudējusi pārtraukt "Al Jazeera" darbību valstī, bet līdz šim to nav darījusi.
Tiesa, vēršanās pret šo televīzijas kompāniju var izrādīties riskanta, jo Katara ir galvenais vidutājs sarunās starp Izraēlu un "Hamās". Tā palīdzēja panākt nedēļu ilgo uguns pārtraukšanu Gazas joslā novembrī, bet tā tagad jau vairākas nedēļas rīko sarunas, kuru nolūks ir karā panākt vēl vienu pauzi.
Aptauja
Vai turpini sekot līdzi Izraēlas un "Hamās" karam?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.3 °C

















































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































































































