18.1 °C
"Mēs gatavojamies karam," tā augusta vidū savas valsts medijiem sacīja Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins. Tas izskanēja tikai nepilnu mēnesi pirms 12.–16. septembrī paredzētajām Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku kopīgajām militārajām mācībām "Zapad 2025".
Tādas Baltkrievijas teritorijā notiek jau kopš 2009. gada, un – jo īpaši pēc 2014. gada – skatīts kā ļoti nopietns drauds tās kaimiņvalstīm. Kā izrādījies – ne bez pamata, jo 2021. gada rudenī liela daļa Krievijas spēku palika Baltkrievijā un pēc pāris mēnešiem tika izmantoti uzbrukumam Ukrainai. Kopš pilna mēroga kara sākuma šī būs pirmā reize, kad "Zapad" atkal notiks, un brīdinājumi par to sāka skanēt jau kopš gada sākuma.
Viens no pirmajiem par to, atsaucoties uz savas valsts drošības dienestiem, Minhenes drošības konferencē februārī runāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis: "Šajā vasarā Krievija gatavojas nosūtīt lielas armijas daļas uz Baltkrieviju, it kā ar mērķi piedalīties militārās mācībās. Bet mēs atceramies, ka tieši tas pats notika 2021. gadā, neilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vai arī šoreiz šie spēki ir paredzēti, lai uzbruktu Ukrainai. Varbūt… Bet varbūt ne. Varbūt tie ir domāti jums," Zelenskis vērsās pie NATO valstu līderiem, atgādinot, ka Baltkrievija robežojas arī ar Poliju, Lietuvu un Latviju.
Par to, ka Krievija pieļauj bruņotu konfliktu ar NATO, pēdējā laikā runājis ne viens vien eksperts. Medijos "Zapad" pieminēts regulāri, lai gan pēdējā laikā vairs ne tik saasināti.
Cik daudzi piedalīsies?
"Protams, visiem atmiņā tas "Zapad", kas bija pirms četriem gadiem, kad Krievija veidoja uzbrukuma grupējumus, kas bija netipiskas darbības. Šobrīd nekas tamlīdzīgs nav redzams. Arī Ukrainas puse par to neziņo, un viņi diezgan stingri monitorē visas aktivitātes," saka Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Zināms, ka Baltkrievijā ieradušās samērā nelielas Krievijas armijas daļas. Cik daudz, to Krievija, protams, mēģina slēpt. Zīmīgi, pēc J. Slaidiņa vērojumiem, esot tas, ka sludinājumos samazinājies piedāvāto izīrējamo dzīvokļu daudzums Baltkrievijas pilsētās, kas varētu liecināt, ka tos aizņēmuši "Zapad" iesaistītie.
Tomēr esot arī skaidrs, ka galvenais uzsvars tiks likts uz Baltkrievijas bruņoto spēku tehniku, jo Krievijai neesot daudz ko sūtīt – pārsvarā viss atrodas Ukrainas frontē.
Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji norādījuši, ka šoreiz "Zapad 2025" varētu būt ap 30 tūkstošiem dalībnieku. "Tā varētu būt, taču šāds daudzums noteikti nav vērtējams kā uzbrukuma grupējums," vērtē J. Slaidiņš, atgādinot, ka 2022. gada februārī uzbrukumā Ukrainai bijis iesaistīts ievērojami lielāks daudzums, turklāt kopš tā laika Ukrainas robeža ar Baltkrieviju esot pamatīgi nostiprināta.
Zīmīgas ir arī aktivitātes informatīvajā frontē, kur tiek sūtīti pretrunīgi vēstījumi – gan tādi, kas vairo apdraudētības sajūtu, gan tādi, kas it kā mierina – nu ko jūs tur esat sadomājušies. Baltkrievijas vietvaldis Aleksandrs Lukašenko aktīvi noliedz, ka "Zapad" būtu drauds. Nesen viņš par šo jautājumu plaši stāstīja intervijā amerikāņu laikrakstam "Time". "Tādu troksni šīs mācības izraisījušas," brīnījās Lukašenko, "poļi, lietuvieši, latvieši kā traki stāsta, ka tagad [Krievija] ies uz Suvalku koridoru, aizies līdz Kaļiņingradai, Baltijas valstis nogriezīs un sagrābs." Lukašenko izliekas nesaprotam, kāpēc viņa vārdiem pašlaik neviens netic, atceroties, ka arī pirms 2022. gada viņš zvērēja – no Baltkrievijas teritorijas uzbrukums Ukrainai nenotiks. Turklāt apgalvojumus par "gatavošanos karam", ko tagad retorikā izmanto Baltkrievijas aizsardzības ministrs un militārpersonas, viņiem priekšā pateica tieši Lukašenko. Piebilde gan parasti ir, ka ne jau viņš kādam gatavojas uzbrukt, bet tas NATO gribot uzbrukt Baltkrievijai. Protams, visi šie izteikumi plaši atspoguļojas arī Kremļa propagandā.
Vienlaikus Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks uzskata, ka šoreiz Lukašenko nepavisam neesot ieinteresēts, lai "Zapad" tiktu izmantots kādiem Krievijas mērķiem, un nevēlas būt par agresijas starpnieku. "Lai kā mēs attiektos pret Lukašenko, jāatceras, ka viņš ir ļoti viltīgs un tagad nevēlas nevienu provocēt. Viņš vēlētos, lai Baltkrievija paliktu pēc iespējas neitrālāka. (..) Viņš saprot, ka Krievija šobrīd nav tāda, kas var triecienā kaut kam uzbrukt un nav ieinteresēts, lai Baltkrievija tajā tiešā veidā iesaistītos," intervijā Lietuvas interneta medijam "Delfi" sacījis Podoļaks. Viņaprāt, Krievijai arī nav resursu, lai kaut kā šobrīd mēģinātu uzbrukt Ukrainai no Baltkrievijas puses vai kaut ko uzsāktu pret NATO.
Tomēr, ja tādi parādītos, tad lielākas iespējas, ka tas notiks no ziemeļu puses un skars Igauniju un Somiju, kuras pierobežā Krievija pēdējā laikā izvērsusi aktīvu darbību.
"Tieši tāpēc, ka tur nav Lukašenko kā atturoša faktora, lai cik paradoksāli tas izklausītos," spriež M. Podoļaks.
Šobrīd draudi ir zemi, bet...
To, ka provokācijas saistībā ar "Zapad" drīzāk būtu sagaidāmas, ja karadarbība Ukrainā būtu apturēta vai vismaz mazināta, atzīmējuši daudzi eksperti. Tieši šādā aspektā par to Minhenes konferencē runāja arī Volodimirs Zelenskis.
"Jāsaprot, ka Krievija ir iestrēgusi Ukrainā, un visi brīvie līdzekļi atrodas Ukrainas frontē. Šobrīd ļoti mazticams, ka Krievija varētu veikt kādas darbības pret NATO valstīm," saka J. Slaidiņš. Nevarot gan izslēgt, ka paralēli "Zapad" varētu aktivizēties kādi hibrīdkara paņēmieni – dažādas provokācijas, migrantu spiediens, uzbrukumi informatīvajā telpā. Krievijas militārās infrastruktūras paplašināšanos pie robežas ar Somiju, tāpat nesen medijos publicētās ziņas, ka Kaļiņingradas apgabalā tiekot būvēta milzīga spiegu bāze ar radiolokatoriem, lai uzraudzītu NATO darbības Baltijas reģionā, J. Slaidiņš gan nesaista ar "Zapad". Šie mērķi stiprināt un modernizēt kaujasspējas esot deklarēti jau agrāk, vēl iepriekšējā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu laikā.
Pēdējā laikā atkal biežāk tiek pieminēts tā sauktais Suvalku koridors – nedaudz vairāk kā 60 kilometru platā teritorija starp Lietuvas un Polijas robežu, ko no vienas puses ieskauj Baltkrievija, no otras – Krievijas Kaļiņingradas apgabals. Tas bieži raksturots arī kā iespējamais provokācijas iegansts, jo Krievija var pavēstīt, ka tai nepieciešama militāra iejaukšanās, lai nodrošinātu brīvu pieeju Kaļiņingradas anklāvam. Šobrīd tranzītam uz to lielā mērā tiek izmantota Lietuvas teritorija. "Es to vienmēr esmu uzsvēris, ka NATO ļoti labi apzinās šo draudu, kas saistīts ar Suvalku koridoru, tāpēc, piemēram, Polija tā aizsardzībai pievērš pastiprinātu uzmanību. Mazticams, ka Krievija varētu mēģināt izsisties uz Kaļiņingradu, turklāt tad vajadzētu okupēt ne jau tikai šo šauro eju, bet diezgan plašu teritoriju... Bet Krieviju paredzēt, protams, ir ļoti grūti. Šobrīd draudi Baltijas valstīm ir diezgan zemi, bet nākotne var būt citāda," secina J. Slaidiņš.
"Namejs" kā atbilde
No 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības "Namejs 2025". Aizsardzības nozares pārstāvji nekad nav nolieguši, ka to norises laiks ir apzināti izvēlēts, lai tas sakristu ar "Zapad", tātad faktiski tā ir arī atbilde uz draudiem. "Militārās mācības vienmēr ir risks, jo tajā brīdī bruņotie spēki ir augstā kaujas gatavībā. Jau pirms vairākiem gadiem, saprotot šo risku, arī mūsu militārās mācības "Namejs" tika pārceltas uz to pašu periodu, lai arī mūsu spēki būtu gatavībā," iepriekš intervijā "Latvijas Avīzei" norādīja bijušais Aizsardzības ministrijas sekretārs Jānis Garisons.
Šogad mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu. "Mācības tiek organizētas sadarbībā ar NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" ("Multinational Division North") štābu. Tajās būs iesaistīti sabiedroto karavīri no ASV, Igaunijas un Lietuvas, NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štāba, NATO spēku integrācijas vienības Latvijā ("Nato Force Integration Unit Latvia"), Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā ("Task Force Latvia"). Mācību "Namejs 2025" ietvaros paredzēta sadarbība ar Lielbritānijas bruņoto spēku inženieriem, lai kopīgos treniņos attīstītu inženieratbalsta spējas un pilnveidotu savstarpējo sadarbību Latvijas teritorijā veicamu operāciju laikā," informē Nacionālie bruņotie spēki.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
