Taksometra vadītāja Alta Bērziņa Rīgā palīdz aizturēt nelegāļus

Taksometra vadītāja Alta Bērziņa augusta vidū kārtībniekiem palīdzēja aizturēt divus robežpārkāpējus, kas jau bija nokļuvuši līdz Rīgai.

Saprotot, kādi pasažieri ielavījušies mašīnā, jau ceļā viņa sazvanīja policiju. Kā vēlāk noskaidroja "Latvijas Avīze", abi Āfrikas izcelsmes migranti mūsu valstī iekļuva no Baltkrievijas. Nelegālo robežsķērsotāju spiediens uz Latvijas-Baltkrievijas robežas turpinās, sagādājot vairāk darba robežsargiem. Arī imigrantu pārvadātāju "bizness" neapsīkst. Pastiprinātas robežapsardzības režīms vairākos novados un pagastos pierobežā darbojas jau vairāk nekā pusotru gadu - Latvijas valdība to noteica no 2024. gada 13. marta un patlaban tas pagarināts līdz 31. decembrim. K;adi ir robežsardzes un policistu panākumi – šajā rakstā turpmāk, bet vispirms – Rīgas taksometra vadītājas stāsts.

Spraigais sižets risinājās 14. augusta rītā ap pulksten pusdesmitiem. Taksometru izsauca kāds vietējais iedzīvotājs, izmantojot telefona operatora pakalpojumu, nevis lietotni, kas ļautu izsekot klienta atrašanās vietu. "Piezvanīja mūsu operatoram, pieteica adresi, kurā jāpaņem cilvēks, kā arī nosauca brauciena galamērķi," stāsta Alta Bērziņa. "Kad ierados konkrētajā adresē Rīgā, Hospitāļu ielā, mani sagaidīja kāds vietējais iedzīvotājs vecumā līdz gadiem divdesmit. Jau likās dīvaini, ka viņš skatās nevis uz mani, bet gan uz krūmiem pāri ielai."

"Uzkavējos, jo mans darbs ir sagaidīt klientu," atminas taksometra vadītāja. "Pēc brīža skatos, ka no krūmiem izlien viens puisis melns kā nakts. Melnādainais vīrietis nogāja garām jau minētajam jaunietim, uz viņu noskatīdamies, tad nāca uz taksi un kāpa iekšā. Burtiski pēc minūtes no krūmiem izlīda vēl viens tāds pats. Manu uzmanību uzreiz piesaistīja tas, ka vīrietis bija ģērbies neatbilstoši tās dienas vasarīgajam laikam – šortos, bet ar ziemas jaku un kārtīgu ziemas cepuri. Arī otrais iesēdās auto. Bet vietējais jaunietis vēl nogaidīja, it kā lai pārliecinātos, ka abi pasažieri patiešām uzņemti taksometrā."

Valsts robežsardze atzinīgi vērtē jebkura iedzīvotāja vērību, kas ziņo par nelegāliem imigrantiem, vienlaikus secinot, ka iedzīvotāju atbalsts šajā ziņā ir mazinājies. Taksometra vadītāja Alta Bērziņa augusta vidū kārtībniekiem palīdzēja aizturēt divus robežpārkāpējus, kas jau bija nokļuvuši Rīgā: "Sapratu, ka nav īsti lāgā, un jau ceļā nolēmu sazvanīt "112". Informēju, ka man mašīnā ir nelegāļi, un sacīju, ka man vajag "pašvaldību", izvairoties no vārda "policija", lai pasažieri to nesadzird."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Latvijā iekļuvuši iepriekšējā dienā

Ceļā uz norādīto galamērķi – Centrālās stacijas rajonu – pasažieri Altai paziņoja, ka viņiem pie dvēseles ir tikai dolāri. "Tad pajautāju, no kurienes abi ieradušies. Sacīja, ka no Āfrikas. Intereses pēc pārjautāju, vai Latvijā ieradušies tikai šodien, nemaz necerot uz godīgu atbildi. Bet viņi neslēpa, ka mūsu valstī nonākuši tikai vakar," stāsta Alta. Braucēji savā starpā sarunājušies taksometra vadītājai nesaprotamā valodā, bet viņu angļu valoda bijusi "pasmaga", tomēr saprasties izdevies.

"Turklāt izrādījās, ka uz abiem ir tikai viena simt dolāru banknote. Sapratu, ka nav īsti lāgā, un jau ceļā nolēmu sazvanīt "112". Informēju, ka man mašīnā ir nelegāļi, un sacīju, ka man vajag "pašvaldību", izvairoties no vārda "policija", lai pasažieri to nesadzird. Sacīju, ka atrodos deviņu minūšu brauciena attālumā no galamērķa. Operatore bija ļoti saprotoša, viņa arī pajautāja, pēc kādām pazīmēm spriežu, ka runa ir par robežpārkāpējiem." Alta skaidro, ka aizdomas radīja gan abu pasažieru āriene, tai skaitā neatbilstošais apģērbs, gan uzvedība – trešās personas iesaistīšana taksometra izsaukšanā, izlavīšanās no krūmiem, arī tas, ka vīriešu rīcībā nebija eiro.

"Kad piebraucu galamērķī, policija vēl nebija ieradusies, lai gan es ļoti cerēju, ka ekipāža jau mūs sagaidīs," 

atceras taksometra vadītāja, piebilstot, ka telefonsarunā operatorei nosauca precīzu brauciena galapunkta adresi. Alta piestāja taksometru, bet atteicās pieņemt aizdomīgo klientu sniegto dolāru simtnieku. Tad viens no pasažieriem palika auto, kamēr otrs devās mainīt naudu. "No malas vērojot, sapratu, ka tuvējā "Narvesen" kioskā naudu samainīt viņam neizdevās un, šķiet, valūtas maiņas punktu viņam ieteica meklēt pazemes tunelī," notikumu gaitu atstāsta Alta. "Kad viņš nozuda tunelī, piebrauca pašvaldības policijas ekipāža. Cik sapratu, visu šo laiku abi pasažieri savā starpā bija runājuši pa telefonu un, ierodoties likumsargiem, taksometrā sēdošais paziņoja to arī savam pāriniekam tunelī."

Misija izpildīta

"Kad ieradās policisti, atvēru auto logus, lai viņi redz, ka taksometrā ir tikai viens no vīriešiem. Kārtībnieki palūdza viņam izkāpt. Arī viņi apjautājās, no kurienes vīrietis ir ieradies Latvijā, un viņš atbildēja, ka no Āfrikas," stāstījumu turpina Alta. "Līdz ar to mana misija bija noslēgusies. Policisti vēl piekodināja, lai drošības labad rūpīgi pārskatu mašīnu, vai pasažieri tajā nav "izmetuši" ko lieku. Bet auto izrādījās tīrs."

Altai nav zināms, vai policija notvēra arī otro pasažieri, kurš jau bija devies pazemē. "Pēc minūtēm desmit man piezvanīja un iztaujāja robežsardzes un kriminālpolicijas pārstāvji. Izstāstīju visu, ko zināju, policijai nosūtīju arī telefona numuru, no kura tika izsaukts taksometrs. Tā es savu pilsoņa pienākumu biju izpildījusi. No robežsargu sacītā nopratu, ka 14. augustā viņi tvarsta nelegāļus pa visu Latviju."

Baiļu sajūtas šīs "operācijas" laikā sievietei neesot uzmākušās. Alta vien atminas brīdi, kad pasažieri ļoti centušies viņu iežēlināt, bezpalīdzīgā tonī dvešot: "Help us, help us… please…" ("Palīdzi mums, palīdzi mums… lūdzu…" – angļ. val.).

Šis nav pirmais gadījums, kad taksometra vadītāja nonāk saskarsmē ar robežpārkāpējiem. Alta stāsta, ka jūlija vidū, izmantojot lietotni, tika izsaukts taksometrs maršrutā Rīga–Eleja. 

"Kad ierados izsaukuma vietā, taksī iesēdās trīs aizdomīgi pasažieri – pēc ārienes spriežot, Āzijas izcelsmes vīrieši. Arī viņi bija ģērbušies neatbilstoši laikapstākļiem. Taču tajā reizē izmantoju savas atteikuma tiesības 

un paziņoju pasažieriem, ka nemērošu tik tālu ceļu uz Eleju," piebilst taksometra vadītāja.

Ieradās no Baltkrievijas

Valsts policijā (VP) "Latvijas Avīzei" skaidro, ka 14. augustā saņemto izsaukumu par iespējamajiem nelegāļiem taksometrā nodevusi Rīgas pašvaldības policijai (RPP). "Šādos gadījumos Valsts policija sniedz atbalstu, tādēļ aicinām jūs sazināties ar Valsts robežsardzi," sacīja VP pārstāve Līga Dziļuma. Policijā "Latvijas Avīzei" nevēlējās sniegt plašākus komentārus, aicinot vērsties pie Valsts robežsardzes (VRS).

Rīgas pašvaldības policijā apstiprina, ka 14. augustā saņemts izsaukums saistībā ar aizdomām par Latvijas valstī nelegāli ieceļojušu personu pārvadāšanu kādā taksometrā. "Ierodoties notikuma vietā, taksometrā atradās viena persona, ar kuru policija veica pārrunas un noskaidroja, ka tā ieradusies no Āfrikas," informē RPP pārstāve Ieva Lukaža-Apalupa. "Apsekojot gājēju tuneli, tika pamanīts arī otrs taksometra pasažieris. Pēc pārrunu veikšanas un personas datu pārbaudes abi pasažieri tika aizturēti un nodoti Valsts robežsardzes darbiniekiem."

"Pārbaudes gaitā tika iegūta informācija, ka abas personas iepriekš nelikumīgi ieceļojušas Latvijā, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu," informē Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone. Abas personas no RPP pārņemtas tālāko procesuālu darbību veikšanai. "Personas aizturētas Patvēruma likuma kārtībā, tādēļ papildu informācija attiecībā uz viņām nav izpaužama," viņa piebilst.

Valstī iekļūst 5% robežpārkāpēju

Lielākajā daļā gadījumu nelikumīgi robežas šķērsošanas mēģinājumi tiek novērsti, atturot personas no iekļūšanas Latvijas teritorijā, atzīmē Valsts robežsardzē. Robežsargi ik dienu novērš vairāku desmitu cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 9077 cilvēki (28.08.2025. dati). Valsts robežsardze apgalvo, ka tikai nelielai daļai cilvēku, aptuveni 5%, izdodas nelikumīgi iekļūt Latvijā. Daļa šo personu vēlāk ir aizturēti valsts iekšienē, tostarp arī Rīgā. Kopumā šogad aizturēti 295 iepriekš valstī iekļuvuši pārkāpēji.

"Lai savlaicīgi atpazītu un apkarotu nelegālās aktivitātes pie robežas, VRS sadarbojas gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, VP, pašvaldībām, gan starptautiskām iestādēm, piemēram, "Frontex". Reaģējot uz intensīviem nelegālās migrācijas viļņiem, nepieciešamības gadījumā tiek atsaukti atvaļinājumos esošie robežsargi, mobilizēti papildu darbaspēki, tāpat norit pretmobilitātes šķēršļu izvietošana un pretgaisa aizsardzība," saka Valsts robežsardzes pārstāve K. Pētersone.

"Savu iespēju robežās sniedzam atbalstu arī citām kompetentajām iestādēm un dienestiem, piedaloties reidos un pārbaudot Latvijā ieceļojošo personu likumisko iemeslu uzturēties valstī," uzsver Rīgas pašvaldības policijā. "Gadījumos, kad, ikdienas darbā pārbaudot ieceļojušo personu identitāti un pamatojumu uzturēties valstī, mūsu darbinieki konstatē pārkāpumu, tas uzreiz tiek fiksēts un informācija nodota atbildīgajām institūcijām, visbiežāk Valsts robežsardzei."

Pērn visa gada laikā RPP aizturējusi 24 Latvijā nelikumīgi ieceļojušas personas, savukārt šogad aizturētas jau 22 personas, no kurām 15 bija Āfrikas izcelsmes. Kā iepriekš preses konferencē atzīmējis RPP priekšnieks Juris Lūkass, šīs personas valstī ierodas no Baltkrievijas vai Krievijas, tiek atvestas uz Rīgu un atstātas galvaspilsētā. Kā vēstīts, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) preses konferencē 19. augstā paziņoja, ka aicina nelegālos imigrantus mēneša laikā pamest Rīgu un Latviju. Bet septembra beigās tiek solīti plaši pašvaldības policijas reidi nelegāļu atklāšanai.

Kļūst agresīvāki, pulcējas lielākā barā

Valsts robežsardzes vērtējumā situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas kopš 2020. gada ir ievērojami eskalējusies – tajā skaitā personu, kuras nelikumīgi šķērso robežu, spiediens no Baltkrievijas ir kļuvis sistemātisks un organizēts. "Visus šos gadus izaicinājums Valsts robežsardzei ir milzīgs, taču robežsargi pilnībā tiek galā," atzīmē VRS pārstāve Pētersone. "Kompleksu pasākumu rezultātā robežšķērsotāju skaits krasi samazinājās no gandrīz 14 000 mēģinājumiem 2023. gadā līdz 5388 mēģinājumiem 2024. gadā. Šogad atkal ir novērojams liels kāpums, kas ir šī instrumentalizētā hibrīduzbrukuma daļa, ko mērķtiecīgi vada Baltkrievijas puse." Robežpārkāpēju grupas kļūstot arvien lielākas, agresīvākas un bieži nodrošinātas ar metālu griešanas līdzekļiem vai akmeņiem.

Robežsardzes pārstāvji uzskata, ka no Baltkrievijas un pastarpināti no Krievijas nākošu nelegālo migrantu spiediens uz Latvijas robežu varētu turpināties vēl vairākus gadus.

Šā gada aprīlis un maijs VRS bijuši ļoti intensīva darba mēneši, jo konstatēti ap 70 nelegālie robežšķērsotāji katru dienu jeb 1500 līdz 2000 šādi cilvēki mēnesī. Arī vasaras mēnešos šis skaits bijis augsts.

Kad šovasar 4. jūlijā Valsts robežsardzes priekšnieks apmeklējis Šķaunes un Silenes robežuzraudzības nodaļas un arī no helikoptera apskatījis Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, valsts robežas tuvumā pamanītas vairākas personas, kuras gatavojušās nelikumīgi šķērsot valsts robežu no Baltkrievijas teritorijas. Robežsargi to veiksmīgi novērsuši.

Foto: Valsts robežsardze

Brīdinājums, atturēšana, izraidīšana

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

• Personu, kas nelikumīgi mēģina šķērsot Latvijas valsts robežu, vispirms brīdina par robežšķērsošanas aizliegumu – gan mutiski, gan ar robežsargu klātbūtni un žestiem.
• Ja persona konstatēta jau Latvijas teritorijā, tiek veikta tās atturēšana un atgriešana uz Baltkrieviju.
• Ja persona nelikumīgi šķērsojusi robežu un tai piemērota izraidīšanas vai atpakaļnodošanas procedūra, tā līdz lēmuma izpildei var tikt aizturēta un ievietota Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā.
• Ja persona lūdz patvērumu Latvijā, tā vēršas ar rakstisku iesniegumu VRS un pēc noteikto formalitāšu pabeigšanas nonāk Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzraudzībā. Līdz lēmuma par patvēruma piešķiršanu pieņemšanai personu ievieto Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos vai Liepnā.
• Persona var tikt uzņemta Latvijā arī humānu apsvērumu dēļ, VRS izvērtējot katru gadījumu individuāli. Humāni apsvērumi var būt, piemēram, grūtniecība, mazu bērnu aprūpe, nopietna slimība, invaliditāte vai vecums.

Avots: Pēc VRS sniegtās informācijas

Robežsargi sadarbībā ar Valsts policiju regulāri aiztur personas, kas nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu, un viņu pārvadātājus. Piemēram, 28. februārī Krāslavas novadā apturēta kāda automašīna, kuru vadīja Ukrainas pilsonis un kuras salonā bijuši pieci cilvēki bez derīgiem ceļošanas dokumentiem.

Foto: Valsts robežsardze

Aizturēti 64 pārvadātāji

Pēdējos gados uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir izteikti redzams, kā Krievija un Baltkrievija pārvirza un koriģē nelegālo migrantu plūsmu atbilstoši Latvijas, Lietuvas vai Polijas iekšpolitiskajām aktualitātēm – "lai destabilizētu drošības situāciju, tiek pastiprināti radīti sarežģījumi uz iekšējās robežas", tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" piektdien sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, piebilstot, ka pastiprinātā režīmā Valsts robežsardze strādā pēdējos piecus gadus.

Šīs tā dēvētās instrumentalizācijas pielietošanas sākuma posmā kā pirmā tika testēta Lietuvas robeža, bet pēdējos divos gados vairāk tiek mērķēts uz Polijas un Latvijas robežu, stāstīja Pujāts, piebilstot, ka Polijā ir konstatēts jau vairāk nekā 22 000 personu mēģinājums nelikumīgi iekļūt valstī, šķērsojot ārējo zaļo robežu. "Vieni un tie paši pārkāpēji ir virzīti nelikumīgi šķērsot Polijas robežu, pēc tam viņi parādās uz Latvijas robežas un otrādi," ilustrēja robežsardzes priekšnieks.

Šogad robežsardze aizturējusi arī 64 cilvēkus, kas pārvadājuši nelegālos migrantus. No šī "biznesa" piekopējiem apmēram trešdaļa bijuši Latvijas valstspiederīgie – gan pilsoņi, gan nepilsoņi, bet otro lielāko īpatsvaru veido Ukrainas valstspiederīgie. Tāpat nelegālos migrantus veduši Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgie, kā arī personas no tālākām valstīm, kuras jau ir legāli ieguvušas uzturēšanās atļauju Latvijā.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes