25.1 °C
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz nākamā gada 25. janvārim apskatāma Latvijas mākslas ikonas – gleznotājas un sabiedriskās darbinieces – Džemmas Skulmes simtgadei veltītā izstāde "Džemma".
Izstādes kuratore ir gleznotāja Sandra Krastiņa, un viņas veidotās ekspozīcijas aprises, darbu izvēle un koncepcija vienojas saturiskā vadlīnijā, ko lakoniski varētu nosaukt – mākslinieces stāsts par mākslinieci, un tas Džemmas Skulmes monumentālajai glezniecībai, ko redzam izstādē, piešķir pievienotu, īpašu un interesantu skatījumu.
Džemmas Skulmes māksla šodienas ģeopolitiskajā situācijā ir emocionāls lādiņš jebkuras tautas cīņai par brīvību un sasaucas ar "Baltijas ceļu", Latvijas Tautas frontes dibināšanu un Latvijas neatkarības atjaunošanu. Atceroties 20. un 21. gadsimta miju Latvijā, gribas teikt – labi, ka Latvijas Mākslinieku savienības priekšgalā toreiz bija Džemma Skulme ar savu personības spēku, eleganci, rietumnieciskās pasaules pieskārienu un prasmi Latvijas tautas idejas iemiesot padomju mākslas monumentālajā stilā.
Mākslinieces radošā laboratorija
Izstāde iepazīstina ar Džemmas Skulmes daiļrades attīstību, iekļaujot viņas gleznas no pagājušā gadsimta 60. gadu sākuma, kad mākslinieces daiļradē izteikti sāka parādīties ekspresivitāte, plaši otas un paletes naža triepieni, faktūras un krāsu akcenti, līdz pat 2019. gada darbiem, kas tapuši viņas dzīves pēdējos gados un ko raksturo bērnu zīmējumu naivā stilistika.
Izstāde ļauj ieskatīties arī Džemmas Skulmes radošajā laboratorijā, piedāvājot apskatei viņas skices, studiju zīmējumus, kolāžas un atgriezumu papīrus no kolāžām. Ekspozīcija rosina izprast mākslinieces gleznošanas tehniku, stilu un nodomu un saprast viņas kā mākslinieces iedvesmas gaitu. Pie darbu nosaukumiem piestiprināti nelieli to fragmenti, kas attēlo krāsu laukumu saspēli un kolāžu pievilcīgo raksturu. Tie stāsta par Džemmas Skulmes radošajiem meklējumiem un izstādes kopiespaidā iezīmē ļoti oriģinālu pieeju viņas mākslas izprašanai.
Talants uzgleznot ideju
Džemmas Skulmes māksla ir ne tikai individuāla, tā ir arī politiska, kas tapusi padomju okupācijas un ideoloģijas spaidu laikā. Nav iespējams izraut mākslinieku no laika, kurā viņš dzīvo un strādā, – tāpat kā jebkurš cilvēks var dzīvot tikai tajā pasaulē, kurā viņam ir lemts dzīvot. Okupācijas mākslas monumentālisms un granītā cirstie tēli, kas tik pārliecinoši bija vērojami padomju mākslas veidolos, formu ziņā jūtami arī Džemmas Skulmes gleznu kompozīcijās, kad varenie tēli aizņem gandrīz vai visu audeklu, neatstājot vietu dziļākam un plašākam fonam. Džemmas Skulmes gleznās, viņas radītajos tēlos atrodam mākslinieces atbildības klātbūtni, ko apvij ideja par latviešu tautas identitāti, tautas vērtību saglabāšanu, tās spēku un turpinājumu.
Džemmas Skulmes gleznas ir konkrētas, tiešas, spēcīgas, monumentālas, bez jebkādas šaubu ēnas. Tajās iezīmējas ne tikai mākslinieces spilgtā personība, bet arī viņas ideju lielā pārliecība, koncentrētība un spēks. Ir apbrīnojams mākslinieces talants tik koncentrētā veidā, bez izskaistinājumiem un detaļām uzgleznot ideju, kas skar visas tautas likteni.
Kuratore Sandra Krastiņa izstādes anotācijā teic: "Glezniecību viņa pielietoja kā personiskās izziņas un brīvības teritoriju, gleznoja, lai pati apzinātu un citiem apliecinātu nacionālās patības vērtību. Autores tēlu trīsvienība – tautu meita, kariatīde un karaliene – personificēja arī individuāli īstenojamo vēlmi sargāt un kā kroni godāt nacionālās vērtības."
