29. februārī svinīgi atklāja Jaunā Rīgas teātra rekonstruēto ēku kompleksu – 1902. gadā celto Rīgas latviešu amatnieku biedrības vēsturisko, kā arī jaunbūvēto piecstāvu ēku –, kura galvenā arhitekte un projekta autore ir ievērojamā profesionāle un arhitektūras mantojuma atjaunošanas eksperte Zaiga Gaile.
Renovācijas un būvniecības laikā gan vēsturiskajā ēkā, gan jaunajā pagalma piecstāvu būvē godam īstenots mērķis izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Atklāšanā ne reizi vien tika uzsvērts, ka teātra projektēšana un būve ir viens no vissarežģītākajiem būvprojektiem, sarežģītāks pat par slimnīcas būvi, bet droši vien tikai profesionāļi, kuri paši strādājuši pie līdzīgām būvēm, spēj nojaust darbu apjomu, ko paveicis "Zaigas Gailes birojs un partneri", kā arī visi iesaistītie būvnieki, inženieri, amatnieki un juristi.
Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā, teju divtik palielināts ēkas apjoms, tā energoefektivitāte, turklāt izveidota arī sarežģīta pazemes konstrukcija. Vēsturisko ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām "Black Box" zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm, kā arī komfortablām telpām aktieriem un citiem teātra darbiniekiem. JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis par paveikto teica, ka "rezultāts ir fantastisks. Apbrīnojami labs. Atjaunotā teātra ēka ir brīnišķīga, skaista un funkcionāla. Tajā ir vēsture, un tā vienlaikus ir arī moderna. Tajā ir veco laiku zona, un tajā ir jauno laiku zona. Pagātni un nākotni savieno caurspīdīgs tilts."
JRT atjaunotā nama atklāšanā "Latvijas Avīzei" bija iespēja Zaigu Gaili uzrunāt sarunai. Tā ar arhitekti gan izvērtās nedaudz trauksmaina, jo, lai gan viņa nupat pabeigusi savu mūža darbu, JRT ēkas būvi, pēc dažām dienām Zaigai Gailei draudēts atņemt arhitekta sertifikātu, jo viņa nav paguvusi savākt nepieciešamo tālākmācību kursu punktu skaitu… Par to arī runājām – par Latvijas pārspīlēto birokrātiju un garīgajām vertikālēm.
Kā jūtaties pēc JRT ēku nodošanas darbinieku un skatītāju rīcībā?
Z. Gaile: Vakar vakarā (saruna notika 8. martā. – Red.) saņēmu skaistu zvanu, kurš ļoti iepriecināja. Zvanīja Alvis Hermanis, stāstīdams, kā pagājusi teātra pirmā īstā darbadiena ar mēģinājumiem abās zālēs.
Alvis teica, ka aktieri pozitīvā nozīmē jūtoties itin kā aizbraukuši uz ārzemēm. Māja tiešām izdevusies ļoti skaista.
Tagad gatavojamies 19. un 20. marta pirmizrādēm, teātris uzskata, ka tieši šīs pirmās izrādes uz Lielās skatuves būs īstā atklāšana. Pati pirmā izrāde, 19. martā, būs pateicība visiem, kas vien piedalījās būvē – celtniekiem, amatniekiem, projektētājiem, dažādo firmu pārstāvjiem –, kuri strādāja kopā ar mums.