1.2 °C
Grupa "Dzelzs vilks" ieskaņojusi dziesmu "Ziņģe par bailēm" – jaunu versiju mūziķa Jāņa Groduma un dzejnieka Aivara Neibarta pazīstamajai dziesmai.
"Dzelzs vilka" līderis Juris Kaukulis atklāj, ka jaunas dziesmas versijas tapšanu netieši veicinājis Gustavo, ierosinot "Dzelzs vilkam" atskaņot dziesmu Lielajā koncertā, kas gaidāms 1. jūnijā, Mežaparka Lielajā estrādē.
"Ja pirmā ideja bija nospēlēt dziesmu kādā no tās esošajām versijām – "Credo" vai "Līvu" aranžējumā, tad mēģinājuma procesā kopā ar Dzelzs vilka sintezatoru pavēlnieku Kasparu Tobi nevilšus pieķērām sevi plūstam uz mazliet citāda, "vilcīgāka", skanējuma pusi, reizē mēģinot saglabājot dziesmas kodolu. Jau labu laiku esam sapratuši, ka neprotam būt vienkārši izpildītāji un nespējam neielikt mūzikā kaut ko savu. Šī dziesma noteikti būs vēl viens solis ceļā uz "Dzelzs vilka" topošo latviešu dziesmu kaverversiju albumu, tāpēc tā tika fiksēta arī skaņas ierakstā," par dziesmas tapšanu stāsta Juris Kaukulis.
Viņš piebilst: "Katram latvietim ar "Ziņģi par bailēm" ir savas, personiskas attiecības.
Man tā ir pirmā dziesma, ko astoņdesmito gadu sākumā, 10 gadu vecumā iemācījos nospēlēt uz akustiskās ģitāras. Cik ļoti aktuāla šī dziesma bija tās pirmsākumos, tik trāpīgi tā aizķer arī tagad."
"Ziņģe par bailēm" ieskaņota studijā "Mute". Studijas producents - Arnis Račinskis, aranžētāji – Juris Kaukulis un Kaspars Tobis, skaņas pēcapstrāde - Reinis Kārkliņš.
Dziesma pieejama lielākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
