Latvijā ik gadu tiek radīti vairāk nekā 800 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu. Liela daļa no tā vēl aizvien tiek apglabāti poligonos, kuru kapacitāte strauji tiek izsmelta. Viens no viediem, kā atkritumu apsaimniekošanu padarīt zaļāku, ir šķirošana, ko turpmāk sekmēs arī “Eco Baltia vide” atkritumu šķirošanas centrs, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Kas vienam atkritumi, otram – zelts. Ar tādu moto atklāts Baltijā modernākais atkritumu šķirošanas centrs. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Iegūtais materiāls tiek gan eksportēts, gan nodots Latvijas uzņēmumiem jaunu produktu izstrādei. Kā atklāj uzņēmumā, kopumā jaunajā rūpnīcā iespējams pārstrādāt vairāk nekā 15% no visiem Latvijas iepakojumiem.
“Ja mēs šeit pāršķirosim 20 000 tonnas sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu iepakojuma, tad, pieņemsim, viss Vidzemes reģions gadā rada vispār tikai 25–30 000 tonnas, tā kā mēs šinī vienā ēkā, vienā resursu pārvaldības centrā pāršķirosim vairāk nekā visa Vidzeme rada gada laikā,” stāsta Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Jaunajā šķirošanas centrā gan sadzīves atkritumi, gan iepakojumi tiek pāršķiroti, proti, no tiem tiek atlasīts viss pārstrādei nederīgais. Tālāk materiāls iziet caur vairākām iekārtām, kur mehāniski tie tiek sadalīti pēc kritērijiem, piemēram, izmēra vai sastāva. Pēc tam seko kvalitātes kontrole un sašķirotais nodots nākamajam īpašniekam.
Par to, ka šādi projekti ir nepieciešami, pārliecināts arī enerģētikas un klimata ministrs Kaspars Melnis. Viņaprāt, rūpnīcas atklāšana sekmēs ne tikai vides tīrību, bet arī sabiedrības izglītotību atkritumu šķirošanas jomā.
Eiropai atkritumu apsaimniekošanas jomā ir ambiciozi plāni. Turpmāk atkritumus varēsim noglabāt daudz mazāk, tādēļ iedzīvotājiem ir svarīgi atkritumus šķirot pašiem, savukārt uzņēmējiem ir būtiski veidot atkritumu šķirošanas rūpnīcas.
VIDEO:
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.3 °C

















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)








































































