16.3 °C
Mēģinājumi no sadzīves notekūdeņu dūņām iegūt cukuru izklausās pārsteidzoši un pat neticami. Tomēr Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un uzņēmumā "Bio RE", kur pēta bioloģiskas izcelsmes produktu un atkritumu izmantošanas iespējas, valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā un pērn īstenotā projekta ietvaros pierādījuši, ka no sadzīves notekūdeņu dūņām iespējams iegūt gan cukuru, gan celulozi, gan citas vērtīgas, atkārtoti izmantojamas izejvielas.
Pirmie meklējumi arī Latvijā
"Mūsdienās daudzās pasaules valstīs arvien biežāk meklē jaunas iespējas, kā izmantot sadzīves atkritumus jaunu produktu ražošanai," stāsta RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un tehnoloģiju institūta direktore, asociētā profesore Linda Mežule. "Šādi meklējumi pirmoreiz uzsākti arī Latvijā. Līdz šim RTU visbiežāk bijām pievērsušies augu valsts atkritumu, piemēram, koku lapu, zaru, zāles izmantošanas iespējām. Bet tad mūsu uzmanību piesaistīja arī sadzīves notekūdeņu radīto dūņu atkārtotas izmantošanas iespēja. Protams, jau agrāk mums bija zināms, ka notekūdeņu dūņas satur vērtīgas izejvielas, kuras būtu iespējams atkārtoti izmantot jaunu produktu ražošanā. Bet sarežģītāk būtu atrast tādu tehnoloģiju, lai šo vērtīgo izejvielu atdalīšana būtu iespējama lielos apjomos, rūpnieciski, nevis tikai laboratorijās, neliela tilpuma trauciņos.
Vēl pavisam nesen šo bioloģiskas izcelsmes materiālu, kas pārsvarā satur dažādus mikroorganismus, aizveda uz izgāztuvi. Lai nekas nekur nebūtu jāved, pats vienkāršākais veids pēc videi kaitīgo piejaukumu neitralizēšanas būtu izmantot to augsnes mēslošanai. Vēl cita iespēja – izmantot notekūdeņu dūņas kurināmajam koģenerācijas stacijās.
Savukārt mēs pievērsāmies iespējai iegūt no šā materiāla olbaltumvielas un ogļhidrātus."
Pēc projekta īstenotāju domām, izejvielu atgūšana no sadzīves notekūdeņu dūņām varētu palīdzēt vietējo pašvaldību notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumiem pievērsties jaunam un pavisam citādam dūņu izmantošanas veidam, ierobežojot šo atkritumu nonākšanu vidē un piesārņojumu. RTU institūta vadītāja gan piebilst, ka no notekūdeņiem iegūtie ogļhidrāti būtu izmantojami nevis pārtikas produktu ražošanai, bet tikai citu mikroorganismu barībai. No notekūdeņiem iegūtos ogļhidrātus tāpat varētu izmantot, piemēram, spirta vai bioplastmasas ražošanā.
Visvieglāk iegūt celulozi
"Lai labāk saprastu, ko un kādos apmēros no sadzīves notekūdeņu dūņām varētu iegūt, sadarbībā ar Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas asociāciju ievācām notekūdeņu paraugus vairākās sadzīves notekūdeņu uzkrāšanas un attīrīšanas stacijās, tostarp uzņēmuma "Rīgas ūdens" Daugavgrīvas stacijā Rīgā," turpina Linda Mežule.
"Pēc paraugu izpētes cerības vispirms atsevišķi iegūt ogļhidrātus, pēc tam atsevišķi citas vērtīgas, atkārtoti izmantojamas izejvielas gan drīz zuda, jo drīz mūsu laboratorijās saskārāmies ar notekūdeņu attīrīšanu un šo vielu atdalīšanas problēmu, kas rūpnieciskā ražošanā, iespējams, būtu vēl lielāka.
Mūsu laboratorijās iegūtais apliecināja, ka visvieglāk no notekūdeņiem varētu atdalīt, piemēram, celulozi, tādējādi mazāk tās ražošanā izmantojot koksni.
Savukārt atdalīt pietiekami tīras viena veida olbaltumvielas, kuras varētu izmantot, piemēram, dzīvnieku barībai, jau būtu krietni sarežģītāk."
Pamats turpmākiem pētījumiem
"Notekūdeņu dūņas neapšaubāmi ir potenciāla izejviela, kuru varētu izmantot jaunu produktu ražošanā," saka "Bio RE" valdes loceklis un vadošais pētnieks Ēriks Skripsts. "Piedaloties valsts un ERAF līdzfinansētā projekta izstrādē, līdztekus RTU pētījumiem mēs pievērsāmies olbaltumvielu iespējamai ieguvei un no tām iegūto jauno vielu pielietojumam biogāzes ražošanas procesa efektivitātes paaugstināšanai. Šai nolūkā ņēmām notekūdeņu dūņu paraugus gan Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva", gan Olaines novada pašvaldības uzņēmuma "Olaines ūdens un siltums" stacijā. Laboratorijā iegūtie rezultāti apliecināja, ka olbaltumvielu ieguve no notekūdeņu dūņām ir iespējama.
