15.6 °C
Nedēļas nogalē apmeklētāju straume plūda uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur, kā ierasts, ik gadu jūnija pirmajā sestdienā norisinājās lielais Tautas lietišķās mākslas izstrādājumu gadatirgus. Šogad – 52. reizi, turklāt – muzeja simtgades zīmē.
Gadatirgū vairāk nekā pieci simti meistaru piedāvāja keramiku, pinumus, ar tradicionālām apstrādes metodēm darinātus koka priekšmetus, ādas izstrādājumus, metālkalumus, rotas, austus galdautus, dvieļus, lakatus un segas, apģērbu, dabīgo kosmētiku un pirtslietas, rotaļlietas, sveces, stikla, poligrāfijas izstrādājumus u. c. Bija visādu veidu maizīte, rauši, pīrāgi, cepumi, piparkūkas, kūpināta gaļa un desas, zivis, piena produkti, medus, ziedputekšņi, vasks, svaigi dārzeņi, ogas un augļi, konservējumi – mērces, sīrupi, ievārījumi, kaņepju izstrādājumi, cigoriņu kafija, dabiskās tējas, sukādes, konfektes, saldējums un dažādi dzērieni.
Daudzi amatnieki arī dalījās prasmēs, ierādot pirmās iemaņas keramikas darbnīcā, skalu grozu pīšanā, vilnas vērpšanā, burbuļsaktu kalšanā, piekariņu gatavošanā, karošu grebšanā, pastalu gatavošanā, celaiņu aušanā, knipelēto mežģīņu darināšanā u. c. Bet tirgus laukumā amatnieks Juris Balodis divās dienās izgreba abru, jo šogad īpašs gods tika izrādīts maizei un abrai, tā daudzinot latviskās vērtības.
Neizpalika arī tirgus lustes, par ko parūpējās folkloras kopas, muzikantu kapelas un deju ansambļi. Varēja arī noskatīties Edvarda Vulfa lugu "Tapiņa atgriešanās" Mārsnēnu amatierteātra izpildījumā, Iļģuciema kultūras centra studijas "Rampa" viencēlienus – Annas Brigaderes "Čaukstenes" un Rūdolfa Blaumaņa "Pēc pirmā mītiņa".
Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
- Patlaban muzejs aizņem 87,66 hektāru lielu platību priežu mežā Juglas ezera krastā. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem.
- Lēmumu par Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dibināšanu pieņēma Pieminekļu valde 1924. gada 2. februārī pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma.
- Sākuma gados muzeja apbūvi īstenoja pēc Raiņa kapa pieminekļa arhitekta Pētera Ārenda (1900. Vestiena – 1960. Austrālija) iecerēm.
- Muzeju apmeklētājiem atvēra 1932. gada 13. maijā. Tā bija pirmā brīvdabas ekspozīcija Baltijā. Iesākumā bija aplūkojama tikai Vidzemes sēta.
- Patlaban muzejā ir 114 ēkas, krājumā atrodas 153 tūkstoši priekšmetu.
- Muzeja lauku ekspozīcijas skatāmas Cēsu novada Vecpiebalgas "Vēveros" un Dienvidkurzemes novada Rucavā, Papes Ķoņciemā "Vītolniekos".
