No 13. līdz 19. decembrim arī šogad norisināsies labdarības maratons "Dod pieci!", kurā šogad ikviens aicināts ziedot cilvēkiem ar kritiskām un akūtām veselības problēmām. "Latvijas Radio 5" stikla studijā šogad būs trīs dīdžeji – idejas dibinātājs Toms Grēviņš, Linda Samsonova, kā arī šīs sarunas viesis mūziķis Jānis Pētersons. Viņa balsi var dzirdēt LR5 rīta raidījumos katru darba dienu, taču vairākums viņu atpazīst kā grupas "Citi zēni" vokālistu. Šogad viņam uzticēta atbildīga loma – būt par vienu no stikla studijas dīdžejiem. Viņa ikdiena ir piepildīta, strauja, enerģiska, tāpēc šajā sarunā ar Jāni Pētersonu par jauniem izaicinājumiem.
Vairākas reizes kopā ar grupu "Citi zēni" esi viesojies labdarības maratonā "Dod pieci!" kā mūziķis un viesis. Varēji kādreiz iedomāties, ka būsi otrā pusē – dīdžeja, vadītāja vietā?
Noteikti nebiju to iedomājies. Līdz brīdim, kad nonācu LR5, neticēju tādām lietām kā manifestācija. Iepriekš biju sev uzdevis jautājumu, kādu vēl izaicinājumu gribētu savā dzīvē. Atbildot secināju, ka darbs TV vai radio būtu īstais izaicinājums. Pāris mēnešus vēlāk saņēmu zvanu, tālāk jau viena lieta noveda pie nākamās. Konkrēti labdarības maratons "Dod pieci!" ir skaists notikums. Man ir ļoti liels pagodinājums, ka man ir dota iespēja būt par vienu no stikla studijas dīdžejiem. Izrādās, ka tādu 11 gadu laikā nemaz nav bijis tik daudz. Ceru, ka nesapīšos savās kurpju šņorēs un palīdzēšu visai labdarības maratona komandai, klausītājiem iedziļināties tēmā, par kuru mēs varbūt nemaz tik bieži nerunājam. Tas ir saprotams, jo ikdienā nevēlamies apgrūtināt sevi ar sarežģītām tēmām.
Pats par šo tēmu biji iepriekš dzirdējis pirms labdarības maratona?
Man pašam nav bijis tā, ka kādam radiniekam vai ģimenes loceklim ir jāvāc papildu līdzekļi. Man ir aizdomas, ka visām ģimenēm ir bijusi apziņa, ka nelaime var pēkšņi pienākt slimības veidolā. Diemžēl tas notiek visai strauji, tajā brīdī iestājas arī panika. Es ceru, ka varēsim atrast kādu dienu, kurā izdzert par vienu kafiju mazāk vai ieskatīties maciņā un saprast, ka ir kaut nedaudz, ar ko palīdzēt. Tamdēļ, lai noņemtu šo paniku cilvēkiem, kas nokļūst šādā situācijā. Uztveru šī gada labdarības maratona tēmu kā drošības spilvenu, kas tiek veidots cilvēkiem, kuri pēkšņi nokļūst šādā nelaimē. Ja mēs konstruktīvi skatītos uz visām problēmām, tad tie nelaimīgie iznākumi īstenībā varētu būt citādāki. Man šķiet, ka šī būs cilvēkiem vairāk tuva tēma, nekā sākotnēji varēja likties. Mēs vienmēr domājam, ka latvieši ir pesimisti. Taču patiesībā es gribētu teikt, ka latvieši ir optimisti, jo domā, ka ar mums taču tā nekad nenotiks.
-15.9 °C
