-1.8 °C
Dziedātāja Diāna Pīrāgs viesojas šovā "Slavenības. Bez filtra", kur ļoti atklātā sarunā dalās ar savas privātās dzīves pikantērijām.
Līdz šim Diānai aiz muguras ir divas šķirtas laulības, un abās no tām nākuši pasaulē bērni – meita un dēls.Pirmajā laulībā nāca pasaulē meita Adželika, kura jau ir pilngadīga, bet otrā laulība bija ar francūzi, kurš ir viņas dēla tēvs. Kā izrādās, Latvijā viņš filmējas gan filmās, gan redzams arī uz teātra skatuves.
Abi nu jau dzīvo saticīgi, bet tā nav bijis vienmēr. Pirms Diāna sāk stāstu par šķiršanos no sava bērna tēva, viņa precizē, ka Francijā ir viens no augstākajiem šķiršanās rādītājiem Eiropā. Arī viņa piedzīvoja šķiršanos.
Pēc piecu gadu kopdzīves Diāna jutusi, ka kaut kas nav lāgā:
"Es sāku pamanīt, ka viņš raksta vienai meitenei, otrai meitenei. Pēc tam es uzzināju, ka uz Latviju bija atbraukusi itāliete, kura dzīvoja manā dzīvoklī!"
Tobrīd Diāna bijusi Zviedrijā, tāpēc par to neko nav zinājusi. Viņa gan tam negribēja ticēt. Diāna tomēr izdomājusi vīru pārsteigt nesagatavotu. Viņam nezinot, Diāna ieradās mājās, kur pati savām acīm pārliecinājās par faktu – viņas mājās patiešām ir cita sieviete. Viņu sāpinājis redzētais, taču viņa pieņēmusi realitāti. "Tas deva man tādu dzīves skolu!" teic Diāna.
Lai arī viņa vīru bija pieķērusi neuzticībā, abi vienalga turpināja saglabāt laulību, bet arī tā piedzīvoja krahu atkārtotas neuzticības dēļ. Nu gan abi ir salikuši punktus uz "i", viņa ir laimīgās attiecībās, un uzskata, ka dēlam ir ļoti labs tēvs, neskatoties uz to, ka abu attiecības neizdevās.
Plašāk skaties video:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
