15.1 °C
Ļoti iespējams, ka Aigars Apinis jau pēc paralimpisko spēļu noslēguma tomēr tiks pie zelta, kas viņam būs piektais karjerā paralimpiskajās spēlēs. Atgādinām, ka Apinis saņēma sudraba medaļu diska mešanā.
F-52 medicīnas grupā pirmo vietu izcīnīja Itāliju pārstāvošais indietis Rigivans Ganešamortijs, kurš disku raidīja jauna pasaules rekorda tālumā (27,06 metri).
Tomēr šis rezultāts ir apstrīdēts, jo ir šaubas par Ganešamortija atbilstību F-52 medicīnas grupai.
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) ir vērsusies paravieglatlētiku pārraugošajā organizācijā "World Para Athletics" ar aicinājumu izvērtēt sportista atbilstību, savukārt titulētais Aigars Apinis, kam šīs bija septītās paralimpiskās spēles karjerā, ir pārliecināts, ka Ganešamortijs šajā grupā nevarēja startēt. Līdzīga vērtēšana notika arī pirms trim gadiem Tokijas paralimpisko spēļu sakarā, kad tajā pašā F-52 grupā diska mešanā bronzas medaļa tika anulēta indietim Vinodam Kumaram un sportists saņēma divu gadu diskvalifikāciju, jo bija apzināti maldinājis sportistu klasifikācijas komisiju. Toreiz bronzas medaļa tika Apinim, kurš sacensībās palika ceturtais.
Brīdināja par krāpšanos
To, ka parasportā atlētu krāpšanās ar savām fiziskajām spējām jeb, precīzāk, izlikšanās par mazāk varošu ir nopietna problēma, jau 2016. gadā publiski paziņoja divas parasporta leģendas – ratiņkrēsla braucēja Tanija Greja-Tompsone no Lielbritānijas un peldētāja Džesika Longa no ASV. Viņas norādīja, ka karjeras laikā saskārušās ar negodprātīgiem sportistiem un Starptautiskajai Paralimpiskajai komitejai (IPC) būtu jāpārskata klasificēšanas vadlīnijas. IPC minēto parasporta zvaigžņu teikto ignorēja, norādot, ka viņu klasificēšanas sistēma ir "izturīga". Vinoda Kumara gadījums gan pierāda, ka to var apiet, jo tika konstatēts, ka viņa spēja sacensību laikā veikt kustības un funkcijas neatbilda tam, ko viņš veica klasifikācijas laikā.
Kāpēc sportisti grib izlikties par "nevarīgākiem"? Pavisam vienkārši: startējot konkurencē ar tādiem sportistiem, kuru spējas ir vairāk ierobežotas, ir lielākas izredzes tikt pie panākumiem.
Vēl viens krāpšanās aspekts, kas ir identisks parastajam sportam, ir dopinga lietošana. Arī parasportā aizliegtās vielas regulāri tiek izmantotas, un lielākā krāpniecība šajā gadījumā bijusi, kur gan citur, ja ne Krievijā, kas arī parasportā bija ieviesusi valsts izveidotu un uzraudzītu dopinga programmu. Krievija un tās parasportisti pēc tam netika pielaisti dalībai 2016. gada Riodežaneiro paralimpiskajās spēlēs, taču tagad Parīzē viņi neitrālā statusā, par spīti Krievijas iebrukumam Ukrainā, var startēt.
Biznesa plāns
Lielākā krāpšanās paralimpiskās kustības vēsturē notika 2000. gada Sidnejas spēlēs. Basketbolā sportistiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem pārliecinoši uzvarēja Spānijas izlase. Vēlāk atklājās, ka 10 no 12 tās dalībniekiem nekādi intelektuālie traucējumi nemaz nebija, viņi bija pilnībā veseli cilvēki. Noteikumi paredz, ka sacensībās intelektuāli neattīstītiem cilvēkiem var piedalīties personas, kuru IQ nepārsniedz 75.
Krāpniecība nāca gaismā, jo viens no šī desmitnieka izrādījās žurnālists Karlos Rigaborda, kurš arī bija "izturējis konkursu" un speciāli iefiltrējies komandā, jo jau iepriekš bija aizdomas, ka notiek krāpšana.
To organizēja tā laika Spānijas Sportistu ar intelektuālās attīstības traucējumiem federācijas vadītājs Martins Visente ar padotajiem, jo, izcīnot medaļas paralimpiskajās spēlēs, viņi cerēja tikt pie krietni lielāka sponsoru atbalsta, proti, naudas. Visente sākumā visu noliedza, beigās atzinās, zaudēja amatu, bet spāņiem basketbola medaļas tika atņemtas. Rigaborda apgalvoja, ka arī vieglatlētikā, galda tenisā un peldēšanā nav startējuši invalīdi, šajos sporta veidos tiekot pie vēl piecām medaļām, taču šīs krāpnieciskā veidā iegūtās medaļas īpašniekus nemainīja. Skandāls bija tik liels, ka nākamajās divās paralimpiskajās spēlēs sportisti ar intelektuālajiem attīstības traucējumiem nepiedalījās.
