1 °C
Oktobrī ceļu pie maziem un lieliem lasītājiem sākusi latviešu rakstnieces, dzejnieces un dziesminieces Janas Egles grāmata bērniem un viņu vecākiem "Bovijs un 12 putnēni". Vizuāli uzrunājošo ilustrāciju autore – māksliniece Agnese Rudzīte. Grāmatas izdevējs – izdevniecība "Latvijas Mediji".
"Bovijs un 12 putnēni" ir sirsnīgs stāsts par rotaļu lācīša Bovija gaitām, kurš, būdams bērnudārza grupas "Putnēni" talismans, ik nedēļu ciemojas kāda bērna ģimenē, piedzīvojot visdažādākos notikumus un vērojot visdažādākās attiecības. Tā viņš satiek ģimeni, kurā valda atkarība no viedierīcēm; ģimeni, kur viss gulstas uz vecmāmiņas pleciem; ģimeni ar bērniem no dažādām laulībām; Ukrainas bēgļu ģimeni un daudzas citas.
Jana Egle ideju par grāmatu mazajiem lasītājiem lolojusi ilgus gadus. Sagaidot tās realizāciju, autore stāsta: "Bērni ir vissvarīgākā auditorija. Iedraudzējot bērnus ar grāmatu, mēs audzinām aizrautīgus lasītājus. Bovijs ir lācēns ar divu krāsu acīm un mīkstu sirdi. Stāstiņi caur iejūtīgā lāča redzējumu vēsta, kā jūtas bērni savās ģimenēs. Ģimenes tik ļoti dažādas. Manuprāt, grāmatu par Boviju ir svarīgi lasīt gan bērniem, gan vecākiem. Vislabāk – kopā."
Savukārt rakstniece Laura Vinogradova mudina stāstu izlasīt ikvienam, sakot: "Rakstniece Jana Egle ir brīnišķīga stāstniece, un esmu patiesi sajūsmināta, ka viņa nolēmusi rakstīt arī bērniem.
Grāmata ir ļoti gaiša, to caurvij sirsnība un labestība, bet stāsti grāmatā bērnus un pieaugušos aicina uz sarunu par dzīves vērtībām un mazajiem prieka mirkļiem ikdienā. Grāmata ir par laiku kopā, tieši tāpēc tā būtu jāizlasa visiem."
Jana Egle ir lasītāju un kritiķu atzīta latviešu literāte. Dzejas krājumu "Dzirdēt noklusēto" (2002) un "Ledus debesis" (2023), stāstu krājumu "Gaismā" (2016), "Svešie jeb Miļeņkij ti moj" (2018), "Dzimšanas diena" (2020) un "Latvju pacients" (2023) autore. Aktīvi piedalās literārajā un muzikālajā dzīvē. Liepājas Kultūras balvas (2017, 2019), Egona Līva balvas "Krasta ļaudis" (2020) un Latvijas Literatūras gada balvas (2019) laureāte. 2024. gadā viņas stāstu krājums "Dzimšanas diena" angļu valodā iznāks ASV izdevniecībā "Open Letter Books".
Finansiālais atbalsts saņemts Kurzemes plānošanas reģiona īstenotās "Kurzemes kultūras programma 2024" ietvaros VKKF mērķprogrammā "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma".
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
