-2.7 °C
Līdz ar Austrumu kalendāra Pūķa gadu pie lasītājiem ir ieradies arī jaunais "Spīganas" numurs, un likumsakarīgi tajā nozīmīga vieta – rubrika "Ģilde" – atvēlēta meistariem, kas pārzina un konsultē par ķīniešu metafiziku un senajām astroloģijas, vides enerģētikas, pareģošanas un cilvēkpazīšanas mākslām. Uzzināsi vairāk ne tikai par Pūķi, bet arī par to, ko gaidīt no visiem četriem sava horoskopa zvēriem.
Kā allaž, iepazīstinām ar iedvesmojošiem un uzticamiem meistariem. Rubrikā "Personība" aicināta feja ar klasisku mediķes izglītību – hipnoterapeite, funkcionālās medicīnas un Taro konsultante Anita Ozola, "Spīganas dziednīcā" viesojamies pie šamaniskā ceļa gājēja Reiņa Ziļeva, savukārt "Sarunas pie ugunskura" par būtisko risina augu sieva ININ NINI un mistiķis Elias Aethos.
Šogad "Spīganas" pirtī saimnieko par Nezāļu raganu mīļi dēvētā pirtniece Santa Matveja – šoreiz viņas personīgais stāsts par dzimšanas dienu agra pavasara pirtiņā, no kā idejas vari smelties arī tu.
Vēl viens jaunums – rubrika "Apzināts uzturs", kurā šogad Maira Gūtmane mūs soli pa solītim izvadīs apzinātas un organisma enerģiju kārtojošas ēšanas ceļojumā.
Turpinot stāstu par sievietes iniciācijas vārtiem, augu sieva Līga Zemniece AYATTE šoreiz ver trešos – menopauzes vārtus, bet aromterapeite Inga Nemše sniedz pārbaudītus ieteikumus, kā ar ēterisko eļļu maisījumu palīdzību remdēt dažādu veidu sāpes.
Vēl šajā numurā:
- Numeroloģiskā un astroloģiskā prognoze februārim un martam,
- Kaut kas organisma stiprināšanai un mīlas maģijai “Mežavecenes krikumgrozā",
- Par drūmu izdaudzinātais Sade Sati periods cilvēka dzīvē,
- Mājas un sētas dekorēšana Lielai dienai,
- Lellīšu maģija aizsardzībai un talismaniem,
- Mazās maģijas un Veselības kalendāri.
PAR ŽURNĀLU "SPĪGANA"
"Spīgana" ir vienīgais ezoteriskas ievirzes žurnāls Latvijā, ko veido nevis žurnālisti, bet nozares praktiķi, daloties ar savām zināšanām, pieredzi un dzīvē pārbaudītiem ieteikumiem. Kopš iznākšanas sākuma (2020. gada februāra) "Spīgana" iepazīstina ar dažādām ezoterikas nozarēm – alternatīvās veselības praksēm, senajām zināšanām un šajā gadsimtā izveidotām sistēmām, kas rūpējas par cilvēka fizisko un garīgo veselumu, sava potenciāla un dvēseles uzdevuma apjautu.
Abonē žurnālu šeit.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
