-2 °C
Pagājušonedēļ Brēmenē, Vācijā jau 19. reizi norisinājās viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem džeza mūzikas nozares pasākumiem pasaulē - Eiropas džeza forums "jazzahead!".
Jau otro gadu pēc kārtas Latvija, Lietuva un Igaunija prezentēja kopīgu Baltijas stendu - vienotu platformu, ko caurvija sadarbības gars un kurā tika pārstāvēti spilgti reģiona džeza talanti. Pirmo reizi "jazzahead!" vēsturē mākslas centrā "Zentrum für Kunst" tika sarīkots kopīgs "Baltic CLUBNIGHT" pasākums, kas bija veltīts Rīgas un Brēmenes sadraudzības 40. jubilejai - tā ietvaros notika svinīga pieņemšana, kā arī norisinājās trīs Baltijas valstu mākslinieku koncerti.
"jazzahead!" forums notiek katru aprīli, un kopš dibināšanas 2006. gadā tas kļuvis par galveno tikšanās vietu džeza profesionāļiem - izpildītājmāksliniekiem, producentiem un menedžeriem, festivālu rīkotājiem, ierakstu izdevējiem - un džeza mūzikas mīļiem no visas pasaules. Ceļš uz Baltijas valstu sadarbību tā ietvaros bijis ilgs un jēgpilns: katrai no Baltijas valstīm ir savs unikāls džeza mūzikas attīstības ceļš, ko veidojušas vēstures ietekmes un mūsdienu izaicinājumi, taču mūsdienu globālās spriedzes un mainīgās kultūrvides apstākļos Latvija, Lietuva un Igaunija turpina sadarboties, nevis sacensties.
"Baltic CLUBNIGHT" programmā pēc Brēmenes pilsētas mēra Andreasa Bovenšultes (Bovenschulte) un citu ielūgto viesu uzrunām Latviju pārstāvēja Ņujorkā dzīvojošā ģitārista un komponista Matīsa Čudara trio kopā ar bundzinieku un komponistu Ivaru Arutjunjanu un džeza kontrabasistu Edvīnu Ozolu. Lietuvu pārstāvēja ansamblis "Weird Ugly Fish", savukārt Igaunijas džeza mūziku prezentēja Kadri Voorand duetā ar Mihkel Mälgand.
Kopīgo Baltijas valstu pārstāvniecību forumā šogad koordinēja "Music Estonia" un Igaunijas Džeza savienība sadarbībā ar Latvijas Mūzikas informācijas centru un Lietuvas Džeza federāciju. "Baltic CLUBNIGHT" rīkošanu atbalstīja "Zentrum für Kunst" un Brēmenes pilsētas dome; Latvijas pārstāvniecību "jazzahead!" atbalstīja Latvijas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Aptauja
Kā tu vēlētos lasīt portāla LASI.LV saturu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
