ASV prezidents Donalds Tramps kārtības ieviešanas nolūkos Nacionālo gvardi izmantojis jau Losandželosā un valsts galvaspilsētā Vašingtonā, bet viņa plānos ir to darīt arī citās opozīcijā esošo demokrātu pārvaldītās pilsētās – tiek pieminēta Čikāga un Baltimora.

Reklāma

Prezidenta kritiķi uzskata, ka republikāņu politiķis pie šādiem līdzekļiem ķēries nepamatoti un pārkāpis likumā noteiktās pilnvaras. Šim viedoklim pievienojies arī federālais tiesnesis Čārlzs Breijers, kurš otrdien nolēma, ka prezidents Nacionālo gvardi Kalifornijā izmantojis nelikumīgi.

Mērķē uz Čikāgu

"Čikāga ir sliktākā un bīstamākā pilsēta pasaulē," otrdien savā sociālo mediju platformā "Truth Social" paziņoja Tramps, liekot saprast, ka gatavs pats ieviest kārtību Ilinoisas štata lielākajā un Savienoto Valstu trešajā lielākajā pilsētā. Ilinoisas štata gubernatoram Džejam Robertam "Prickeram ārkārtīgi nepieciešama palīdzība. Viņš tikai to vēl neapzinās. Es noziedzības problēmu atrisināšu ātri, tieši tāpat, kā to izdarīju" Vašingtonā, pavēstīja ASV prezidents. Prickers tikmēr paudis gatavību vērsties tiesā, lai bloķētu Nacionālās gvardes izmantošanu viņa vadītajā štatā, kur federālās varasiestādes pašlaik plāno vērienīgu nelegālo imigrantu aizturēšanas operāciju. 

Gubernators prognozējis, ka "neidentificēti" federālie aģenti maskās un ar nemarķētām automašīnām veiks reidus lielākoties latīņamerikāņu apdzīvotās apkaimēs, lai tā vērstos pret "vardarbīgiem noziedzniekiem", 

lai arī patiešām vardarbīgu cilvēku tur daudz neesot. "Tā vietā jūs redzēsiet video, kuros viņi ved prom mātes un tēvus, kuri dodas uz darbu vai ved bērnus mājās no skolas," paziņoja Prickers. Vietējās amatpersonas arī paudušas, ka Nacionālās gvardes karavīri nav apmācīti veikt vietējo likumsargu darbu un to viņiem arī nevajadzētu darīt. Ne visi vietējās Demokrātu partijas politiķi ir tik skeptiski noskaņoti pret papildspēku ierašanos. Čikāgas domes loceklis Reimonds Lopess intervijā telekanālam CNN norādīja, ka Nacionālās gvardes ierašanās atslogotu vietējās policijas darbu, bet sabiedrības drošību nevajadzētu padarīt par "partijisku" lietu. "Čikāga nav pasaules slepkavību galvaspilsēta, mēs visi to zinām, tomēr pilsētai ir vajadzīga palīdzība," piebilda demokrātu politiķis. Pagājušajā gadā Čikāgā tika reģistrētas 573 slepkavības – 21 uz katriem 100 000 iedzīvotāju. Lai arī vardarbīgo noziegumu skaits pēdējos gados šajā lielpilsētā ir mazinājies, noteiktās apkaimēs joprojām tā ir problēma. Īpaši tiek pieminētas apšaudes. Aizvadītajā nedēļas nogalē apšaudēs Čikāgā dzīvību zaudējuši astoņi cilvēki, bet vēl 50 tika ievainoti. Kamēr republikāņi pārmet Čikāgas vadībai neizdarību, demokrāti uzmanību vērš uz šaujamieroču lielo izplatību. "Vardarbība Čikāgā tiek pieredzēta nevis tāpēc, ka mums būtu pārāk daudz imigrantu, bet tāpēc ka mums ir pārāk daudz šaujamieroču," preses konferencē otrdien paziņoja Čikāgas mērs Brendons Džonsons. Problēmas pilsētā radot šaujamieroči, kas tiek ievesti no republikāņu pārvaldītajiem štatiem, kur tos var vieglāk iegādāties, piebilda pašvaldības vadītājs.

Trampa plānos dažādās vietās Savienoto Valstu teritorijā izmantot Nacionālo gvardi savijušies mēģinājumi apkarot nelegālo imigrāciju ar centieniem vērsties pret noziedzību. ASV mediji ir vēstījuši par Trampa administrācijas gatavošanos jau šonedēļ Čikāgā veikt plašu nelegālo imigrantu aizturēšanas operāciju, kurā piedalītos robežsardzes, kā arī imigrācijas dienesta (ICE) aģenti. Nepieciešamības gadījumā tiktu iesaistīta arī Nacionālā gvarde, kas aizsargātu federālos aģentus. Jāpiebilst, ka pats Tramps Nacionālās gvardes iesaisti Čikāgā pamatojis tieši ar vēlmi apkarot noziedzību, nevis imigrācijas jautājumu.

Tiesas lēmums

Trampa ieceres Čikāgā tiek salīdzinātas ar notikumiem Losandželosā. Tur jūnijā, reaģējot uz nelegālo imigrantu aizturēšanas operācijām, izcēlās protesti, kuru dalībnieki mēģināja arī kavēt imigrācijas dienestu darbu. Trampa administrācija pēc tam ar izcēlušos vardarbību pamatoja Kalifornijas Nacionālās gvardes pārņemšanu federālajā pārziņā pretēji štata gubernatora Gevina Ņūsoma gribai. Losandželosā pēc tam kārtības uzturēšanai tika izvietoti aptuveni 4000 Nacionālās gvardes karavīru, kā arī ap 700 jūras kājnieku. Augustā Tramps, pamatojoties ar nepieciešamību apkarot noziedzību, Nacionālo gvardi izvietoja arī Vašingtonā. Apskatnieki atzīmē, ka šis process noritēja vieglāk, jo ASV galvaspilsēta atrodas federālajā Kolumbijas apgabalā un tā Nacionālā gvarde ir tieši pakļauta prezidentam. Ievērību izpelnījies arī fakts, ka Vašingtonā karavīru uzdevumos ietilpusi arī pilsētas teritorijas uzkopšana un atkritumu savākšana, kas arī raisīja jautājumus par Nacionālās gvardes izmantošanas pamatotību, kā arī par šo karavīru atraušanu no viņu pamatdarbiem civilajā sfērā.

Kamēr vēl tiek gaidīts Trampa lēmums par iespējamu Nacionālās gvardes izmantošanu Čikāgā, paziņots tiesneša Breijera lēmums par karavīru izmantošanu Kalifornijā.

Viņš nolēma, ka Tramps ar savu rīcību pārkāpis 19. gadsimtā pieņemtu likumu, kas liedz bruņotos spēkus bez īpašas vajadzības izmantot policijas funkciju veikšanai.

Tiesnesis paziņoja, ka Trampa administrācija ASV otrajā lielākajā pilsētā izvietoja Nacionālo gvardi un jūras kājniekus, lai "šķietami apspiestu dumpi un nodrošinātu federālā imigrācijas likuma izpildi". Lai arī "protesti Losandželosā notika un daži indivīdi ķērās pie vardarbības", tur "nenotika dumpis" un vietējie likumsargi spēja tikt galā ar radušos situāciju. Tiesnesis nav licis izvest militārpersonas no Losandželosas, tomēr tās nedrīkst tikt izmantotas noteiktu likumsargāšanas funkciju veikšanai, tostarp aizturēšanās, kratīšanās, satiksmes kontrolē un pūļa savaldīšanā. Bruņotajiem spēkiem atstātas tādas funkcijas kā federālo ēku apsardze. Trampa administrācija gan norādījusi, ka bruņotie spēki Losandželosā arī tika izmantoti federālo ēku un imigrācijas dienestu darbinieku apsardzei, nevis policijas funkciju veikšanai. Jāpiebilst, ka tiesneša lēmums attiecas tikai uz Kaliforniju, un tas neliedz Trampam Nacionālo gvardi izmantot citos štatos.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur. 

Abonē ŠEIT. 

Foto: Latvijas Mediji

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu