Ceturtajā nedēļā pēc Saeimas vēlēšanām premjers Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), kuram kā vēlēšanu uzvarētājam Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau oktobra sākumā deva iespēju sākt jaunās valdības veidošanu, šonedēļ beidzot pārtrauca ieilgušo klusumu un sāka sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Taču pagaidām ir skaidrs tikai tas, ka daudzas lietas turpmāk notiks citādi. Nebūs vairs koalīcijas un tās līguma, bet gan partnerība un vairākas jaunas vienošanās. Valdības deklarācija būs īsa, bet agrākais rīcības plāns tikšot ietverts īpašās misijas vēstulēs ministriem, kurās premjers ar ministru vienojas par nozares uzdevumiem.

Pēc pirmajām sarunām ar Nacionālo apvienību (NA) un "Jauno Vienotību" ("JV") A. Kulbergs trešdien paziņoja, ka būšot arī Saeimas deklarācija. Valdības pieņemtajiem lēmumiem esot nepieciešams Saeimas atbalsts, jo, lai tos īstenotu, būs jāgroza daudzi likumi. Jāatgādina, ka gan Saeimas Juridiskais birojs, gan deputāti komisijās vērtē valdības likumprojektu saturu un kvalitāti, bet tikai pēc tam lemj par atbalstu tiem. Parlamentārā demokrātiskā valstī nevis valdība dod uzdevumus Saeimai, bet gan Saeima – valdībai. Par šādas deklarācijas nepieciešamību var lemt tikai Saeimas prezidijs un frakciju padome. To vislabāk zina viens no "AS" līderiem Edvards Smiltēns, kurš to, ka Latvijā ir parlamentārā demokrātija, uzsvēra jau tolaik, kad pirmo reizi bija Saeimas priekšsēdētājs pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Tagad viņš, visticamāk, šajā amatā atgriezīsies.