Palestīniešu radikālais grupējums "Hamās" piedāvājis sešu nedēļu pamieru Gazas joslā, kā arī vairāku desmitu izraēliešu ķīlnieku apmaiņu pret palestīniešu cietumniekiem, piektdien ziņu aģentūrai AFP pavēstīja grupējuma pārstāvis.
"Vienošanās ir par sešu nedēļu uguns pārtraukšanu un cietumnieku apmaiņu," sacīja pārstāvis, norādot, ka grupējums vēlas, lai vienošanās novestu pie "pilnīgas izraēliešu izvešanas no Gazas joslas un pastāvīgas uguns pārtraukšanas".
Aptauja
Vai turpini sekot līdzi Izraēlas un "Hamās" karam?
Ierosinātās uguns pārtraukšanas gaitā Gazas kaujinieki atbrīvotu aptuveni 42 7. oktobrī sagrābtos gūstekņus, sacīja "Hamās" pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms.
Grupējums sagaida, ka par katru atbrīvoto ķīlnieku no Izraēlas cietumiem tiks atbrīvoti 20 līdz 50 palestīnieši.
Līdz šim šī attiecība bijusi viens pret desmit.
Jaunie priekšlikumi paredz, ka sākotnējā apmaiņā būtu ietvertas sievietes, bērni, cilvēki gados un sirdzēji, sacīja pārstāvis.
7. oktobra uzbrukuma gaitā Izraēlas dienvidos "Hamās" kaujinieki sagrāba aptuveni 250 gūstekņus - izraēliešus un ārzemniekus.
Vairāki desmiti tika atbrīvoti nedēļu ilgā pamiera gaitā novembrī.
Izraēla uzskata, ka Gazas joslā joprojām ir aptuveni 130 gūstekņi, bet 32 ir miruši.
Jaunākais priekšlikums iezīmē pārmaiņas "Hamās" nostājā, jo vēl šomēnes grupējums pauda, ka nebūs nekādu kompromisu attiecībā uz prasību, ka vispirms ir jānotiek Izraēlas spēku izvešanai no Gazas joslas un tikai tad var notikt jauna ķīlnieku atbrīvošana.
Tagad grupējums rosina, ka sešu nedēļu pamiera gaitā Izraēlas karavīri ir jāizved no "no visām Gazas joslas pilsētām un apdzīvotajiem apvidiem", bet pārvietotajiem gaziešiem jāļauj atgriezties "bez ierobežojumiem", sacīja pārstāvis.
"Hamās" priekšlikumos arī mudināts palielināt humānās palīdzības apjomus, viņš piebilda.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.2 °C





























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




























































